Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. novembris, 2015
Drukāt

Izglītība – prioritāte ar rūkošu budžetu? (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

Izglītība pasludināta par vienu no valsts prioritātēm, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) būs viena no četrām ministrijām, ko nākamajā gadā neskaršot finansējuma samazinājums. Vismaz tā runāja politiķi. Saeimas sēdē, kad valsts budžetu apstiprināja 1. lasījumā, finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) pat paziņoja, ka valsts budžeta “izdevumi nākamajam gadam pieaugs gandrīz par 200 miljoniem eiro, ieņēmumi pret 2015. gadu pieaugs par teju 115 miljoniem eiro. Un visu šo pieaugumu mēs novirzām prioritārajām nozarēm”.

Taču Izglītības un zinātnes ministrijai patiesībā valsts budžeta finansējums nākamajā gadā samazinās. Šā gada valsts budžetā IZM pārraudzīto nozaru tēriņiem atvēlēti 790 651 384 eiro, bet nākamgad tam paredzēts piešķirt par 133,5 miljoniem mazāk – 657 139 661 eiro.

Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga nākamā gada budžetu sauc par katastrofu augstākajai izglītībai un zinātnei. Vēl viens secinājums par izglītības nozari – Latvijas valsts ir uzsēdusies uz ES struktūrfondu adatas. Ja kādā brīdī to devums samazinās un zudumu neaizstāj ar finansējumu no valsts budžeta, tad nozarēs iestājas teju panika.

 

Miljoni “ceļo”

Nākamā gada iespaidīgo finansējuma sarukumu IZM vecākais eksperts Artūrs Veidemanis skaidro ar to, ka šogad noslēdzas iepriekšējais Eiropas struktūrfondu plānošanas periods, bet jaunajā periodā vēl nav daudz apstiprinātu projektu. “Tā ir Eiropas fondu daļa, kas samazinās par 138 miljoniem,” viņš uzsver. Valsts budžetā gan no Eiropas struktūrfondiem saņemto finansējumu neieskaita. No IZM plānotā 2016. gada budžeta pazudusi tā nauda, kas šogad tika tērēta, lai līdzfinansētu dažādus pārsvarā ES finansētus projektus, piemēram, profesionālo skolu modernizāciju.

A. Veidemanis uzsver, ka finansējums IZM pamatfunkciju veikšanai nākamajā gadā pat pieaugs – par 2,7 miljoniem. Tāpat garantēti par nepilniem diviem miljoniem pieaugs finansējums mērķdotācijām skolotāju algām. Piešķīrumā, kas paredzēts IZM pamatfunkciju veikšanai, arī ir gana būtiskas izmaiņas: kamēr vienu funkciju veikšanai tas samazināts par 27 miljoniem, citām IZM funkcijām tas pieaudzis par 29 miljoniem. Piemēram, 13 miljonus eiro IZM vairs netērēs, nākamajā gadā vairs nelīdzfinansējot privātos bērnudārzus un finansiāli neatbalstot vecākus, kuri algo savam mazulim aukli. Savukārt viens no lielākajiem tēriņu pieaugumiem – par pieciem miljoniem eiro – paredzams skolēnu brīvpusdienu sadaļā. Kā zināms, šajā mācību gadā valsts apmaksātas brīvpusdienas sāka ēst arī 4. klases skolēni.

Tieši tas, ka valsts vairs neapmaksās mazuļu auklēšanu, rada iespaidu, ka ir būtisks finansējuma samazinājums vispārējai izglītībai: procentuāli pat par 20 procentiem. Taču jāatceras, ka lielākie tēriņi vispārējā izglītībā ir skolotāju algām un tās tiek maksātas no citas budžeta sadaļas – valsts mērķdotācijām pašvaldībām. Tās, kā jau minēts, valdības Saeimā iesniegtajā budžeta projektā pieaugušas par nepilniem diviem miljoniem, jo palielināta gan minimālā alga, gan pedagogu minimālais atalgojums. Turklāt pirmsskolas pedagogiem visu nākamo gadu apmaksās divas stundas vairāk, lai viņi varētu sagatavoties nodarbībām.

Savukārt profesionālā izglītība it kā ir ieguvēja: tās finansējumam saskaņā ar sākotnējiem plāniem vajadzēja pieaugt par 4,1 miljoniem eiro vai sešiem procentiem. Lauvas tiesa pieauguma bija paredzēta, lai palielinātu stipendijas profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem. Realitātē gan viņi bagātāki nekļūs. Valsts maksātās stipendijas palielinātas, lai būtu tikpat lielas kā Eiropas sociālā fonda stipendijas, ko pēdējos gados saņēma šo skolu audzēkņi, bet kas vairs nav paredzētas. Zemākās stipendijas joprojām būs desmit eiro, bet lielākās – 71,14 eiro. Stipendijas lielums atkarīgs no audzēkņa sekmēm. Vēl daļa naudas paredzēta, lai izlīdzinātu algas starp profesionālo skolu un vispārējo vidusskolu skolotāju atlīdzību. Taču nu IZM apķērusies, ka vispārējai izglītībai tomēr vajadzēs vairāk naudas, nekā iepriekš plānots, jo pieaudzis skolēnu skaits sākumskolas klasēs un privātajās izglītības iestādēs, kā arī vairāk kļuvis piecgadīgo un sešgadīgo bērnu, kuri jāsagatavo mācībām skolā. Tāpat vajag vairāk nekā 65 000 eiro, lai samaksātu algas skolotājiem divās augstskolu dibinātās vidusskolās. Tāpēc pagājšnedēļ valdība izlēma tomēr atņemt profesionālajai izglītībai no iecerētā palielinājuma gandrīz 2,4 miljonus eiro, lai atdotu algām vispārējā izglītībā. Ko tad no sākotnēji solītā profesionālās izglītības iestādes šīs manipulācijas dēļ zaudēs? IZM pārstāves Edītes Olupes atbilde pārsteidz: šīs skolas nezaudēšot neko. Profesionālajai izglītībai pietikšot ar to, kas tai atstāts. Tātad 2,4 miljoni šurp vai turp un nekas nemainās? Izrādās, finansējums esot ierēķināts ar rezervi. Ja nu tomēr profesionālajai izglītībai naudas pietrūks, tad meklēšot risinājumus.

Visdāsnākais finansējuma pieaugums – par teju 18 procentiem – paredzēts sportam. Liela daļa šīs nozares finansējuma – 5,2 miljoni eiro – novirzīti, lai atmaksātu aizdevumus olimpisko centru celtniecībai. Vēl 1,9 miljoni novirzīti sporta skolu pedagogu algām, lai tās tiktu maksātas “pilnā apmērā”.

 

Jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis

Kaut arī novembra beigās solīts skolotāju streiks, Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga nākamā gada budžetu sauc par katastrofu nevis skolām, bet gan augstākajai izglītībai un zinātnei.

Skaitļi tomēr rāda, ka šajā nozarē ir neliels valsts budžeta finansējuma pieaugums: par vienu miljonu pieaug finansējums zinātniskās darbības attīstībai augstskolā, un nu kopumā tas būs 6,5 miljoni. Jāpiebilst, ka no 2009. līdz 2015. gada sākumam šajā sadaļā finansējuma nebija vispār. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Laura Treimane piebilst: šis finansējums saistīts ar jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu. Kā zināms, valsts augstskolas turpmāk plānots finansēt, arī ņemot vērā to sniegumu (pārsvarā zinātnē) iepriekšējā gadā, un minētie 6,5 miljoni starp augstskolām tiks sadalīti, ņemot vērā iepriekšējā gada darba rezultātus. Jaunais augstskolu finansēšanas modelis sastāv it kā no trim daļām, sauktām par pīlāriem. Pirmais ir līdzšinējā finansēšanas sistēma. Trešais pīlārs ietver finansējumu augstskolu attīstībai, tam no valsts budžeta līdz šim nauda nav atvēlēta. “Finansējām to no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem,” teic L. Treimane. “Protams, ir mērķis nodrošināt finansējumu no valsts budžeta, tomēr nākamajā gadā trešo pīlāru arī vēl finansēsim no struktūrfondiem. Piemēram, no tiem tiks piešķirta nauda pēcdoktorantūras pētījumiem un praktiskās ievirzes pētījumiem augstskolās. Kopumā šīm aktivitātēm varēs tērēt attiecīgi 64 un 76,5 miljonus eiro.”

Arī zinātnei skaitļi izskatās labāk nekā iepriekš: valsts finansējums pieaudzis par 3,7 miljoniem jeb pat 10,6 procentiem. Pieaugums galvenokārt paredzēts zinātnes bāzes palielinājumam, proti, pašu zinātnisko institūciju uzturēšanai. No šīs naudas finansēs arī augstskolu mācībspēku dalību pētījumos. Līdz ar to pētniecībā iesaistītie augstskolu pasniedzēji turpmāk varētu saņemt atalgojumu gan no augstākās izglītības, gan zinātnes finansējuma.

 

Uz ES struktūrfondu adatas

Taču I. Vanagai ir taisnība tajā ziņā, ka augstākā izglītība un zinātne visvairāk izjutīs to, ka samazinās naudas plūsma no ES struktūrfondiem.

Latvijas valsts ir uzsēdusies uz ES struktūrfondu adatas. Ja kādā brīdī to devums samazinās, neatrodas nauda, lai zudumu aizstātu ar finansējumu no valsts budžeta, un nozarēs iestājas teju panika. Ja arī kāds caurums tiek aizlāpīts, citā paliek tukšums. I. Vanaga ir neizpratnē: ja valsts atrada četrus miljonus, kā kompensēt ES struktūrfondu finansējuma samazināšanos, kāpēc tie visi bija jānovirza stipendijām profesionālo skolu audzēkņiem, bet doktorantiem, kas sākuši izstrādāt promocijas darbus, saņemot ES stipendijas, tagad jāpaliek pavisam bešā? Kāpēc šos miljonus nevar sadalīt godīgāk?

I. Vanaga atgādina, ka valsts joprojām nepilda likumu, nenodrošinot to finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, ko prasa normatīvie akti.

Kā jau pēdējā laikā ierasts, arī nākamā gada budžetā IZM prasīja finansējumu tā sauktajām jaunajām politikas iniciatīvām – tātad jaunu, iepriekš neīstenotu pasākumu īstenošanai. IZM prasības sasniedza vairāk nekā 60 miljonus eiro. Lielākā daļa šīs summas – 31 miljons eiro – bija paredzēts jaunā skolotāju algošanas modeļa ieviešanai. Nu jau zināms, ka, ja arī modelis tiks ieviests, tad tikai no 1. septembra, tāpēc tik liela naudas summa nemaz nebūtu nepieciešama.

 

Saeimu viss apmierina?

Var paredzēt, ka Saeima naudas piešķīrumu IZM atbalstīs, lai cik daudz kritikas arī izskanētu. Zīmīgi, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniegusi tikai vienu priekšlikumu par izmaiņām valdības iecerētajā valsts naudas sadalījumā, un tas pats attiecas uz kultūras jomu: prasīts jauns naudas piešķīrums kinofilmai “Dvēseļu putenis”. Vai tas nozīmē, ka finansējuma sadale IZM pārraudzītajām jomām komisiju pilnībā apmierina? Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns mierina, ka “absolūtos skaitļos, ja neņem vērā finansējuma samazinājumu ES projektiem, IZM budžets tomēr pieaug”. Augstskolām, lai kompensētu to, ka ES struktūrfondu atbalsts vairs nav tik dāsns, došot iespēju brīvāk rīkoties ar to nekustamajiem īpašumiem.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, atzīstot, ka “finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei nav pietiekams”, aicina novērtēt tomēr to nelielo finansējuma kāpumu skolotāju algām, augstākajai izglītībai un zinātnei. Skolotāju algām rezervētie papildu deviņi miljoni, kas pagaidām IZM budžetā vēl nav ierakstīti, gan tiks tērēti tikai tad, ja “izdosies sakārtot sistēmu”, proti, ieviest jaunu skolotāju algošanas modeli. Taču modeļa nākotne kļūst aizvien neskaidrāka.

20151120195441_8654

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Izskatās, blakus parastā kara pieaugošai iespējamībai, arī ideoloģiskais hibrīdkars uzņem apgriezienus.
    “Darbiņš”, izmantojot demokrātiskās tiesības, vienlaikus norit vairākos virzienos. Tā ir valdības šūpošana, streiku organizēšana un iedzīvotāju sabiedriskās domas ietekmēšana vajadzīgā virzienā. Šorīt LNT ziņās pavisam nevainīgā veidā diktori nolasīja it kā iedzīvotāju aptaujas rezultātus, ko viņi vēlas redzēt, kā nākamo premjeru(aptaujas organizētājus, protams, nenosauca). Un pavisam nevainīgi tika nosauks kriminālnoziegumos apsūdzētais Lembergs un Putina politikas atbalstītājs Ušakovs, kā galvenie favorīti uz šo amatu! Kādi spēki valstī atkal manipulē ar sabiedrisko domu un nevainīgi, caur “aptauju” piespēlē mums šos kungus. Esiet modri un neuzķeraties uz šīs makšķeres!

  2. Izskatās, ka LIZDAs funkcionāri ar pedagogu rokām mēģina uzkurināt kaislības Latvijā. Vai tiešām
    viņiem tikai salmi un materiālās intereses galvā, ka jārīko streiki laikā, kad Parīzē notiek terorakti, kad spridzina pasažieru lidmašīnas, kad nupat aug saspīlējums starp Krieviju un NATO valsti Turciju, kuras dalībvalsts ir arī Latvija? Jājautā, kam tas ir izdevīgi ,duļķot ūdeni un tracināt cilvēkus pašu zemē tādā laikā? Kur ir šo LIZDAs funkcionāru valstiskā atbildība, kas neredz tālāk par materiālām lietām, vai arī tādas viņiem vispār nav? Rādās, ka valsts drošība viņiem ir tukša skaņa. Uz šī ģeopolitiskā fona valsts cik varēja, tik arī iedeva pedagogu algām, bet Vanagas rīcība, kas liekas bija arī Saeimas deputāte, ir vienkārši bezatbildīga.

  3. Pamatīgi “sarucināt” vajadzētu skolotāju un IZM ierēdņu skaitu, tad pašam galvenajam cēlonim – bērnudārzam – naudas līdzekļi atrastos. Ko līdz, ka lāpam ielāpu uz ielāpa, vienreiz vajag sadūšoties — nogriezt – un sākt no gala. Ierēdņi sēž uz Es naudas adatas un tikai funktierē kā pašiem tikt pie lielākā kumosa, tieši tāpat dara deputāti. Vidējā alga valstī ceļas par cik %, bet viņiem personīgi, katram balsojot sev par labu, redziet, kas par pamatīgu algas pielikumu.
    KAMĒR VALSTI PĀRVALDĪS ŠĪ NEBEIDZAMĀ IERĒDŅU ARMIJA – IZAUGSME NEBŪS, VISU “KRĒJUMU” VIŅI NOZVEJO SAVĀM KABATĀM, PAT PAR BĒRNIEM – MŪSU NĀKOTNI , NEDOMĀJOT.

  4. Nevajag te dzīt demagoģiju, skolnieka tēti! Skatos budžeta tabulu un redzu: pedagogu algām šogad pielikts +1,82 miljoni pret iepriekšējo gadu, prof. izglītībai +4,1 milj., zinātnei +3,8 milj., augst. izglītībai +1,1milj., sportam +5,5 milj.. Un tas viss apstākļos, kad kopējais valsts budžets ir ar – zīmi, kad ir jādomā par valsts aizsardzību, kad citām nozarēm ir atrauti līdzekļi. Acīmredzot mēs visi un īpaši tu, esam slikti strādājuši, ka valsts kase nepildās kā vajag un nevar apmierināt visas valsts vajadzības. Bet uz kritizēšanu, bļaušanu un streikošanu gan mēs esam varen naski ar vienu mērķi – jo vairāk klaigās, jo ātrāk kaut ko dabūs! Domāju, ka arodbiedrības nodarbojas ar destruktīvu darbību , aicinot uz streikiem un tā graujot uzticību tai valstij, kurā paši vien dzīvojam. Un nav ko te piesegties ar demokrātiju, arodbiedrību pamatfunkcija tomēr ir dialogs. Šī paša iemesla dēļ ir grūti dabūt sakarīgus ministrus valdībā, jo kurš gan gribēs, lai viņu vietā un nevietā tikai lamā. Valsts, tie esam mēs paši un kā strādājam, tā arī dzīvojam.

  5. Tik liels izsmiekls IZM ministra krēslā vēl nekad nav bijis. Varētu gardi smiet par šitās tikai govju kūtij derīgās mamzeles gorīšanos valdībā, tukša īdēšanu, taču būtu noziegums

  6. Ta šito kundzīti, kura labākajā gadījumā der par lietvedi – papīru iznēsātāju, triekt pēc iespējas ātrāk ar ūdainu koku! Kamēr pie izglītības stūres būs absolūtas nejēgas nekas labs nav gaidāms.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+