Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. oktobris, 2015
Drukāt

Prioritāte – dzīvības glābšana. Rīgas Austrumu slimnīca faktos un skaitļos:

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs
Rīgas Austrumu slimnīca faktos un skaitļos:

* Latvijā lielākās daudzprofilu ārstniecības iestādes sastāvā ietilpst seši stacionāri – "Gaiļezers", Latvijas Onkoloģijas centrs, "Biķernieki", "Linezers", Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs.

* Slimnīcā strādā 13 valstiski svarīgi medicīnas centri un klīnikas: Latvijas Onkoloģijas centrs, Terapeitiskās radioloģijas un nukleārās medicīnas klīnika, Toksikoloģijas un sepses klīnika, Ķirurģiskās infekcijas (strutainās ķirurģijas) klīnika, Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnika, Latvijas Infektoloģijas centrs, Nacionālā references laboratorija, Tuberkulozes un plaušu slimību centrs, Valsts apdegumu centrs, Gerontoloģijas centrs, Latvijas Bērnu dzirdes centrs, Patoloģijas centrs, Politraumu centrs.

* Slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika ir valstī lielākais neatliekamās palīdzības sniedzējs. Gadā šeit nonāk ap 73 000, bet diennaktī – vidēji 250 pacientu.

* Slimnīcā strādā 4726 darbinieki, tostarp 2985 profesionāli veselības aprūpes speciālisti, 1741 – dažādu citu profesiju pārstāvis. Pieejami 53 specialitāšu ārsti.

* Slimnīcā ir 2120 gultas vietas.

* Gadā slimnīcā stacionāri ārstējas 73 000, bet ambulatori – 350 000 pacientu, tiek veikti ap 55 000 operāciju, no tām 
30 000 stacionāri, bet 25 000 – ambulatori.

* Slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu un attīstīta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai.

* Slimnīca ir bāzes vieta Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes studentu, kā arī topošo medicīnas māsu apmācībai. Teorētiskās un praktiskās zināšanas šeit apgūst dažādu specialitāšu rezidenti un doktoranti. Tiek veikta ārstu un vidējā līmeņa medicīnas darbinieku apmācība slimnīcas darbavietās ārstniecības un diagnostikas metožu apgūšanā.

* Visos stacionāros notiek arī zinātniskās pētniecības darbs.

 

Gaidīšanas laiks Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā atkarīgs tikai no pacienta veselība stāvokļa.

Katru diennakti Rīgas Austrumu slimnīcā pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības vēršas ap 200, bet pirmdienās pat 250 cilvēki. Taču ne vairāk par 40% no viņiem turpina ārstēšanos slimnīcā, pārējie pēc ārsta konsultācijas un izmeklējumu veikšanas var doties mājās, lai turpinātu ārstēties ambulatori. Taču pacienti ne vienmēr saprot, ka Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā darbojas īpaša pacientu solidaritātes sistēma – priekšroka tiem, kuru veselības stāvoklis šobrīd ir vissmagākais.

“Mūsdienās neatliekamās medicīnas palīdzības nodaļas daudzviet kļuvušas par slimnīcu slimnīcā, jo tajās notiek gan pacientu dzīvības glābšana, gan ārstēšana, gan slimību diagnostika, gan pacienta veselības stāvokļa izvērtēšana, lai noteiktu, vai viņu vajag stacionēt vai ne. Daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām domā, ka tad, ja ātrās palīdzības brigāde viņus nogādājusi slimnīcā, viņiem noteikti tur arī jāpaliek. Taču mūsdienās ir plašas iespējas ārstēties arī mājās, piemēram, lietojot zāles vai saņemot ambulatoras procedūras,” uzsver Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.

Piemēram, hipertensijas slimniekam pēkšņi paaugstinājies asinsspiediens. Pašsajūta ir ļoti slikta – sāp galva, ir slikta dūša, vemšana, viņš izsauc ātrās palīdzības brigādi, kas nogādā viņu Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā. Tas nenozīmē, ka pacients tiks ievietots slimnīcas palātā. Pēc ārsta konsultācijas un asinsspiedienu pazeminošu medikamentu ievadīšanas viņš kādu laiku tiks novērots, lai novērtētu ievadīto medikamentu efektivitāti. Novērošana observācijas palātā parasti notiek tik ilgi, kamēr iedarbojas medikamenti, bet reizēm pat līdz diennaktij. Kad asinsspiediens normalizējies, pacients var atgriezties mājās. “Pirmkārt, tas ir izdevīgi pašam pacientam, jo nav jāmaksā par ārstēšanos slimnīcā. Otrkārt, pacients saņem visu klīnikā veikto izmeklējumu rezultātus kopā ar ārsta rekomendācijām. Būtu tikai normāli, ja pēc tam pacients vērstos pie sava ģimenes ārsta, lai koriģētu ārstēšanu un akūtas situācijas vairs nerastos,” uzskata Aleksejs Višņakovs.

Svarīgi atcerēties – vienalga, vai pacients uz slimnīcu atvests ar ātro palīdzību vai ieradies pats, to, vai viņš tiks ievietots slimnīcā, nosaka tikai un vienīgi viņa veselības stāvoklis. Tādēļ jau iepriekš jāpadomā, kā pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas tikt mājās.

Pēc ierašanās klīnikā pacientu veselības stāvoklis tiek vērtēts pēc noteikta algoritma, nosakot tā bīstamību un piešķirot prioritāti. Piešķirta pirmā jeb augstākā prioritāte nozīmē, ka pacienta dzīvība karājas mata galā, tādēļ nekavējoties jāsāk 
reanimācijas pasākumi. A. Višņakovs neslēpj, ka katru dienu klīnikā tiek izglābta vismaz viena pacienta dzīvība. Ne jau velti šeit visu diennakti dežurē dažādu specialitāšu ārsti, arī nodaļu un klīniku vadītāji. Arī pacientiem ar otro prioritāti dzīvība ir apdraudēta, piemēram, miokarda infarkts, insults, smaga trauma, asiņošana, tādēļ viņiem ārsta apskate pienākas desmit minūšu laikā. Trešā un ceturtā prioritāte tiek piešķirta pacientiem ar akūtām saslimšanām vai traumām, kas neapdraud dzīvību, sāpēm, hronisko slimību saasinājumiem. Klīnikā izvietotos monitoros redzams pacientu saraksts ar viņiem piešķirtajām prioritātēm, lai ikviens mediķis zinātu, kuriem pacientiem pievērst uzmanību vispirms. Tādēļ visi turpmākie izmeklējumi un ārstu konsultācijas tiek veiktas saskaņā ar noteiktajām prioritātēm, nevis rindas kārtībā. Tas, cik ātri pacients saņems medicīnisko palīdzību, ir atkarīgs no viņam piešķirtā prioritātes līmeņa, kā arī no tā, cik pacientu vienlaikus ieradušies klīnikā. Piemēram, pacients ar lauztu roku vai bronhiālās astmas saasinājumu vienmēr saņems palīdzību pēc tam, kad to būs saņēmuši smagā satiksmes negadījumā cietušie. Tādēļ pacienti ar zemu prioritātes līmeni bieži vien ir spiesti gaidīt ilgāku laiku.

Lai izskaidrotu, kā darbojas šī sistēma, izveidotas informācijas lapas gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem, kurās saprotamā un uzskatāmā veidā parādīts, kas notiek ar pacientu pēc ierašanās klīnikā, kādi speciālisti un izmeklējumi šeit pieejami visu diennakti un kāpēc viena daļa pacientu saņem palīdzību uzreiz vai ātrāk par citiem, bet otrai jāpagaida.

“Labprāt ātri nosūtītu pacientus vai nu uz slimnīcas nodaļām, vai mājās ambulatorai ārstēšanai. Taču, lai rūpīgi izvērtētu katra pacienta veselības stāvokli un pieņemtu lēmumu, pamatojoties uz šeit veikto izmeklējumu rezultātiem un ārstu atzinumiem, vajadzīgs laiks,” atzīst klīnikas vadītājs.

Pacienti ar akūtām, dzīvībai bīstamām slimībām vai traumām klīnikā gandrīz nekad nepavada ilgāk par stundu. Piemēram, pacientu ar smagu insultu vai miokarda infarktu pēc analīžu veikšanas uzreiz nogādā insulta vienībā vai invazīvās kardioloģijas laboratorijā. Taču reizēm pacienta stāvokli vispirms vajag stabilizēt, lai pēc tam droši pārvestu uz slimnīcas nodaļu. Toties pacientiem, kas nav izmantojuši iespēju vērsties pie sava ģimenes ārsta, dežūr­ārsta vai poliklīnikā, būs jāgaida ilgāk. Jārēķinās arī ar to, ka šādā gadījumā saņemtie pakalpojumi var būt par pilnu maksu saskaņā ar slimnīcas maksas pakalpojumu cenrādi.

 

Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas atbalsta fondu

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+