Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto LETA

Liedz studijas krievu valodā 26

Saeima šodien pat bez debatēm atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas liedz studijas krievu valodā arī privātajās augstskolās un koledžās.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja šādas izmaiņas likumā tāpēc, ka mazākumtautību vidusskolās turpmāk mācīties būs iespējams gandrīz tikai latviešu valodā. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata: ja jauniešiem būs iespēja studēt krieviski, viņu motivācija pilnvērtīgi apgūt latviešu valodu varētu nebūt gana augsta.

Privātās augstskolas gan aktīvi iebilda pret iecerētajiem grozījumiem, apgalvojot, ka tādējādi tiks traucēta ārvalstu studentu piesaiste: tieši viņi galvenokārt studējot krieviski. Privāto augstskolu pārstāvji vakar sasauktā preses konferencē arī norādīja, ka valsts budžetā nodokļos iemaksā miljoniem eiro, taču tām jau tā ir grūti konkurēt ar valsts augstskolām, bet nu tiekot saņemts kārtējais sitiens. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nostājās privāto augstskolu pusē. Tās vadītājs Jānis Endziņš pauda viedokli, ka cilvēkiem jāļauj studēt tajā valodā, kurā vēlas. Grozījumu pretinieki norādīja arī uz to, ka tie, kuri gribēs studēt krieviski, tagad dosies uz kaimiņvalstīm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Diemžēl IZM rīcībā nav datu par to, cik daudz vietējo studentu studē krieviski. Tai gan ir ziņas par to, ka privātajās augstskolās aptuveni trešdaļa studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, taču nav datu par to, cik no viņiem ir ārvalstnieku. Taču tā kā ārvalstu studentu ir daudz mazāk nekā krieviski studējošo, ir pamats domāt, ka arī salīdzinoši daudz Latvijas iedzīvotāju izvēlas studijas krieviski. Lielākais krievu valodā studējošo īpatsvars ir Transporta sakaru institūtā, kur šajā svešvalodā studēja 86 procenti jeb 2358 studentu. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā vairāk nekā puse studē krievu valodā, bet Rīgas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA” krievu valodā studēja 34 procenti studentu. Jāpiebilst, ka privātās augstskolas bažījas arī par to, ka izmaiņas varētu traucēt īstenot studijas angļu valodā. Tas gan nav aizliegts, taču uz privātajām augstskolām nu attieksies tie paši svešvalodu lietojuma ierobežojumi, kas uz valsts augstskolām. Tas nozīmē, ka arī Eiropas Savienības oficiālo valodu lietojumam būs zināmi ierobežojumi, tie gan neattieksies uz studiju programmām, kurās studē ārvalstnieki. Likums gan paredz, ka ārvalstniekiem, kuri studē Latvijā privātajās augstskolās, būs jāapgūst arī latviešu valoda.

Privātās Ekonomikas un Kultūras augstskolas pārstāve Anna Saltikova gan apgalvo, ka jau tagad ārvalstnieki privātajās augstskolās apgūst valsts valodu, kā arī Latvijas vēsturi un kultūru.

Tomēr deputāti, kā jau minēts, nolēma atbalstīt IZM ierosinājumu. Par balsoja 55 deputāti, pret – 22, pārsvarā no frakcijas Saskaņa. Studiju programmās, kas neatbilst jaunajām valodas prasībām, studentus vairs nevarēs uzņemt jau no 2019. gada 1. janvāra, taču tie, kuri uzsākuši studijas krieviski, tās varēs pabeigt.

Saeima atbalstīja arī citas izmaiņas Augstskolu likumā. Būtiskas ir izmaiņas, kas paredz, ka lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu augstskolā pieņems tās dibinātājs, nevis valdība, kā bija līdz šim. Tagad valdība lems par jaunu studiju virzienu atvēršanu tikai valsts augstskolās.

Grozījumi paredz paplašināt Augstākās izglītības padomi, tajā iekļaujot pārstāvi no Latvijas Universitāšu asociācijas. Grozījumi arī precizē ar studiju programmu licencēšanu, kā arī virzienu atvēršanu un akreditāciju saistītus jautājumus. Turpmāk lēmumu par studiju programmu licencēšanu vai virziena akreditāciju pieņems Studiju kvalitātes komisija – koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ir septiņi eksperti ar pieredzi augstākās izglītības organizēšanā un nodrošināšanā.

Reklāma
Reklāma

Augstskolas turpmāk pašas varēs izvēlēties studiju virzienu novērtēšanas aģentūru. Vērtēt, vai studiju virziens atbilst likuma prasībām, varēs Akadēmiskās informācijas centrs Latvijā vai kāda cita Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra pēc augstskolas vai koledžas izvēles.