×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.4°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
21. jūnijs, 2018
Drukāt

Liedz studijas krievu valodā (26)

Foto LETAFoto LETA

Ilustratīvs attēls

Saeima šodien pat bez debatēm atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas liedz studijas krievu valodā arī privātajās augstskolās un koledžās.

Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja šādas izmaiņas likumā tāpēc, ka mazākumtautību vidusskolās turpmāk mācīties būs iespējams gandrīz tikai latviešu valodā. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata: ja jauniešiem būs iespēja studēt krieviski, viņu motivācija pilnvērtīgi apgūt latviešu valodu varētu nebūt gana augsta.

Privātās augstskolas gan aktīvi iebilda pret iecerētajiem grozījumiem, apgalvojot, ka tādējādi tiks traucēta ārvalstu studentu piesaiste: tieši viņi galvenokārt studējot krieviski. Privāto augstskolu pārstāvji vakar sasauktā preses konferencē arī norādīja, ka valsts budžetā nodokļos iemaksā miljoniem eiro, taču tām jau tā ir grūti konkurēt ar valsts augstskolām, bet nu tiekot saņemts kārtējais sitiens. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nostājās privāto augstskolu pusē. Tās vadītājs Jānis Endziņš pauda viedokli, ka cilvēkiem jāļauj studēt tajā valodā, kurā vēlas. Grozījumu pretinieki norādīja arī uz to, ka tie, kuri gribēs studēt krieviski, tagad dosies uz kaimiņvalstīm.

Diemžēl IZM rīcībā nav datu par to, cik daudz vietējo studentu studē krieviski. Tai gan ir ziņas par to, ka privātajās augstskolās aptuveni trešdaļa studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, taču nav datu par to, cik no viņiem ir ārvalstnieku. Taču tā kā ārvalstu studentu ir daudz mazāk nekā krieviski studējošo, ir pamats domāt, ka arī salīdzinoši daudz Latvijas iedzīvotāju izvēlas studijas krieviski. Lielākais krievu valodā studējošo īpatsvars ir Transporta sakaru institūtā, kur šajā svešvalodā studēja 86 procenti jeb 2358 studentu. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā vairāk nekā puse studē krievu valodā, bet Rīgas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA” krievu valodā studēja 34 procenti studentu. Jāpiebilst, ka privātās augstskolas bažījas arī par to, ka izmaiņas varētu traucēt īstenot studijas angļu valodā. Tas gan nav aizliegts, taču uz privātajām augstskolām nu attieksies tie paši svešvalodu lietojuma ierobežojumi, kas uz valsts augstskolām. Tas nozīmē, ka arī Eiropas Savienības oficiālo valodu lietojumam būs zināmi ierobežojumi, tie gan neattieksies uz studiju programmām, kurās studē ārvalstnieki. Likums gan paredz, ka ārvalstniekiem, kuri studē Latvijā privātajās augstskolās, būs jāapgūst arī latviešu valoda.

Privātās Ekonomikas un Kultūras augstskolas pārstāve Anna Saltikova gan apgalvo, ka jau tagad ārvalstnieki privātajās augstskolās apgūst valsts valodu, kā arī Latvijas vēsturi un kultūru.

Tomēr deputāti, kā jau minēts, nolēma atbalstīt IZM ierosinājumu. Par balsoja 55 deputāti, pret – 22, pārsvarā no frakcijas Saskaņa. Studiju programmās, kas neatbilst jaunajām valodas prasībām, studentus vairs nevarēs uzņemt jau no 2019. gada 1. janvāra, taču tie, kuri uzsākuši studijas krieviski, tās varēs pabeigt.

Saeima atbalstīja arī citas izmaiņas Augstskolu likumā. Būtiskas ir izmaiņas, kas paredz, ka lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu augstskolā pieņems tās dibinātājs, nevis valdība, kā bija līdz šim. Tagad valdība lems par jaunu studiju virzienu atvēršanu tikai valsts augstskolās.

Grozījumi paredz paplašināt Augstākās izglītības padomi, tajā iekļaujot pārstāvi no Latvijas Universitāšu asociācijas. Grozījumi arī precizē ar studiju programmu licencēšanu, kā arī virzienu atvēršanu un akreditāciju saistītus jautājumus. Turpmāk lēmumu par studiju programmu licencēšanu vai virziena akreditāciju pieņems Studiju kvalitātes komisija – koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ir septiņi eksperti ar pieredzi augstākās izglītības organizēšanā un nodrošināšanā.

Augstskolas turpmāk pašas varēs izvēlēties studiju virzienu novērtēšanas aģentūru. Vērtēt, vai studiju virziens atbilst likuma prasībām, varēs Akadēmiskās informācijas centrs Latvijā vai kāda cita Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra pēc augstskolas vai koledžas izvēles.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Uz kaut ko tik nejēdzīgu ir spējīga tikai mūsu tēvzeme

  2. “Ražošanu piebeidzām”

    Vai to, kura tika ieviesta tikai tāpēc, lai būtu iegansts te ievest ļautiņus no visādām Muhosranskām? Kuru produkcija nebija spējīga starptautiski konkurēt, tā bija domāta tikai sovjetiem, Kubai, Alžīrai un tml.
    Par kādu nožēlojamu ražotni tika pārvērsts Pirmās republikas VEF.
    Kāds vispār vēl atceras, ko ražoja Lauksaimniecības iekārtu rūpnīca vai RAF. Tiklīdz atvērās robežas, tā visi aizmirsa par tur ražotajiem autobusiem. Kad vācieši atbrauca paskatīties, vai nevar izmantot RAF bāzi, viņi bija pilnīgā neizpratnē par to, ko redzēja.
    Pēdējai komunistu projekts bija plānotā Robotu rūpnīca, kuru neuzcēla, bet krievi jau sabrauca uz cerētājiem dzīvokļiem t.s. Ķīnas mūrī.
    No to laiku ražojumiem var izmantot Straumes kafijas dzirnaviņas.

    • Par lauksaimniecības mašīnu rūpnīcu zināju pastāstu: Kanādas fermeri pirka mēslu izkliedētājus, darbināja, līdz salūza, pārdeva metāllūžņos un par iegūto naudu pirka vietā citu, pie reizes arī nopelnot…

  3. Vispār jau nu tā ir iejaukšanās privātajā biznesā. Un kad valsts, nacionālu lozungu piesegā jaucas privātajā biznesā, tad tas saucas nacionālsociālisms. Vācija, 30-tie.
    Ražošanu piebeidzām, Latviju kā Šveici arī piebeidzām, tagad kārta studiju eksportam. No kā pelnīsim? No tūrisma? Latvija ar savām prasībām pēc visiem uzrakstiem valsts valodā un citu valodu apkarošanu nav tūristiem draudzīga valsts. Gribat izbaudīt- aizbrauciet uz Igauniju. Brūnās plāksnītes ir, bet, kas tur galā,- vilks viņu zin’, braucam tālāk. Tā ārzemnieki jūtas šeit.
    Nodokļus paaugstināsim? No kā maksāsim?

  4. Pareizi . Nekādas tur krievu valodas. Saskaņot ar ASV vēstniecību un visās mācību iestādēs noteikt angļu valodu par vienīgo. Arī latviešu nav perspektīva sakarā ar demogrāfijas stāvokli

  5. vai speciālo nozaru grāmatas krievu valodā drīkstēs lasīt?
    vispār tas ir jautājums, kas jārisina daudz vispusīgākām darbībām un attieksmēm.
    angļiem breksits, angļu valoda vairs nebūs ES valoda. Kā ar to?

  6. Bez diskusijam,prognozem un citam pseidodemokratiskam tuksvardibam, nekavejoties izpildit Starptautiskos likumus par okupacijas seku likvidesanu ieskaitot kompensacijas piedzisanu par nodaritajiem zaudejumiem.Likumu nepildisana no atbildigajam institucijam un atseviskam personam ir noziegumu un noziedzinieku atbalstisana.Valsts nodeviba- ilgadejs cietumsods ar mantas konfiskaciju.

  7. Kāpēc notiek tā kā rakstīts Silazieda komentārā- tāpēc ka izglitības ministrijā visādas papules gadiem nodarbojās ar sabotāžu..

    • Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj! You’re a thief! Stop stealing other people’s nicknames, bitch! I will not let you descend! Everyone will get what they deserve!

    • Здохни тварь! Чем скорее, тем лучше! Прекрати воровать чужие ники, сука! Atbildēt

      !!

  8. Beidzot! Baltijas Starptautiskajā akadēmijā studijas pamatā notiek krieviski, tieši tāpat ISMA, kura savā laikā pat reklāmās to rakstīja, arī RISEBA paralēli ir latviešu un krievu plūsma, kurā studē pamatā Latvijas vidusskolas beigušie. Un tā tas ir vēl ne vienā vien privātajā augstskolā. Tas ir absurds, ka liela daļa Latvijas vidusskolas absolvējušo jauniešu NESPĒJ! mācītiesaugstskolā latviski. Un negrib. Te nu ir ļoti nopietns darbs IZM – kas notiek skolā? Kāpēc daudzi jo daudzi šo skolu skolotāji nespēj sazināties latviski? Tāpat kā attiecīgās valodas bērnudārzu pedagogi. Varbūt beidzot būtu laiks pievērsties šim jautājumam pēc būtības? Vai šogad LU HZF atkal būs 40-50 BUDŽETA vietas slāvistikas programmās?

  9. Endziņš aizstāv sava tēva – Turības mācībspēka Endziņa – viedokli.

  10. И вы говорите нам о толерантности?! К вам, к вашему грёбаному государству?! Мы всё запомним, и всех запомним! И ответим! Atbildēt

    !!

  11. Ваши нацики не знают чем ещё насрать русским в честь столетия Латвии. Какую бы ещё гадость придумать, как бы ещё поднасрать! Atbildēt

    !!

  12. Beidzot! Kaut tik nu nenoraustītos no visādām “nesaskaņas” partijām un &.

  13. Tam , kurš ir atbraucis ar tanku kā uz jau savu zemi to nesaprast ( okupētajā zemē tikai savā valodā – lai tie tuzemci paklusē )-
    – varētu saprast tas, kurš atbraucis uz svešu zemi ar čemodānu tam ir saprašana ( ne jau Osfordā rīt studijas krieviski).

  14. dažiem cilvēkiem dīvaini argumenti Atbildēt

    “cilvēkam esot jāstudē tajā valodā, kurā vēlas”, traģiski paziņo daži. Bet nu cilvēks taču var studēt kādā valodā grib, viņam tikai jāizvēlas zeme, kura realizē šādu valodu izglītību – spāniski Spānijā, franciski Francijā, vāciski Vācijā un holandiski Nīderlandē! Viss ir iespējams, robežas ir vaļā, brauc kur gribi, studē tajā valodā, kurā vēlies, arī krievu, jo Krievijā ir simtiem augstskolu visām gaumēm.

    • Tik tiešām, politiķi ar trulām smadzenēm jāliek pie sienas! Neviena savienība nav bijusi mūžīga

    • Tieši tā. Savādāk sanāks kā man ….iestājos tehnikumā Daugavpilì un tad paziņoja ,ka lielākā daļa ir krievi un àrzemnieki ,tàpēc studijas būs krieviski…!!!!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+