Mobilā versija
Brīdinājums +11.5°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
9. februāris, 2017
Drukāt

Privātajās augstskolās zeļ studijas krieviski (22)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Kamēr publiskajā telpā ir kārtējā diskusija par to, vai jāmaina Augstskolu likums, lai augstākās izglītības iestādēm būtu plašākas iespējas veidot studiju programmas vai studiju kursus svešvalodās, ikgadējais pārskats par augstskolu darbību atklāj, ka daļa studentu jau studē svešvalodās.

Jāsaka gan, ka likuma regulējums pret valsts un privāto dibinātāju veidotām augstskolām ir ļoti atšķirīgs. Privātās augstskolas pašas var brīvi lemt, kādā valodā mācīt studentus.

Savukārt valsts augstskolas studiju programmas Eiropas Savienības valstu valodās drīkst veidot, ja šajās programmās studē ārvalstnieki vai ja tās veidotas uz starpvalstu līguma pamata, vai arī studiju programmu licencēšanas komisija atzinusi, ka, lai sasniegtu studiju mērķi, nepieciešams mācīties svešvalodā.

Likums pieļauj arī tādu studiju programmu veidošanu, kas pārsvarā ir latviski, bet piekto daļu kredītpunktu var iegūt studiju kursos, ko pasniedz svešvalodās. No pārskata redzams, ka no valsts augstskolām likuma šobrīd sniegtās iespējas visaktīvāk izmanto Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kurā angļu valodā studē pat 22 procenti vai absolūtajos skaitļos 1516 studenti. RSU pārstāvis Edijs Šauers teica, ka pārsvarā angliski, protams, studē ārvalstnieki, kuri šajā universitātē lielākoties apgūst medicīnu vai zobārstniecību, tomēr arī daļa vietējo studentu nolēmuši studēt kopā ar ārvalstniekiem, jo vēlas starptautisku studiju vidi un pilnveidot angļu valodas zināšanas. Kopumā RSU ir tiesīga angliski īstenot 11 studiju programmas.

Vai pasniedzēji, kas māca angliski, ieradušies no ārzemēm? E. Šauers atzīst, ka ir arī viesprofesori, tomēr liela daļa vietējo pasniedzēju spēj lasīt lekcijas gan latviski, gan angliski. Savulaik RSU veikta mācībspēku testēšana, lai noskaidrotu, kādā līmenī viņi prot angļu valodu. Rezultāts bijis labs. Tomēr pieciem procentiem pasniedzēju nav bijis pietiekamu angļu valodas zināšanu, tāpēc RSU apmaksāja kursus šo zināšanu uzlabošanai.

Samērā daudz svešvalodās studējošo ir arī Latvijas Universitātē (LU), kur 12 procenti studentu mācās angliski, bet viens procents vai 144 studenti studē krievu filoloģiju, tāpēc viņu studiju valoda ir krievu. Angļu valodā LU var apgūt desmit studiju pro­grammas pamatstudijās un septiņas – augstākā līmeņa studijās. “Angliskajās” studiju programmās studē gan vietējie, gan ārvalstu studenti.

Deviņi procenti angliski studējošo ir Ventspils Augstskolā, bet par procentu mazāk šādu studentu ir Banku augstskolā.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. atlaist Izglītības ministru ! Atbildēt

    Tā ir nodevība pret Latviju.

  2. krievu valoda āfrikā Atbildēt

    Nekas Tramps jums Krieviem parādīs ,kur vēži ziemo…. varēs braukt uz ĀFRIKU,tur jums īstā vieta!
    ar savu krievu valodu varēs podus tīrīt āfrikņiem,tā jums vajag!

  3. Būs pieprasījums, būs arī piedāvājums. Tātad, tas kādam ir vajadzīgs un lai viņiem veicas!

  4. Ko var “cepties” par tām valodām? Es personīgi nevienu valodu nesaistu ar politiku. Patlaban iepazīstos ar turku valodu. Interesanti un jautri. Pasaule ir atvēta, ir 21.gadsimts. Man augstskolā jau uzreiz pateica, ka ar latviešu, krievu un angļu valodu vien nepietiks, lai labi izdotos uzrakstīt studiju un bakalaura darbus. Man žēl, ka augstskolas nepiedāvā apgūt jaunas svešvalodas. To pašu krievu, angļu/ vācu valodu varēja papildus apmācīt. Es lieliski lasu svešvalodās, bet diemžēl nav reālās pieredzes sarunājoties. Un tad publiski vīpsnā “nothing special”!!! Manuprāt, svešvalodām augstskolās ir jābūt visos semestros. Nevis divos semestros jāatbild tikai specialitātes vārdiņi un jāatkārto gramatika. Starp citu, daudzās specialitātēs nemaz nav to mācību grāmatu latviešu valodā!

  5. Tas tikai pareizi – kam vajag latviešu valodu? 4 stundu brauciens ar auto un valodas vairs nav. Piekam tauta izmirst, vairs nav nekādas vajadzības uzturēt valodu, kas nav vajadzīga. Krievu valodā darba iespējas ir bezgalīgas.

    • Vienmēr esmu bijis sajūsmā no tiem, kas nebaidās savu ierobežotību un stulbumu darīt redzamu visiem. Kā saka – ir tādi kas nesaprot, bet ir arī tādi kas nesaprot ka nesaprot. Tādu viedokli ir ļoti interesanti.

  6. Labāk izglītoti krievi nekā čurkas. Ļoti daudzās nelaimēs ir vainojams stulbums, ne tautība.

  7. Latvijā ir valodas vakūms. Mūsu valdības ir gļēvas. Latviešu valodai trūkst aizstāvju.

  8. Tā visa ir mūsu valdošo idiotu neprasme ar galvu domāt,pecās minūtēs ne 26 gados var pieņemt likumu-privātajās augstskolās mācības notiekvalsts vai kādā citā Eiropas Savienībs oficiālajā valodā Un viss-nekādas problēmas par krievu valodas nevadzīgu izplatību

  9. KĀPĒC LATVIJĀ TIEK APZINĀTI UZTURĒTA SPRIEDZE PAR VALSTS VALODAS NOZĪMI??? REFERENDUMS TAČU NOTEICA NEPĀRPROTAMI, KURA IR LATVIJĀ VALSTS VALODA!!!? KĀPĒC krievu valoda, kas NAV EIROPAS SAVIENĪBAS VALODA, KĀ GALVENĀ DOMINĒ RĪGĀ UN TIEK PIEPRASĪTA tās prasme darba vietas iegūšanai Rīgā??? KĀPĒC??????? KAD BEIGSIES ŠĪS PERIPĒTIJAS AR KRIEVU VALODU LATVIJĀ???

    • Kas pārkāpl jikumu? Atbildēt

      paprasi valdībai un ir’dniecībai ,ar kādām tiesībām viņi uzdrošinš nepildīt satversmi ,kurā teikts,k valsts valoda ir ltviešu valodaPareizi Elksniņē teica ,””noliktu pāris pie sienas””, un viss būtu kārtībā Kā padsavienībā rīkojās ar konstitūcijas likuma pārkāpējiem? Ko var no citiem prasīt un vispār muti vēt vaļā ,ja paši ierēdņi un valdība ir visruplākie Satvermes pāŗkāpēji un viņu vieta būtu cietums

    • d e k o l o n i z ā c i j u ! Atbildēt

      Nost krievu nacismu !

  10. Ja ir pieprasījums, vienmēr būs arī piedāvājums. Saprotams lieta, ka privātajām augstskolām aizliegt izvēlēties studiju valodu būtu idiotisms. Taču ‘par studijām valsts mācību iestādēs gan ir vērts padomāt. Pilnīgi aizliegt studijas svešvalodās protams nebūtu prāta darbs. Bet tajā pašā laikā varam nonākt pie situācijas, kad latviešu valoda augstākajā izglītībā un pamazām arī valstī vispār izzūd.

    • Nerunā muļķības ! Ikvienam jāievēro tās valsts likumi ,kurā viņš atrodas ARĪ PRIVĀTAJĀM AUGSTSKOLĀM
      Neviens neaizliedz,bet likums nosaka UN juridiski-“”aizliedz””un “”nosaka” ir divas dažādas lietas

  11. lūgums LA redakcijai Atbildēt

    Paldies par šo rakstu. Un tomēr. Kur ir žurnālistikas pētījumipar problēmu, parādot vārdus uzvārdus. Sajā gadījumā, es vēlētos redzēt pētījumu , kurš izskaidrotu- kāpēc šāda situācija ir Latvijā? Kādi likumi mūs ierobežo? Kādā veidā un kurš ierēdnis, politiķis (partijas, ierēdņu vārdus uzvārdus) ir lobējis šos vai citus noteikumus izglītībai. Vai pzvirš raksts ir žurnālistikas vērts? Kur ir pētījumi, skaidrojumi, kas ļautu tautai saprast notiekošo?

  12. Ārvalstu studenti sadārdzina dzīvi vietējajiem. viņiem vajadzētu piemērot viesstrādnieku nodokli.

  13. Man šķiet, tas nemaz nav tik slikti.

Draugiem Facebook Twitter Google+