Mobilā versija
Brīdinājums +1.2°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
29. janvāris, 2017
Drukāt

Privātdetektīvu piesaiste cīņā ar mežu izzadzējiem un krāpniekiem ir attaisnojusies (6)

Foto - Aija Krodere/Pasaules Dabas fondsFoto - Aija Krodere/Pasaules Dabas fonds

Veikta kopšanas cirte krastmalas mežā.

Ne tik bieži un ne tik daudz kā 90.gados, tomēr arī tagad koki un jau sagatavoti kokmateriāli tiek zagti gan valsts, gan privātajos mežos. Lai cīnītos ar izzadzējiem un krāpniekiem, talkā tiek ņemti arī privātdetektīvi, un, kā norāda “Latvijas Valsts meži” (LVM), šāda pieeja attaisnojusies.

Par to svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

“Ja 90.gados atbrauca autobuss ar mežcirtējiem, un nakts laikā nocirta lielu platību, izveda, tādas barbaru metodes pēdējā laikā nav bijušas. Bet zog no kokkrautuvēm jau sagatavotus kokmateriālus,” komentēja Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks.

Līdzīgi arī valsts mežos. Uzņēmumā LVM ir izveidots drošības un kontroles dienests, kas mežā uzrauga visus procesus – meža ciršanu,
izvešanu, infrastruktūras uzturēšanu un apsaimniekošanu.

“Mūsu uzdevums ir pēc iespējas vairāk atrasties mežā, lai pēc iespējas vairāk un plašāk varētu apsekot mūsu teritorijas un tā nodrošināt īpašuma uzraudzību,” skaidroja LVM Drošības un kontroles daļas speciālists Kristaps Dūšelis.

Pamanot baļķvedēju, inspektors pēc mašīnas numura pārbauda tās piederību. Sazinoties ar Datu apstrādes daļu, tiek noskaidrots, vai
konkrētai mašīnai ir dots uzdevums izvest baļķus. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, vai attiecīgā mašīna mežā atrodas legāli.

Visbiežāk tiekot zagti jau gatavi baļķi no kraušanas vietām. Jo cirsmas tuvāk apdzīvotām vietām, jo ceļa malā sakrautiem
materiāliem ātrāk var “pieaugt kājas”.

“Ir mums arī gadījumi, kad noķeram ciršanas brīdī, ir gadījumi, kad redzam, ka jau izveidotas kokmateriālu krautuves mežā un skaidrs,
ka šiem materiāliem tuvākajā laikā brauks pakaļ. Pēdējais gadījums bija, kur kolēģis viens pats aizturēja piecus cilvēkus. Nācās ierobežot viņu pārvietošanos, līdz ierodas policija. Tajā gadījumā džips bija ar piekabi un no krautuves krāmēja iekšā jau sagatavotus kokmateriālus,” zināja stāstīt Dūšelis.

Privāto mežu īpašniekiem sargāt savus mežus ir sarežģītāk nekā LVM. Kaut mūsdienu tehnoloģijas ļauj izmantot sensorus, kameras
un citas tehnoloģijas, arī zagļi nesnauž un izdomā arvien jaunas metodes un paņēmienus.

“Kāds meža īpašnieks ar ciršanas apliecinājumu pircējam pārdeva cirsmu, aizveda līdz cirsmai, parādīja – jā, viss sakrīt ar ciršanas apliecībā uzrādīto. Nopirka, samaksāja naudu, sāka cirst, uzradās mežsargs un fiksē, ka tā ir nelikumīga cirte. Un tad sākas pārbaude – izrādījās, ka pārdevējs pārdevis citu iestigotu cirsmu, citā novadā,” stāstīja mežsaimnieku apvienības “Krāslava” vadītājs Valērijs Drozdovs.

Lai atšķetinātu šādus gadījumus un atklātu dažādas krāpnieku shēmas, manipulācijas ar uzņēmumu pārreģistrēšanām un dokumentu
viltošanas gadījumus, LVM jau gadu izmanto arī privātdetektīva pakalpojumus. Sabiedrībā tas raisīja neizpratni par līdzekļu lietderīgu tērēšanu, taču uzņēmumā skaidro: lai cīnītos ar jaunām krāpšanās tendencēm, šāds solis ir attaisnojies.

“Ir divas tendences pēdējos gados parādījušās – viena tā, ka ir izveidojušās grupas, kas nodarbojas ar zagšanu, kuras izmanto
mūsdienīgus tehnikas līdzekļus. Ir pat bijuši ieroči. Ļoti ātra rīcība, ļoti koordinēta, viņi arī iegūst dažādā veidā zināšanas par to, kas notiek apkārt, kur varētu būt kontroles. Un tur vajag citu pieeju. Ne fizisku kontroli mežā, bet mēģināt izskaitļot, izpētīt, kā tas īsti notiek,” skaidroja LVM pārstāvis Tomass Kotovičs.

Privātdetektīvs tiekot likts pretī organizētām, labi strukturētām, labi pārvaldītām noziedzīgām grupām, kurās ir precīza lomu sadale, modernās tehnoloģijas savstarpējai saziņai, savi informācijas kanāli.

“Tā ir krāpniecības novēršana, sarežģītu krāpnieku shēmu izpēte. Piemēram, uzņēmums reģistrējies Eiropas Savienībā (ES), īpašnieki pārreģistrē ārpus ES un tā mēģina tikt vaļā no uzņēmuma saistībām,” piemēru minēja Kotovičs.

Pirkt detektīva ārpakalpojumu LVM izvēlējās arī tāpēc, ka par štata darbiniekiem agri vai vēlu uzzina arī otra puse, cenšoties tos
izsekot, ietekmēt vai piekukuļot. Gadā privātdetektīva pakalpojumi uzņēmumam izmaksājot vien nepilnus 10 000 eiro, un tas izrādījies
efektīvs cīņas veids pret mežu izzadzējiem.

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Ko tad citu teiks. Būtu brīnums, ja teiktu – ziniet, kļūdījāmies, privātdetektīvu piesaiste neattaisnojās, vairāk šos pakalpojumus neizmantosim. Tā pie mums nenotiek.

  2. sabiedrībai tas būtu jāzina pilnīgi noteikti

  3. Pilnigi precizi komentari-ja vajag varu pat nosaukt uzvardus mezsargiem un kur tas notiek.

  4. Tie paši LVM cilvēki augstāk stāvošie…,šeptējas ar LVM cirsmām uz nebēdu,bet sodītu nav…

    • tas ir dzirdēts.. Kā saka, ja grib redzēt, kā dzīvo muitnieki, jāaizbrauc paskatīties uz viņu privātmājām… tas pats ar LVM

Draugiem Facebook Twitter Google+