Foto – Ilva Misiņa

Privātie nelabprāt pieslēdzas kopcaurulēm
 0

Šogad ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu tika uzsākta vai jau pabeigta ūdenssaimniecības attīstības projektu īstenošana, nomainot gan vecās, neskaitāmas reizes lāpītās, izrūsējošās caurules, gan izbūvējot pilnīgi jaunus pievadus. Ar daudzdzīvokļu māju pievienošanu problēmu nav.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Tikai retais privātmājas īpašnieks ir gatavs izdot prāvus personiskos līdzekļus, lai veiktu pieslēgumu centralizētajai apgādes sistēmai.

 

Vienaldzība pret dabu

Siguldas novada ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmuma SIA “Saltavots” valdes loceklis Jānis Gāga saka diezgan skarbi: “Ir, protams, naudas trūkums, bet ir arī vienaldzība pret dabu. Mēs remontdarbu laikā esam redzējuši, ka kanalizācija no privātās mājas iztek dažus metrus zem blakus esošās ielas asfalta, iztek drenētos laukos, piesārņo kaimiņu dārzu un varbūt arī paša aku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Cilvēki kaut kā neaizdomājas, ka Siguldā ir dolomīta grunts, uz kuras uzkrājas gan piesārņojums, gan caur to pašu slāni tiek saņemts arī dzeramais ūdens. Tāpat atklāti nelegāli pieslēgumi ūdensvadam, bet saimnieki rausta plecus un “nesaprot”, no kurienes krānā rodas ūdens, ja neizmanto savu aku.”

Pirms mēneša arī Siguldas novada Mores ciemā pabeigta maģistrālā kanalizācijas tīkla būve, rekonstruēts un sacilpots ūdensapgādes tīkls par vairāk nekā 147 tūkstošiem latu ERAF līdzfinansētā projektā. 20 mājsaimniecībām ir nodrošinātas pieslēguma iespējas centralizētajai sistēmai, taču pagaidām atsaukušies tikai pieci īpašnieki.

Par cauruļu ievilkšanu vajag daudz naudas. Kam attālums līdz mājas krājtvertnei mazāks, arī summa mazāka, taču, ja caurules jāiegulda kādos 70 metros un metrs maksā vidēji 50 latus, ir ko padomāt. Un te diemžēl tad arī viss apstājas, jo, kas ietek dziļi zemē, to jau neredz. Arī, ja māju pieslēdz centrālajam kanalizācijas tīklam, sausā bedre jālikvidē. Tas nozīmē – jāiztīra, jāizmazgā, jāaizber, un kopumā tāds pasākums izmaksā vēl ap simts latiem.

Siguldā izrēķināts: ja ģimenē ir pieci cilvēki, tad asenizācijas pakalpojumi gadā izmaksā dārgāk nekā pieslēgums centrālajam tīklam ar noteiktu mēneša tarifu.

 

Cēsīs pretimnākšana

Cēsu novada pašvaldībā pieņemti noteikumi, kas paredz – ja ielas robežās atrodas pakalpojuma sniedzēja valdījumā esošais kanalizācijas tīkls vai ūdensvads, tam jāpievieno jaunbūves un esošie objekti. Ūdenssaimniecības projekta ietvaros izveidoti jauni 320 kanalizācijas un 170 ūdensvada pieslēgšanās punkti. Diemžēl iedzīvotājiem trūkst naudas pievada ierīkošanai sava zemes gabala robežās.

SIA “Vinda” tehniskās daļas vadītāja Vija Šveice atzīst, ka lielākā problēma ir hermētiski nenoslēgtās kanalizācijas nosēdakas:

Reklāma
Reklāma

“Tiek piesārņota augsne, dzeramā ūdens akas. Mēs ļoti labi izprotam arī iedzīvotāju atrunas, jo līdzekļu sistēmas sakārtošanai atbilstoši prasībām tiešām vajag daudz. Taču mēs piedāvājam arī atbalstu.

Piemēram, tehniskās shēmas izgatavošanu, par ko prasām astoņus latus, tikpat arī par saskaņošanas procesu, ļaujam izvēlēties atlikto maksājumu, ļaujam izvēlēties tikai kanalizācijas pievadu, ja turpina izmantot personisko aku.”

Tālāk jādomā par sanitārā mezgla ierīkošanu mājā, atbilstošu vannas istabu, kam, sevišķi vecākajās privātmājās, nemaz nav paredzēta vieta, vannas vai dušas kabīnes pirkšanu.

 

Smiltenē – vien mietiņi

Smiltenē par Eiropas naudu pārbūvētās ielas ar visu komunikāciju tīkliem jau nodotas ekspluatācijā, taču privātmāju pieslēgumu atzarus daudzviet apzīmē vien zemē iedurti mietiņi.

Leimaņu ģimene Vidzemes ielā atzīst, ka vēlas centralizēto kanalizāciju, bet tai pieslēgsies tad, kad būs nauda. Jāmaksā vidēji 50 lati par metru. Šobrīd kanalizāciju izved asenizatora mašīna vai traktors ar mucu.

Viena reize maksā vidēji 25 latus, bet gadā šos pakalpojumus vajag vairākkārt, tādēļ samaksa par pilsētas kopējo tarifu noteikti būtu izdevīgāka.

Smiltenes novada domes saimnieciskās darbības nodaļas vadītājs Gints Kukainis stāsta, ka būvdarbu laikā metrs maksā tikai 10 latus: “Pēc tam pieslēgšanās maksā ap 40 latiem. Ja cilvēkiem nav iespējams segt visu summu, ļaujam maksāt arī pa daļām, tāpat ļaujam darbus veikt īpašniekiem pašiem, kas arī iznāk lētāk.”

It kā liekas vienkārši – īpašnieks saņem tehnisko shēmu, sameklē lāpstu un izrok tranšeju, ieliek caurules un viss notiek. Vēl vajag zemes un ēku piederību apliecinošus dokumentus, zemes gabala plāna kopiju, mājas inventarizācijas lietas kopiju, un galarezultātā par papīriem vien jāizdod krietni virs simts latiem. Tad vēl jāpērk caurules, jāsamaksā par skaitītāju uzstādīšanu, jānoslēdz līgums par pakalpojumu saņemšanu.

 

Likumi vēl 
neliek pieslēgties

Pagaidām Latvijas likumdošana neparedz obligātu pieslēgšanos centrālajam kanalizācijas un ūdensvada tīklam.

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijā ir izveidota darba grupa, lai izstrādātu pieņemšanai Ministru kabinetā noteikumus par dzīvojamo māju obligātu pieslēgšanu centralizētajai kanalizācijai. Kad šie noteikumi stāsies spēkā, varēs piemērot arī sodus, piemēram, ja tiks atklāti patvaļīgi pieslēgumi ūdensvadam; ja mājas saimnieks nevarēs uzrādīt norēķinu kvītis par asenizācijas pakalpojumiem; ja tiks atklāti vides piesārņošanas gadījumi.