Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. oktobris, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Kaķi, kas tumšā “Vienotības” istabā ķer peles

Foto - LETAFoto - LETA

Tādā veidā pēc gadiem desmit krievu valodai dotu pēdējo zvanu Latvijas valsts izglītības sistēmā. Nestrīdos pretī, krievu valoda ir bagāta, muzikāla, dižu ģēniju valoda, tomēr Latvijā sveša mēle. Protams, jau dzirdu pedagoģiskus iebildumus, ka melnajam Kārlim kaut kas nav kārtībā ar galvu, ja viņš sariktējies uz krievu bērnu spīdzināšanu. Ritēs asaru straumes, ka tik jiftīga priekšlikuma pieņemšana būs ļoti šauras ļaužu kopas, lasi, latviešu, interesēs, ka vēlme tikai pēc vienas valsts valodas Latvijā vai skolu latviskošanas tuvina latviešus fašistiem – un tādā garā.

Bet varbūt profesors Šadurskis LTF 25. jubilejas priekšvakarā aizdomājies un kā Briseles deputāts izdarījis secinājumus, ka dzīvei nevar ļaut plūst savu gaitu tālāk. Kā tas nākas, ka Eiroparlamentā viņam blakus ierūmēti sīvākie Latvijas neatkarības pretinieki? Ka Rīgas skolā strādā skolotājs, kurš paziņo, ka ienīst šo valsti. Ka segregētā izglītības sistēma ar katru izlaidumu saražo papildspēkus nošķeltai kopienai, kas iekalta prokrieviskās bruņās un negrasās iekļauties šejienes sabiedrībā. Galu galā vienota skola valsts valodā ir ne tikai mūsu pašcieņas, bet arī iespēju jautājums, jo paralēlas izglītības uzturēšana maksā brangas naudas summas.

Bijušā izglītības ministra skolas reformas ģimnastika par latviešu valodas kultivēšanu krievu skolās no bērna kājas saņēma priekšsēdētājas 
Āboltiņas atzīmi – tas ir profesora privāts, nevis partijas viedoklis. Itin kā Kārlis vēlu pārradies no oktoberfesta, kur pārēdies skābus kāpostus vai iekritis avantūrā ar ziemeļmeitu lūkošanos, un tad nācis klajā ar tik komplicētiem, lai neteiktu rusofobiem, uzskatiem.

Tā būtu palicis, bet – re! Caur priekšā novilktiem bieziem aizkariem no “Vienotības” dzīlēm iemirdzas vāra gaismiņa kā no abažūra piesegtas naktslampas. Biedri Pabriks, Ēlerte, Kariņš paslepen, bet cieši paspieduši kolēgas Šadurska sastrādāto roku! Vairoties no etnokrātu – ksenofobu ērkšķ-
rozīgās slavas, viņi caur puķēm bilst, ka integrācijas un sabiedrības saliedēšanas vārdā latviskas vides uzturēšanā “zināmā mērā” – skolu derētu gan latviskot. Nu, Kārlim tak nav svarīgi, kādā krāsā ir palīgā pieteicies kaķis, galvenais, lai viņš “Vienotības” tumšā istabā ķer peles. Kariņš sapņo, ka pienāks laiks, kad te būs “valsts skola, kur vienīgā apmācību valoda ir valsts valoda”. Kad? Kad Ēlertei būs sirmi mati?

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+