Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. marts, 2013
Drukāt

Probācijas dienests: par soda mīkstināšanu sacelta nepamatota ažiotāža

Foto - LETAFoto - LETA

Par soda mīkstināšanu ieslodzītajiem, ko par atsevišķiem nodarījumiem paredz jaunais tiesiskais regulējums, ir sacelta nepamatota ažiotāža, otrdien Latvijas Radio sacīja Valsts Probācijas dienesta priekšnieks Aleksandrs Dementjevs.

Latvijas Televīzija (LTV) nedēļas nogalē ziņoja, ka Krimināllikuma grozījumi, kas stāsies spēkā 1.aprīlī, paredz nepieredzētu brīvlaišanu.

“Manuprāt, ir sacelta nepamatota ažiotāža, jo cipari ir ļoti vienkārši – katru gadu no ieslodzījumu vietām iznāk aptuveni no diviem līdz diviem ar pusi tūkstošiem cilvēku. Tie cipari, kas izskanējuši televīzijā un masu medijos, ir aptuveni tie paši, kas katru gadu. No 1.aprīļa stājas spēkā Krimināllikuma grozījumi, tiks pārskatīti sodi un šis skaits varētu palielināties, bet noteikti ne par diviem tūkstošiem. Piemēram, Ludzā tas ir viens cilvēks,” komentēja Dementjevs.

Viņš stāstīja, ka tiek apzinātas personas, kurām pienākas kaut kāda veida soda mīkstināšana, iespējams, arī soda atcelšana pēc jaunā Krimināllikuma, bet ļoti būtisks elements ir tas, ka no soda var atbrīvot tikai un vienīgi tiesa.

“Šis process no 1.aprīļa būs nepārtraukts, tas nebūs viens liels bums, kas pēc tam aptrūks. (..)Likuma grozījumu efektu varēsim izbaudīt ne jau šogad, bet pēc gadiem pieciem sešiem. Tas būs ilgstošs process,” teica dienesta vadītājs.

Vienlaicīgi Dementjevs uzsvēra, ka par atsevišķiem noziegumiem sodi būs vēl bargāki nekā pašlaik spēkā esošā likumā.

Viņš uzskata, ka jaunais regulējums ir solis pareizajā virzienā, ko pierādot pētījumi.

“Mūsu pieredze liecina par Krimināllikuma grozījumu pozitīvu risinājumu. Pagājušajā gadā mūsu pētījumā parādījās, ka vislielākais recidīvs ir ieslodzītajiem, kuri bijuši vislielāko termiņu cietumā, nākošā pakāpe ir pirmstermiņa atbrīvotajiem un vismazākais recidīvs ir sabiedrībā izciešamajiem sodiem kā naudas sodi, sabiedriskie darbi. Likuma virzība ir pareiza. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijā vidējais termiņš ieslodzījumā ir seši gadi, Eiropā ir divi gadi, bet Norvēģijā, piemēram, deviņi mēneši. Vai norvēģi ir mazāk drošībā, es domāju, ka nē,” teica Probācijas dienesta vadītājs.

Dementjevs uzsvēra, ka būtiskākais ir tiesībsargājošo iestāžu gatavība uzraudzīt un tālāk strādāt ar cilvēkiem.

Viņš tostarp norādīja, ka problēma ir tā, ka dienestam noņemta funkcija – palīdzība ieslodzītajiem pēc atgriešanās sabiedrībā, ko likvidēja 2009.gadā krīzes laikā naudas trūkuma dēļ un kas nav atjaunota. “Tas nozīmē, ka uz šo brīdi nav nevienas institūcijas, kādā veidā resocializēt šos ieslodzītos, meklētu darba vietu, nodarbotos ar apmācību un tā joprojām. Formāli to dara pašvaldības,” sacīja Dementjevs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+