Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
8. jūnijs, 2015
Drukāt

Problēmas ar urīnpūsli. Kā to pasargāt, lai kaites neatkārtotos?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Padoms

Sievietei, kura slimojusi ar cistītu, plānojot grūtniecību, jānodod urīna analīze un jāveic uzsējums, lai pārbaudītu, vai urīnceļos nav nevēlamu baktēriju. Ja tās atrod, jāārstē laikus, jo gaidību laikā antibiotiku lietošana jāierobežo.

Mēdz teikt, ka, sēžot uz vēsa akmens vai pavasarī kārtīgi neiesilušas zemes, var apsaldēt pūsli, taču patiesībā cistīta, tāpat kā angīnas vai plaušu karsoņa, iemesls ir nevis aukstums, bet gan baktērijas. Kā pasargāt urīnpūsli, lai kaite neatkārtotos?

Biežāk cistīts jeb urīnpūšļa iekaisums rodas pavasarī un rudenī, taču reizēm vaina piemeklē pat vasaras vidū. Ja slimo vairākas reizes gadā, tas nozīmē, ka nav kārtīgi izārstēta iepriekšējā infekcija vai pastāv kādi slimību provocējoši apstākļi.

Visbiežāk cistītu izraisa zarnu nūjiņa, kas lielā daudzumā mīt taisnajā zarnā un noteiktos apstākļos, piemēram, neievērojot higiēnu, iekļūst urīnpūslī. Citkārt vaininieki ir enterokoki vai citas baktērijas.

Klasiska cistīta izpausme ir bieža, sāpīga, sūrstoša un dedzinoša čurāšana mazās porcijās ar neatliekamu vajadzību doties uz tualeti, tāpēc, kā stāsta klīnikas “Uro” urologs Armands Bāliņš, dažkārt pacienti ārstam sūdzības formulē neprecīzi, apgalvojot, ka nespēj saturēt urīnu.

Baktērijas var izskalot

Sievietēm cistītu mēdz provocēt sekss, jo urīnizvadkanāls atveras gar maksts priekšējo sienu un ir īsāks nekā vīriešiem, tāpēc baktērijas vieglāk iekļūst urīnpūslī. Mikrobiem labvēlīgus apstākļus rada mīlējoties gūtais gļotādas kairinājums. Pret tā saukto medusmēneša cistītu var līdzēt pačurāšana pēc dzimumakta.

Nereti urīnpūšļa iekaisumu provocē ginekoloģiskas kaites – iekaisumi un maksts noslīdējums –, kad baktērijas tajā iekļūst daudz vieglāk.

Līdz ar gadiem palielinās saslimšanas risks. Cistīts biežāk ir sievietēm menopauzē, jo, pazeminoties hormonu līmenim, dzimumorgānu gļotāda kļūst trauslāka un samazinās tās aizsargspējas.

Urīnpūslis nereti dabū ciest anālā seksa cienītājiem, jo zarnu nūjiņas no starpenes ādas un gļotādas tiek pārnestas uz urīnizvadkanālu un pēc tam var aizceļot līdz urīnpūslim. Iekaisuma risku palielina hroniskas infekcijas un aizcietējumi. Tomēr, kā atzīst Armands Bāliņš, galvenās vaininieces ir vājas organisma aizsargspējas. Ārsta novērojumi liecina, ka ar cistītu bieži sirgst jaunas un slaidas meitenes, kas pilnvērtīgi neēd un kam nabadzīgais uzturs ir vājinājis imunitāti.

Parasti cistīts uzliesmo vairāku nelabvēlīgu apstākļu sakritības dēļ, piemēram, esot prom no mājām, uzņemot maz šķidruma un nosalstot. Aukstumā nieres tiek sliktāk ap­asiņotas, darbojas kūtrāk un izdala mazāku urīna daudzumu.

Lai rastos iekaisums, urīnpūslī nokļuvušajām baktērijām jāpaspēj pieķerties tā gļotādai un savairoties. Izdzerot ap diviem litriem šķidruma diennaktī, urīna plūsma būs tik spēcīga, ka nevēlamos mikrobus izskalos. Ja slimība tomēr sākusies, neraugoties uz to, ka čurājot dedzina, jācenšas dzert pēc iespējas vairāk, lai urīnpūslī samazinātos baktēriju skaits.

Ja cistīts mēdz atkārtoties, jāveic ultrasonogrāfija nierēm, lai pārliecinātos, vai nav šo infekciju provocējošas augšējo urīnceļu patoloģijas vai nierakmeņu. Dažkārt nepieciešama arī urīnpūšļa cistoskopija.

Galvenais palīgs − antibiotikas

Ja infekcija iekļuvusi urīnpūslī un izraisījusi iekaisumu, visticamāk, to nenovērsīs sildošas procedūras, pretiekaisuma tējas, dzērveņu tabletes un citi augu valsts preparāti. Tiesa, tie var noderēt pēc slimības akūtā perioda. Lietojot dažādus dzērveņu produktus, labāk šķīdīs gļotas un baktērijas mazāk salips kopā, veidojot kolonijas. Vajadzētu atteikties no sāļiem un pikantiem ēdieniem, kas papildus kairina nieres un urīnpūsli.

Lai izveseļotos no baktēriju izraisījušās slimības, nākas lietot antibiotikas. Vienīgi, ja tā atkārtojas, aplami būtu sākt bez ārsta ziņas dakterēties ar pāri palikušajām zālēm no iepriekšējās slimošanas reizes. Vajadzētu veikt ne tikai urīna analīzi, bet arī uzsējumu, lai noteiktu, kuras baktērijas izraisījušas iekaisumu, un precizētu to jutību pret konkrētām antibiotikām. Tas noteikti vajadzīgs, infekcijai atkārtojoties, jo baktērijas iepriekšējā ārstēšanas reizē pret noteiktām zālēm, iespējams, kļuvušas nejutīgas. Kamēr nav saņemti analīžu rezultāti, parasti vispirms sāk lietot plaša spektra antibiotikas, kas labi iedarbojas pret visbiežāko cistīta izraisītāju zarnu nūjiņu. Ja slimība ir hroniska, zāles var nākties dzert ilgāku laiku.

Kad slimības pazīmes izzudušas, atkal jāveic urīna analīze un uzsējums, lai pārliecinātos, vai tomēr nav palikušas vēl kādas baktērijas, jo, tiklīdz mikrobiem radīsies labvēlīgi apstākļi, iekaisums var uzliesmot atkārtoti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+