Diskriminācijas problēmas risinās ar plakātiem 6
Visā Latvijā būs novietoti ielu plakāti ar bērnu fotogrāfijām, ko papildina dažādi uzraksti par diskriminācijas tematiku – tā ir daļa no Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projekta “Dažādi cilvēki, atšķirīga pieredze, viena Latvija”. Projekts ilgst no pagājušā gada augusta, turpināsies līdz šā gada vidum, un pavisam tiks tērēti 283 846 eiro. No šīs naudas 78,48% ir Eiropas Komisijas finansējums un 21,52% – Latvijas valsts finansējums. Tātad vairāk par 60 000 eiro no mūsu valsts budžeta.
Pretdiskriminācijas uzraudzības sistēmas izstrādē iesaistīta Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts darba inspekcija, Latviešu valodas aģentūra, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un dažādas nevalstiskās organizācijas.
Diskriminācijas gadījumi
Pirms došanās uz projekta prezentāciju painteresējos, par kādiem diskriminācijas gadījumiem cilvēki vērsušies Tiesībsarga birojā un Valsts darba inspekcijā. Kāda tad ir reālā aina?
Tiesībsarga biroja pārstāve Šarlote Bērziņa atbild, ka no pagājušā gada augusta līdz pašreizējam brīdim tiesiskās vienlīdzības nodaļā ir saņemti 73 personu iesniegumi. Ierosinātas 22 pārbaudes lietas, no kurām piecas – par diskrimināciju rases un tautības dēļ. Sešas reizes ar diskriminējošu attieksmi saskārušās grūtnieces un jaunās māmiņas.
Četras pārbaudes lietas ir par diskrimināciju invaliditātes dēļ – cilvēks nav varējis iekļūt transportā, viņam liegti rehabilitācijas pakalpojumi u. c.
Sešas pārbaudes lietas ir par tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumiem. Bet kāda sieviete par diskrimināciju uzskatījusi to, ka nav dotas tiesības izvēlēties dzemdību veidu, tas ir, tiesības izvēlēties ķeizargriezienu. Taču par diskrimināciju vecuma, reliģijas, sociālās izcelšanās, seksuālās orientācijas vai politiskās pārliecības pārbaudes lietu pēdējā laikā nav bijis.
Valsts darba inspekcija (VDI) pagājušā gadā izskatījusi 65 iesniegumus. Visbiežāk VDI sodījusi tādus darba devējus, kuri sludinājumos meklējuši darbiniekus ar dzimuma vai vecuma ierobežojumu, piemēram, administratori, ne jaunāku par 27 gadiem, vai pārdevējas, ne vecākas par 40 gadiem, vai arī, piemēram, piedāvājot darbu tikai sievietēm un tādējādi pārkāpjot vīriešu tiesības uz darbu.
Plakāti…
Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir daudz grūtāk atrast darbu nekā pārējiem un diemžēl ne tuvu visās sabiedriskās vietās var iekļūt cilvēks ar ratiņkrēslu. Jā, tā ir smaga problēma, taču tās risināšanā diez vai kas būs līdzēts, sabiedrības apskatei izliekot plakātus, kā to iecerējuši kampaņas organizatori. Ja darba atrašanas iespējas pirmspensijas vecumā ir samazinājušās, tad šiem cilvēkiem palīdzēt var mūžizglītības projekti, kas māca jaunas prasmes.
Vienā no plakātiem ir teksts par romu bērnu, kurš nezina, ka pieaugušam viņam būs ļoti grūti atrast darbu. Romu kopienā bezdarba līmenis tiešām ir augstāks nekā citu Latvijas iedzīvotāju vidū, taču tas saistīts galvenokārt ar zemāku izglītības līmeni. Pats pirmais šajā jomā veicamais – motivēt pašus romus sūtīt bērnus skolās.
Dažas problēmas šķiet diezgan uzpūstas vai pat izdomātas. Piemēram, plakāts stāsta par meitenīti Leilu, “kura vēl nezina, ka viņa tic nepareizajam Dievam, bet to viņa uzzinās pieaugusi lidostu kontrolēs”. Kā noprotams, tas ir mājiens par musulmaņu diskrimināciju. Taču jādomā, kāpēc tiek mēģināts iestāstīt, ka tāda problēma Latvijā ir vai varētu rasties?
Uz jautājumu, cik tieši naudas iztērēts par plakātiem, SIF projekta vadītāja Sanda Serafinoviča atbildēja, ka plakātu veidotājai aģentūrai “PROSPERO” jāveic arī citi darbi, tāpēc tieši summu par plakātiem nenosauks.
Neizpratnē par dalību projektā
Ko projektā darīs, piemēram, Latviešu valodas aģentūra (LVA)? Direktors Jānis Valdmanis atbildēja, ka nezina, kāpēc SIF mājas lapā viņa aģentūra minēta starp projektā iesaistītajām institūcijām. No LVA bijis aicināts jurists, kurš aizgājis uz vienu sanāksmi. Latvijā tik izplatītie diskriminācijas gadījumi, kad darba meklētājiem tiek pieprasītas obligātas krievu valodas zināšanas, lai gan darba pienākumi to neprasa, projektā netiek apskatīti. Tas kampaņas rīkotājus nesatrauc.
Visbeidzot fakts no SIF izgatavotā pretdiskriminācijas projekta bukleta: “Latvijas iedzīvotāji visvairāk būtu vīlušies, ja par Valsts prezidentu ievēlētu transdzimuma personu vai transseksuāli, geju, lesbieti, biseksuāli vai cilvēku, kas ir vecāks par 75 gadiem.” Vai būtu jātērē nauda aptaujām, kurās uzdot šādus dīvainus jautājumus? Tāpēc loģiski, ka “36 procenti iedzīvotāju uzskata, ka diskriminācijas apkarošanas centieni Latvijā nav efektīvi”.
