Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. augusts, 2016
Drukāt

Kāpēc Eiropas Komisija nesoda Spāniju un Portugāli par budžeta disciplīnas neievērošanu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Spānijas premjerministra pienākumu izpildītājs Marjano Rahojs brīdina, ka valstij draud trešās vēlēšanas, jo sociālisti atteikušies atbalstīt viņa mēģinājumus izveidot jauno valdību. Spānijā nav pilnvērtīgi funkcionējošas valdības jau vairāk nekā septiņus mēnešus, jo politiskās partijas nespēj vienoties par jauna kabineta izveidi. Valsts iekšpolitiskā situācija bija galvenais iemesls, kāpēc EK atturējās no sodīšanas par pārmērīgu budžeta deficītu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija palaida garām, var teikt, vēsturisku izdevību pirmo reizi piemērot naudas sodu par budžeta deficīta pārmērībām. Tika paziņots, ka Spānija un Portugāle, kurām pienācās sankcijas, šoreiz izies cauri sveikā, jo diezgan daudz paveikušas reformu un taupības pasākumu jomā, turklāt, kā paskaidroja ekonomikas komisārs Pjērs Mos­kovisi, krīzes seku skartajiem spāņiem un portugāļiem “būtu grūti saprast” sodīšanas iemeslus.

 

Daži skaitļi un fakti

Bargākais naudas sods, kāds draud Stabilitātes un izaugsmes pakta pārkāpējiem, ir summa, kas līdzinās 0,2 procentiem no attiecīgās valsts iekšzemes kopprodukta. Oficiāli uz komisijas galda bija variants par “pussodu” – 0,15 apmērā no IKP, kas Spānijai liktu maksāt 1,1 miljardu, bet Portugālei – 179 miljonus eiro. Šķiet, ka šādu variantu Eiropas Komisija nopietni neapsprieda. Runa bijusi par iespējamām simboliskām sankcijām 0,01 – 0,04 procentu apmērā. (Spānijai 0,01% no IKP izmaksātu simts miljonus eiro.) Bet ideja par naudas sodu galu galā atmesta.

Madride un Lisabona uz tādu iznākumu arī ļoti cerēja, pirms EK lēmuma pieņemšanas sniedzot komisijai savus argumentus, ko varētu rezumēt ar Portugāles finanšu ministra frāzi: “Nav loģiski sankcionēt valstu pagātni”, kad tās sākušas īstenot nepieciešamos smagos pasākumus un iezīmējusies ekonomikas izaugsme. Vēlāk šī tēze izskanēja arī eirokomisāru skaidrojumos. Kaut gan “pagātne” ilgst jau gadus septiņus.

EK lēmumu gaismā Spānijas budžeta deficīta samazināšanas trajektorija tika koriģēta jeb pastiepta garumā: šogad 4,6% no PIB, 2017. g. – 3,1% un 2018. g. – 2,2%. Savukārt Portugālei jāiekļaujas Stabilitātes pakta noteiktajos trīs procentu rāmjos gada laikā. Tikmēr Madridē nu jau vairākus mēnešus turpinās valdības krīze, bet nākamā gada budžetu vajadzētu pieņemt līdz oktobrim (un tad nosūtīt Eiropas Komisijai). Arī Lisabonas attieksme īsti neiedveš pārliecību.

 

Vēlreiz vērtēs rudenī

EK sola atgriezties pie situācijas izvērtējuma rudenī, un, tiesa, pastāv varbūtība, ka abām valstīm neizdosies izsprukt no cita veida soda – strukturālo fondu apcirpšanas. Noteicošais vārds šajā sakarā piederēs ECOFIN jeb Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomei, tātad būtībā ES dalībvalstīm.

Bet pirms tam jānotiek EK konsultācijām ar Eiropas Parlamentu, jo EP priekšsēdētājs Martins Šulcs ir pieprasījis “strukturētu dialogu”. Tulkojums – arī Eiroparlamentā daudzi šobrīd nav ieinteresēti sankciju piemērošanā. Īpaši, ņemot vērā, ka EK vairākuma koalīciju veido labējā Tautas partijas grupa, kurai nav vienaldzīgi Tautas partiju pārstāvošās Spānijas premjera Marjanu Rahoja centieni saglabāt amatu, un sociālisti, kuri atrodas pie varas Portugālē.

 

Politiskie aprēķini

Eiropas Komisijas lēmumu iespaidoja arī “Brexit” un Eiropā jūtamais populistu ietekmes pieaugums. Taču viedokļi atšķiras, vai minētais lēmums vairos uzticību galvenajām Eiropas institūcijām vai gluži pretēji – to kārtējo reizi iedragās.

Spriežot pēc ziņām no dažādiem avotiem, arī Eiropas Komisijas kolēģijā nevaldīja vienprātība. Eirokomisāriem ir pienākums domstarpības neizrādīt. Portāls “EurActiv” vēstīja, ka EK vicepriekšsēdētāji Valdis Dombrovskis un Jirki Katainens iestājušies par Spānijas un Portugāles simbolisku sodīšanu, bet EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sev raksturīgajā stilā aģitējis – “nebūsim lielāki katoļi par pāvestu. Un, lūdzu, atcerieties, ka pāvests iebilstu pret sankcijām”. Aizkulisēs Junkera un Mos­kovisi pozīciju negaidīti atbalstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, kurš vēl pavisam nesen ārkārtīgi asi strostēja grieķus, taču šoreiz licis principialitāti malā. Un pat ķēries pie nosacīti stingrās (patiesībā visnotaļ mērenās) līnijas piekritēju telefoniskas pārliecināšanas no stingrības atkāpties.

Turpretī Vācijas vadošais biznesa laikraksts “Handelsblatt” neslēpa sašutumu, apgalvodams, ka “komisija devalvē stabilitātes paktu”, un uzdeva retorisku jautājumu: “Kurš gan vairs ņems par pilnu budžeta disciplīnas uzraudzītājus, ja viņi nekad nesankcionē stabilitātes pakta neievērošanu?” Pēc laikraksta versijas, Spānijas un Portugāles sodīšanas gadījumā Eiropas Komisijai tas pats būtu jādara ar Franciju, ko Brisele nevēlas. Jo baidās, ka sankcijas, attiecīgi interpretētas, var kalpot par antieiropeiskās Nacionālās frontes papildu argumentu nākamgad paredzētajās Francijas valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanās. Taču šāda Briseles taktika ir aplama.

Neapmierinātību droši vien izraisītu jebkāds EK lēmums. Tagad, piemēram, Austrijas vai Somijas populistiem ir iemesls sacīt, ka dienvidnieki mūždien bauda eirokrātu labvēlību. Bet sankcijas daudzviet uztvertu kā Briseles diktāta apliecinājumu. Šajos uzticības krīzes apstākļos Eiropas Savienības augstākās amatpersonas dod priekšroku tiesību aktu “gudrai piemērošanai”, kas drusku atgādina laipošanu un nespēs aizstāt ilgtermiņa stratēģiju.

 

Viedoklis

Valdis Dombrovskis, EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kā arī atbildīgais par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību: “Eiropas Komisija pieņēma divus lēmumus. Viens paredzēja jaunu fiskālo trajektoriju jeb budžeta deficīta mērķus un termiņus, kuros Spānijai un Portugālei ir jānovērš pārmērīgais deficīts. Spānijas gadījumā tie ir papildu divi gadi, Portugāles – papildu viens gads. Otrs lēmums tika pieņemts attiecībā uz soda sankcijām, ņemot vērā, ka abas valstis ir pārvarējušas finansiālo un ekonomisko krīzi, veikušas jau fiskālās konsolidācijas pasākumus un arī ievērojamas strukturālās reformas, lēmums bija nepiemērot šīs soda naudas, bet paralēli EK strādā pie lēmuma par ES fondu apturēšanu Spānijai un Portugālei. Šajā gadījumā lēmums bija koncentrēties uz ES fondu apturēšanu, jo tas rada dalībvalstīm nepieciešamo stimulu koriģēt pārmērīgo budžeta deficītu šogad un nākamgad. Rudenī arī EK varēs atgriezties pie izvērtējuma, redzot šī gada fiskālo situāciju un nākamā gada budžeta plānus, vai valstis tiešām veic nepieciešamos pasākumus budžeta deficīta koriģēšanai. Tiesa, formāli šis EK lēmums tiks pieņemts pēc tam, kad tiks veiktas konsultācijas ar EP. EK diskusijās tiešām tika izskatīti dažādi iespējamie scenāriji, faktiski tas scenārijs, kas tika pielemts un beigās arī vienbalsīgi atbalstīts, ir par to, ka soda naudas netiek piemērotas, bet EK strādā uz ES fondu apturēšanu. Tālākais ir ECOFIN rokās, kam šis lēmums ir jāapstiprina, jākoriģē vai jānoraida.”

 

Deficits_8

Pievienot komentāru

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+