Egils Līcītis: “Vienotība” un NA: cimdu pāris 2
Mazliet vēstures. “Vienotības” veidošanās drāmā trīs partiju un Ēlertes grupas kompānijā sākumā bija paredzēts pieņemt nacionālistus. Ar viņiem veda sarunas. Nekavēsimies apcerē, kāpēc Raivja Dzintara komandu toreiz aizbirstēja, kāpēc runāšana aprāvās pusvārdā, bet jaunos cilvēkus neielaida pa konsolidācijas “atvērtām durvīm” kā pilnvērtīgus projekta dalībniekus – laikam kā pārāk nepiejaucējamus. Varbūt noraidījums bija uz labu, jo “Vienotība” sākotnēji bija visai ķīseļveida biomasa, kamēr nesacietēja, turklāt “Visu Latvijai” neievilkās kā ezis kažociņā, bet ar tēvzemiešiem iejauca paši savus miltus un izcepa Nacionālās apvienības klaipu.
Pašlaik politiskās konsolidācijas procesi atjaunojušies un tiek pieklājīgi dēvēti par “partiju tuvināšanos”. Taču tas ir sīkums priekš Tā Kunga vaiga, kā beigsies “Vienotības” un Reformu partijas amizieris. Kad reformistus jau varam satīt atmiņu kamolā, nav no svara, vai visas nodegušās krāsmatas paslaucīs apakš “Vienotības” vai tuvināšanās būvvalde izlasīs mazāk nokvēpušos politiskajās ugunīs bojāgājušā reformu nama balstelementus, lai pārējos nospiestu kā izsmēķus pelnutraukā. Būtiskāk, ka labi sadzirdamas daudznozīmīgas vibrācijas, pagaidām vēl saraustītas replikas un nenobriedušas atziņas, ka iespējama pavisam cita mēroga jaunceltnes tapšana, nevis kāds štrunta pusotrpartijas bloks. Un nu no jauna parādās Raivis Dzintars, kurš “Vienotībai” lakkurpēs it nemaz vairs neizskatās kā džekiņš kedās – viņi ar Nacionālo apvienību dala pajas valdībā. Jā, tas nav līdzvērtīgi, nereti attiecībās šai uzņēmumā tiek lietota virca, darva, sodrēji, ir raksturu nesaderība un noritējušas asaras par nepelnītu pāridarījumu, taču, ja pat praktiskā Straujumas kundze valodo par “fundamenta likšanu” un “pamatakmens velšanu”, tā ir zīme, ka vecā kaķa un peles koncertdarbība var tikt pārtraukta, vietā liekot jaunus saprašanās meklējumus. Jo tonnīgs naids “Vienotības” un NA starpā nepastāv. Nopietns, plašs ideoloģiskās cīņas lauks abiem veras pret jaunizceptajiem “sociāldemokrātiem”, “SC” apvienību, kuru gudrā pūce Sudraba neaizplīvuroti nosauca par “naudas projektu” un totālu “krievu vēlētāju loka ekspluatētāju”. Un bijušajai Valsts kontrolierei ir taču jātic!
Bet vēlēšanās piedalīsies citas “racionālu nacionālistu” listes, kuras žēlosies, ka prettautiskā valdošā režīma spaidu dēļ attālināmies no labajām, laimīgajām dienām, ko tautai varēja atnest sociālistiskā iekārta. Nav izslēgts, ka latviešu vēlētāju balsis būs stipri izkliedētas vēlēšanu kosmosā. Līdz ar to nav par zemu vērtējama NA apņemšanās uzvarēt 12. Saeimā kā stiprākai latviskai partijai – bet, pat ja tā, ko mēs darīsim ar doto pirmo godalgu? Viņi solīs turēties kopā ar “Vienotību” kā cimdu pāris, bet vai tas neizrādīsies opozīcijā sēdošs divu zābaku pāris, kad lielais naudas projekts apvienosies koalīcijā ar mazākiem pie varas?
Tāpēc vibrācijas, ko dzirdam, varbūt liecina par pāļu dzīšanu lielai, skaistai “Nacionālās Vienotības” ēkai.
