Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. septembris, 2015
Drukāt

Plānotā PVN attiecināšana uz kultūras pasākumiem daļu no tiem var novest pelēkajā zonā (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Valdības apstiprinātie pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi no jaunā gada varētu celt biļešu cenas arī uz lielajiem pasākumiem "Arēnā Rīga" notiekošajiem.

Autores: Vita Krauja, Anita Bormane

Valdība 15. septembrī apstiprināja Finanšu ministrijas ierosinātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, saskaņā ar kuriem no nākamā gada 1. janvāra kultūras pasākumiem paredzēts piemērot PVN 21% likmi.

Pēc valdībā apstiprinātās Kultūras ministrijas (KM) ieceres, daļai kultūras pasākumu biļetes netiks apliktas ar PVN, jo tas celtu cenu un līdz ar to mazinātu kultūras pieejamību. No šā sloga atbrīvoti trīs izņēmumi – pirmkārt, KM un pašvaldību kultūras iestādes, otrkārt, institūcijas, kas veic valsts deleģētas kultūras funkcijas (arī KM kapitālsabiedrības) un, treškārt, kultūras sabiedriskā labuma organizācijas. Ar PVN netiks apliktas, piemēram, valsts un pašvaldību teātru izrāžu un muzeju apmeklējuma biļetes. Tāpat šis atvieglojums skar Nacionālo kultūras centru attiecībā uz Vispārējo dziesmu svētku biļetēm un Valsts izglītības satura centru – uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kā “LA” un deju sacīja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš, ņemta vērā rūgtā pieredze ar grāmatām savulaik uzlikto 21% PVN likmi, kas gandrīz nogremdēja visu nozari. Lietuvā ir līdzīga sistēma, taču Igaunijā ar PVN apliktas visu institūciju rīkoto kultūras pasākumu biļetes. Jāpiebilst, ka daudzviet citur Eiropā kultūras pasākumus apliek vai nu ar samazinātu PVN likmi, vai arī neapliek vispār.

Pēc valdības ieceres, ar 21% PVN tiks apliktas to pasākumu biļetes, ko kultūras institūcijas rīko ar mērķi gūt peļņu – lielo, piemēram, “Arēnā Rīga” visbiežāk rīkoto komercpasākumu biļetes u. c. Nodokļa izmaiņas smagi skars arī kultūras nevalstisko organizāciju iniciatīvas un festivālus, kuri Latvijā, it sevišķi vasarās, notiek vai nepārtraukti. Ja biļete iepriekš maksāja, piemēram, desmit eiro, tad tagad cena būs 12, 10 eiro.

“Man asinis sastinga dzīslās, izdzirdot šo ziņu,” “LA” sacīja ilggadējā baleta festivāla “No klasikas līdz avangardam” rīkotāja Lita Beiris. “Vai tā ir godīga konkurence? Saprotu, ka valstij vajag naudu, taču vai kultūra ir tā pati turīgākā? Neesmu pārliecināta, vai arī lielie mega pasākumi tajā pašā “Arēnā Rīga” apliekami ar nodokli, jo zinu, cik dārgi izmaksā augstas klases viesmākslinieki, kurus daudzi cilvēki var redzēt un dzirdēt tikai tad, ja viņus kāds atved uz Latviju…”

Iecerēts, ka pašvaldībām būs tiesības lemt par to, vai pasākumiem jāpiemēro PVN vai ne, vispirms rīkojot atklātu konkursu un pēc tam slēdzot deleģējuma līgumus ar to organizatoriem. Kā skaidro KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš, festivālu rīkotājiem būs jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā un jāpierāda, ka viņu pasākums ir ar sabiedrisku un kultūrpolitisku nozīmi. Praksē tas nozīmēs garu birokrātisku procedūru, kā arī to, ka biļetes uz vienu un to pašu pasākumu maksās atšķirīgi atkarībā no tā, vai to rīkos privātais sektors vai arī valsts vai pašvaldības institūcija.

KM uzsver, ka mērķis būtībā esot pievienotās vērtības nodokļa piemērošana 
izklaides rakstura komercpasākumiem. Te gan jāpiebilst, ka novilkt robežu starp izklaidi un kultūru nav nemaz tik vienkārši un neapstrīdami. Turklāt nereti valsts un pašvaldību rīkotie pasākumi daudzveidības un kvalitātes ziņā atpaliek no privātā sektora piedāvātajiem. Satraucoši, ka valdība šo lēmumu ir pieņēmusi, balstoties vienīgi uz mehānisku aprēķinu rezultātā aplēstu fiskālo ietekmi (3,1 miljons eiro gadā) un pilnīgi ignorējot nepieciešamību izvērtēt tā iespaidu uz kultūras procesiem. Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis 23. septembra Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijas sēdē atzina, ka “šī ir Finanšu ministrijas virzīta iniciatīva, kas Kultūras ministrijā nonākusi diezgan pēkšņi”, prognozējot, ka diez vai ieguvums valsts makā vispār atbildīs pro­gnozētajam.

“Un ja nu man neizdodas Eiženiju Aldermani vai Baibu Šmiti Rīgas domē pārliecināt par baleta festivālu kā nozīmīgu kultūras un nevis izklaides pasākumu?” retoriski vaicā Lita Beiris. Līdzīgās domās ir SIA “Izklaides producentu apvienība 7” direktors Aigars Dinsbergs, kurš teic, ka tagad saradīšoties ļoti daudz sabiedriskā labuma biedrību. “Jā, valsts dotētās institūcijās runāt par reālu peļņu ir neloģiski pēc definīcijas, taču arī mēs faktiski ne par kādu peļņu runāt nevaram. Un vai teātros uzvestās komēdijas arī nav izklaide? Skumji, ka šīs lietas nav sabiedrībā, kā arī profesionāļu vidē izdiskutētas līdz galam.”

 

Viedokļi

Vidzemes kultūras un mākslas biedrības “Haritas” priekšsēdētāja Solveiga Boicova: “Lēmums par 21% PVN likmes noteikšanu noteikti negatīvi ietekmēs daļu kultūras mazo nevalstisko organizāciju (NVO), kas aktīvi darbojas novados – it sevišķi mazajos pagastos. Biļešu cenas uz to rīkotajiem pasākumiem jau tā ir mazas, tomēr šīm organizācijām ir būtiski notirgot kaut 50 līdz 100 biļetes. Ja biļetes cena jau tā bija viens eiro un tagad būs 1,21 eiro, tad būs jāsāk domāt, vai vērts šo pasākumu rīkot. Protams, daudzas NVO centīsies savu darbību likumīgi sakārtot tā, lai tām PVN netiktu piemērots, tomēr kopumā nav skaidrs, kāds būs ieguvums no šā lēmuma.”

Kultūras menedžere, teātra zinātniece, biedrības “Culturelab” pētniece Baiba Tjarve: “Lēmums ir ārkārtīgi nepārdomāts. Nav izsvērta tā ietekme, ne arī izdiskutēts nozarē. Ārpus trim izņēmumiem paliks vēl samērā daudzas nevalstiskās organizācijas un privātais sektors, kas piedāvā daudzveidīgus kultūras pakalpojumus, kādus publiskais sektors nenodrošina. Tas arī liecina par zināmiem centralizācijas centieniem. No vienas puses, Kultūras ministrija veic izpēti, ko varētu deleģēt NVO sektoram, no otras puses, šāds lēmums liek domāt, ka vienīgais “atzītais” veids kultūras pakalpojumu nodrošināšanai ir valsts un pašvaldību kultūras institūcijas, kas tiek finansētas no nodokļu maksātāju naudas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Boļševisms nevaid miris ! Tagad tik žigli pie Kult.ministrijas un patvaldībām jāieceļ “troikas”, kuras tad nolems – ir kultūra vai nav. Galvenā pazīme: peļņa ir, skaidrs, – kultūras nav ! Tiklīdz kasē mīnuss – re kur īstā kultūra ! Un izdos papīru ar štempeli, lai nebūtu nekādu diskusiju un pārpratumu – ir kultūra vai nav ! Urā, biedri !

  2. Interesanta ir pati pieeja – valsts atbalstītus kultūras pasākumus un organizācijas padarīt vismaz cenu ziņā konkurētspējīgākus par privātiem kultūras pasākumiem un organizācijām. Sanāk tā, ka valsts pilsoņiem vēl uzkrītošāk, nekā iepriekš piedāvā kultūrvidi, kurā ir izvēle baudīt valsts atbalstīto “pareizo” kultūru lētāk, vai baudīt tādu kultūru, kuru valsts neatbalsta un tālab tā ir dārgāka.

  3. Diemžēl, šis un ne tikai šis pasākums visvairāk kalpos papīru sacerēšanai un birokrātijas veicināšanai, vai, kā tautā saka – katrs ierēdnis cenšas attaisnot savu eksistenci, sacerot papīrus, un pēc tam pieprasa palīgus papīru kalna kārtošanai un turēšanai. Tāpat, kā ir jau speciālisti, kuri prot pārliecinoši noformēt gandrīz vai jebkuru “izpētes” un “konsultācijas” projektu, būs arī speciālisti, kas spēs uz papīra pamatot jebkura pasākuma kultūrvērtību. Process turpinās bezgalīgi un, protams, ģeometriskā progresijā.

  4. Visnoželojamākais ir fakts, ka nav jau skaidras vērtības, ja nevarat atšķirt izklaidi no kultūras! Kalvīša kungs pareizi pateica, ka ,, orķestris nespēlēs ar sliktiem mūziķiem, sēdini kā gribi “” tas tika attiecināts uz valsts pārvaldi. Dziesmu svētki arī ir izklaide ar patriotisku piešprici.

  5. Šādi eksperimenti ar nodokļiem,kur nevienam nekas nav skaidrs,visu Latviju jau noveduši pelēkajā joslā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+