Plānotā PVN attiecināšana uz kultūras pasākumiem daļu no tiem var novest pelēkajā zonā 5
Autores: Vita Krauja, Anita Bormane
Valdība 15. septembrī apstiprināja Finanšu ministrijas ierosinātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, saskaņā ar kuriem no nākamā gada 1. janvāra kultūras pasākumiem paredzēts piemērot PVN 21% likmi.
Pēc valdībā apstiprinātās Kultūras ministrijas (KM) ieceres, daļai kultūras pasākumu biļetes netiks apliktas ar PVN, jo tas celtu cenu un līdz ar to mazinātu kultūras pieejamību. No šā sloga atbrīvoti trīs izņēmumi – pirmkārt, KM un pašvaldību kultūras iestādes, otrkārt, institūcijas, kas veic valsts deleģētas kultūras funkcijas (arī KM kapitālsabiedrības) un, treškārt, kultūras sabiedriskā labuma organizācijas. Ar PVN netiks apliktas, piemēram, valsts un pašvaldību teātru izrāžu un muzeju apmeklējuma biļetes. Tāpat šis atvieglojums skar Nacionālo kultūras centru attiecībā uz Vispārējo dziesmu svētku biļetēm un Valsts izglītības satura centru – uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kā “LA” un deju sacīja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš, ņemta vērā rūgtā pieredze ar grāmatām savulaik uzlikto 21% PVN likmi, kas gandrīz nogremdēja visu nozari. Lietuvā ir līdzīga sistēma, taču Igaunijā ar PVN apliktas visu institūciju rīkoto kultūras pasākumu biļetes. Jāpiebilst, ka daudzviet citur Eiropā kultūras pasākumus apliek vai nu ar samazinātu PVN likmi, vai arī neapliek vispār.
Pēc valdības ieceres, ar 21% PVN tiks apliktas to pasākumu biļetes, ko kultūras institūcijas rīko ar mērķi gūt peļņu – lielo, piemēram, “Arēnā Rīga” visbiežāk rīkoto komercpasākumu biļetes u. c. Nodokļa izmaiņas smagi skars arī kultūras nevalstisko organizāciju iniciatīvas un festivālus, kuri Latvijā, it sevišķi vasarās, notiek vai nepārtraukti. Ja biļete iepriekš maksāja, piemēram, desmit eiro, tad tagad cena būs 12, 10 eiro.
“Man asinis sastinga dzīslās, izdzirdot šo ziņu,” “LA” sacīja ilggadējā baleta festivāla “No klasikas līdz avangardam” rīkotāja Lita Beiris. “Vai tā ir godīga konkurence? Saprotu, ka valstij vajag naudu, taču vai kultūra ir tā pati turīgākā? Neesmu pārliecināta, vai arī lielie mega pasākumi tajā pašā “Arēnā Rīga” apliekami ar nodokli, jo zinu, cik dārgi izmaksā augstas klases viesmākslinieki, kurus daudzi cilvēki var redzēt un dzirdēt tikai tad, ja viņus kāds atved uz Latviju…”
Iecerēts, ka pašvaldībām būs tiesības lemt par to, vai pasākumiem jāpiemēro PVN vai ne, vispirms rīkojot atklātu konkursu un pēc tam slēdzot deleģējuma līgumus ar to organizatoriem. Kā skaidro KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš, festivālu rīkotājiem būs jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā un jāpierāda, ka viņu pasākums ir ar sabiedrisku un kultūrpolitisku nozīmi. Praksē tas nozīmēs garu birokrātisku procedūru, kā arī to, ka biļetes uz vienu un to pašu pasākumu maksās atšķirīgi atkarībā no tā, vai to rīkos privātais sektors vai arī valsts vai pašvaldības institūcija.
KM uzsver, ka mērķis būtībā esot pievienotās vērtības nodokļa piemērošana izklaides rakstura komercpasākumiem. Te gan jāpiebilst, ka novilkt robežu starp izklaidi un kultūru nav nemaz tik vienkārši un neapstrīdami. Turklāt nereti valsts un pašvaldību rīkotie pasākumi daudzveidības un kvalitātes ziņā atpaliek no privātā sektora piedāvātajiem. Satraucoši, ka valdība šo lēmumu ir pieņēmusi, balstoties vienīgi uz mehānisku aprēķinu rezultātā aplēstu fiskālo ietekmi (3,1 miljons eiro gadā) un pilnīgi ignorējot nepieciešamību izvērtēt tā iespaidu uz kultūras procesiem. Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis 23. septembra Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijas sēdē atzina, ka “šī ir Finanšu ministrijas virzīta iniciatīva, kas Kultūras ministrijā nonākusi diezgan pēkšņi”, prognozējot, ka diez vai ieguvums valsts makā vispār atbildīs prognozētajam.
“Un ja nu man neizdodas Eiženiju Aldermani vai Baibu Šmiti Rīgas domē pārliecināt par baleta festivālu kā nozīmīgu kultūras un nevis izklaides pasākumu?” retoriski vaicā Lita Beiris. Līdzīgās domās ir SIA “Izklaides producentu apvienība 7” direktors Aigars Dinsbergs, kurš teic, ka tagad saradīšoties ļoti daudz sabiedriskā labuma biedrību. “Jā, valsts dotētās institūcijās runāt par reālu peļņu ir neloģiski pēc definīcijas, taču arī mēs faktiski ne par kādu peļņu runāt nevaram. Un vai teātros uzvestās komēdijas arī nav izklaide? Skumji, ka šīs lietas nav sabiedrībā, kā arī profesionāļu vidē izdiskutētas līdz galam.”
Viedokļi
Vidzemes kultūras un mākslas biedrības “Haritas” priekšsēdētāja Solveiga Boicova: “Lēmums par 21% PVN likmes noteikšanu noteikti negatīvi ietekmēs daļu kultūras mazo nevalstisko organizāciju (NVO), kas aktīvi darbojas novados – it sevišķi mazajos pagastos. Biļešu cenas uz to rīkotajiem pasākumiem jau tā ir mazas, tomēr šīm organizācijām ir būtiski notirgot kaut 50 līdz 100 biļetes. Ja biļetes cena jau tā bija viens eiro un tagad būs 1,21 eiro, tad būs jāsāk domāt, vai vērts šo pasākumu rīkot. Protams, daudzas NVO centīsies savu darbību likumīgi sakārtot tā, lai tām PVN netiktu piemērots, tomēr kopumā nav skaidrs, kāds būs ieguvums no šā lēmuma.”
Kultūras menedžere, teātra zinātniece, biedrības “Culturelab” pētniece Baiba Tjarve: “Lēmums ir ārkārtīgi nepārdomāts. Nav izsvērta tā ietekme, ne arī izdiskutēts nozarē. Ārpus trim izņēmumiem paliks vēl samērā daudzas nevalstiskās organizācijas un privātais sektors, kas piedāvā daudzveidīgus kultūras pakalpojumus, kādus publiskais sektors nenodrošina. Tas arī liecina par zināmiem centralizācijas centieniem. No vienas puses, Kultūras ministrija veic izpēti, ko varētu deleģēt NVO sektoram, no otras puses, šāds lēmums liek domāt, ka vienīgais “atzītais” veids kultūras pakalpojumu nodrošināšanai ir valsts un pašvaldību kultūras institūcijas, kas tiek finansētas no nodokļu maksātāju naudas.”
