Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. februāris, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Valdībā lemtais – laba lieta, bet dievpalīgs vēl labāks

Foto-LETAFoto-LETA

Ministru kabineta sēde.

Grūts ir Latvijas valdības locekļa liktenis, un smagāk nekā vērsim velkama pienākuma uzliktā nasta. Vienīgā pasaules pazīšanai noderīgā lasāmviela viņam ir finanšu avīze. Mizerabls atalgojums – niecīga samaksa par pūliņiem 24 stundas dien’ un nakti. Ministra acis allaž nomodā, lai notiktu pēc Nacionālais attīstības plāna un svoloči ierēdņi neko nesalaistu dēlī. Aizņemtībā, nevaļā vēlas vakariņas – sivēns ar mārrutkiem un krējumu, gabals stores – ir varasvīra nereti pirmā un pēdējā ikdienišķā maltīte. Izklaidei, elpas atvilkšanai – tikai Ministru kabineta spēles. Ķerenes starpbrīžos, bluķa vilkšana apkārt Brīvības ielai 36 Ziemassvētkos, dažreiz izplūkšanās. Nu, tas ir tad, kad ar koalīcijas partneri saskan tikai vienā punktā. Viņš saka, ka tu esi traks, un tu saki, ka viņš ir traks, dulls un prātiņu izkūkojis. Tagad Eiropa nolaupījusi mūsu vēršus – ir spiedīga vajadzība papildus valstiskām lietām ielauzīties Briseles būšanās. Suņa dzīve, ministrēt un vēl prezidēt!

Ministru augstā dienesta pakāpe nesargā no belzieniem un regulāras nozākāšanas. Ministrs var šaudīties kā tīģeris. Pie projektiem vienmēr būt klāt karsts un runāt kā nevaldāms. Vienalga, kādam tas nepatiks, kāds piegrūdīs kā ar nokaitētu dzelzi. Eku, nemākuļi – iznerroja Latviju pa pasauli, jo neuztaisīja “EXPO” paviljonu. Eku, āži par dārzniekiem – nemēslo Latvijas ekonomiku, lai pret rudeni bagāta saldo plūmju raža nobirtu katras ģimenes dārziņā. Un vispār – akla vista prastu labāk vadīt valsti nekā mūsu valdība.

Ja tā apmētājas ar bieži vien nepelnītiem apvainojumiem, tad sirds aptekas, velk uz piņņāšanu, darbi, kas gāja kā pa stīgu, stāv neaiztikti. Gribu aizstāvēt ministrus, kas nav zemē metami administratori, valsts dzīves regulētāji. Jā, diemžēl kādreiz viņi nokļūst sliktu draugu iespaidā. Ir palaidnīgas sievietes, kas iekortelējušās par biroja vadītājām un met aci uz kabineta locekli. Turklāt viens otrs partijas biedrs ir mantas rausīgāks zellis par Kaupēnu laupītāju. Tas ir par traucēkli amatvīriem un vairo sabiedrībā valdošo īgnumu, liek rauties reitingu plusiņiem čokurā. Taču negudrosim arī to, kas nav un nav bijis.

Lūk, dažiem Reira kungs izskatās pēc klasiskas personas, kura, jau atverot durvis un ceļot kāju pāri slieksnim, sāk ar “zēni, man ir sliktas ziņas!”. Bet tāda ir finanšu ministra sūtība! Daži masē Kozlovska kungu par policistu pirmizrādēm. Nosoda Rinkēviča kunga iziešanu no skapja. Citi gribētu labprāt nobirstēt Rasnača vai Belēviča kungus par sazin ko – un man tiek tā kā žēl. Viņi taču ir augsta ranga mocekļi!

Atvainojiet, salīdzināsim mūsdienu iekārtu ar vecā režīma, piemēram, Kalvīša laiku. Šie nav bargi kungi! Viņi ir lēnas dabas, nav naudas kārīgi, noteikti iekļūtu konkursa “Gudrs, vēl gudrāks” finālā un tik atjautīgi, lai uz katru pārmetumu attrauktu – ak, jā, kur man toreiz bija prāts. Šie ir korekti cilvēki, ar kuriem gribas sadarboties, un ir ticami, ka kādudien viņu vadībā mēs paaugstināsim savu dominējošo stāvokli Baltijas jūras baseinā. Šie privātā dzīvē vienkāršie cilvēki tomēr piedalās vēstures taisīšanā. Ticībā viņiem spēcina katras MK sēdes noslēgumā lāga meičas Laimdotas pasludinātais – un tālāk lai notiek Dieva prāts!

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+