×
Mobilā versija
+5.9°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
31. janvāris, 2017
Drukāt

Profesionālie teātri uz Lubānu nebrauc: Cik pieejama ir kultūra novados? (12)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Ilze Kraukle, Lubānas novada kultūras darba speciāliste: “Visplašāk apmeklēti ir tradicionālie bezmaksas saulgriežu pasākumi brīvdabā. Iecienīti ir arī pašdarbības kolektīvu koncerti. Taču novadnieki bauda mākslu arī citviet – Rēzeknes “Gorā”, Valmieras teātrī, Madonas un Gulbenes kultūras namā, Cēsu koncertzālē. Jau vairākus gadus par valsts līdzfinansējumu organizējam profesionālās mākslas koncertus. Profesionālie teātri uz Lubānu diemžēl nebrauc tehnisko iespēju dēļ. Finanšu un attāluma dēļ ne visiem ir iespēja apmeklēt kultūras notikumus ārpus novada, tāpēc cenšamies piedāvāt maksimāli daudzveidīgu pasākumu klāstu uz vietas.”

 

Ginta Kampare, Grobiņas novada priekšsēdētāja vietniece kultūras un izglītības jautājumos: “Kultūras aktivitātes pagastu kultūras namos regulāri pieejamas jebkuram novada iedzīvotājam. Visvairāk apmeklētie ir pagastu un pilsētas svētki siltajā sezonā, bet iedzīvotājiem ļoti patīk baudīt arī pašdarbības kolektīvu, īpaši – deju, kā arī viesmākslinieku sniegumu. Esam tuvu Liepājai, tāpēc mūsu cilvēkiem sasniedzams arī tās kultūras piedāvājums. Novada ietvaros uz pasākumiem parasti nodrošinām arī transportu. Iespējams, daļa pasākumu Liepājā varētu būt finansiālā ziņā cilvēkiem pieejamāka, taču novadā piedāvājam daudz pasākumu arī par simbolisku maksu vai par brīvu.”

 

Žanna Miezīte, kultūras darba speciāliste Neretas novadā: “Kultūras pasākumus novadā apmeklē ne īpaši aktīvi. Koncertus un izrādes vairāk iecienījuši seniori, deju vakarus, diskotēkas un sporta pasākumus – jaunieši. Reizi mēnesī organizējam braucienus arī uz teātra izrādēm Rīgā. Cilvēki dodas uz pasākumiem arī blakus novados. Vietējie pasākumi ir pieejami par ļoti demokrātiskām cenām un nereti pat bez maksas, pasākumi ārpus novada, īpaši Rīgā, gan ne visiem ir pa kabatai, jo jārēķina klāt transporta izdevumi.”

Atbilde uz po tvojemu komentāru

Atcelt atbildi

Komentāri (12)

  1. kāda latviešu kultūra ? Atbildēt

    “Kultūras aktivitātes” atšķiras no kultūras tā pat, kā
    lielveikala “krējuma izstrādājums” no krējuma…
    Vēl jāņem vērā, ka pašlaik etniskie latvieši pastiprināti
    izmirst gan vecuma, gan rafinētās izmirdināšanas dēļ.

  2. agrāk to sauca par profanāciju Atbildēt

    aktivitātes pagastu kultūras namos ir erzackultūra !
    Ķekatnieku izdarības.
    Profesionāļi gatavo uzstāšanos vismaz mēnesi diendienā,
    “amatieri” pāris stundas reizi nedēļā.
    Superģēniji ? 🙂

  3. Toties Sandra atbrauks pēc pirma zvana

  4. Neesmu padomju laiku fans nekādā mērā.
    Tajos laikos pa skolām un pagastiem braukāja filharmonijas mākslinieki, u.c.
    Mūsdienās ir piedzīvotas mākslinieku drausmīgas uzstāšanās – alkohola reibums , nenotikuši koncerti un izrādes.Attieksme pret laukiem ir nievājoša.
    Nupat Baltie laci Balvos bija iereibuši un nebaudāmi.

    • Nodrošini viņiem jēdzīgu algu – notiks 3 koncerti dienā, būs skaidrā kā stikliņi, attieksme būs normāla !

    • Jums 100% taisnība. Cenas augstas, satura nekāda, zems izpildījums ar lamām, pīpēšanām, plikumiem, utt. Kultūras līmenis ļoti krities, arī braucot uz Rīgas teātriem, vairs nav pārliecības, ka samaksājot augsto summu, varēsi iegūt kvalitatīvu izrādi pretīm. Daudzām izrādēm teātri aizliedz rakstīt komentārus. Tas tāpēc, lai ļaudis neuzzina, kādu nebaudāmu izrādi nevajadzētu apmeklēt. Jā, es arī atceros tos laikus, kad filharmonijas ļaudis braukāja pa skolām un tiešām IZGLĪTOJA, ar ļoti austvērtīgiem priekšnesumiem. Tagad jaunatne nemz nepazīst māksliniekus.
      Tas viss pēdējā lakā fiksi tiek izdarīts, pavērojiet!

  5. Par to paldies Kultūras ministrei – NA pārstāvei Melbārdei.

    • Šai pašai jāskrien tur plikai dancot ?
      Līdz ceļiem pa dubļiem priekš 3 cilvēkiem ?
      Kad izdevumi par transportu ir 10 x lielāki,
      nekā ieņēmumi no biļetēm !

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+