Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. jūlijs, 2016
Drukāt

Profesionālo apģērbu šuvējiem stabila situācija

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Pērn apģērbu ražotājiem nācies samierināties ar 14% produkcijas izlaides kritumu, liecina Centrālās statistikas pārvades dati. Līdzīgas tendences turpinās arī šogad. Par negatīvo statistiku pamatā ir “atbildīgi” veļas ražotāji, kuriem lielu daļu noieta veido Krievijas un NVS valstu tirgus un kuru apjomi samazinājās par 30 – 50%.

Krievijas ekonomika ieslīga recesijā, un valsts IKP 2015. gadā saruka par 3,7%, mazumtirdzniecības apjomi – par 15,3%, kas ir lielākais kritums pēdējo 20 gadu laikā, apkopojis “The Financial Times”. Ražošana samazinājās par 4,5%, algas – par 10% (2015. gada decembra dati, tas ir 14. mēnesis pēc kārtas, kad piedzīvots algu sarukums Krievijā). Turklāt ekonomisti prognozē Krievijas IKP turpmāku sarukumu arī šogad, un tikai 2017. gadā situācija varētu uzlaboties. Kombinācijā ar Krievijas rubļa vērtības kritumu arī citu valstu ekonomikas sastapās ar nopietniem sarežģījumiem.

Redzams, ka 2015. gadā bijis ievērojams produkcijas pārdošanas apjomu kritums Austrumu valstīs, tā apģērbu un to piederumu eksports uz Krieviju pērn ir sarucis par 40%, uz Ukrainu – par 46%, uz Igauniju (caur kuru muitas politikas dēļ notiek tālākais eksports pamatā uz Muitas ūnijas valstīm – Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu) – par 47%. Eksporta apjomi samazinājās arī uz vairākām lielām mūsu nozares uzņēmumu produkcijas pasūtītājvalstīm kā, piemēram, Norvēģiju (– 20%), Somiju (– 24%), Spāniju (– 44%), Itāliju (– 45%) u. tml.

Skaidrs, ka mazais vietējais tirgus nespēj kompensēt šādus kritumus eksportā un uzņēmumiem, ja vien ir tāda iespēja, ir bijis jādomā par tirgu pārorientēšanu. Tāpēc uz atsevišķām valstīm pārdošanas apjomi ir pieauguši, piemēram, uz ASV – par 115%, Japānu – par 58%, Kanādu – par 40% utt.

Atšķirīga situācija ir profesionālo apģērbu (darba, sporta u. c. specializētu apģērbu) ražotāju nišā, kas ik gadu nedaudz palielina savus apjomus. Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas aplēses liecina, ka pērn eksportā varētu būt sasniegti jau 80 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar veļas ražotājiem profesionālo apģērbu ražotājiem Austrumu tirgi neveido būtisku apgrozījuma daļu, līdz ar to arī turpmāk šajā nišā ir paredzama neliela izaugsme. Šīs nišas redzamākie pārstāvji ir “Fristads Kansas Production” (iepriekšējais nosaukums “Kwintet Production”), “Spectre Latvia”, “EK Auce”, “Nybo Dobele”, “Lord’s & Co”, “Snickers Production”, “SRC Brasa”, “Sakta” u. c.

To eksporta tirgus ir plašs un diversificēts, turklāt daļai uzņēmumu nozīmīgs ir arī Latvijas tirgus ar tādiem klientiem kā “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļš”, valsts armija u. c.

Piemēram, “Spectre Latvia”, kas ražo specializēto apģērbu (“outdoor wear”) – ziemas jakas, sporta tērpus u. tml. –, apgrozījums 2015. gadā audzis par 2%, savukārt pelņa sarukusi divkārt. Tā kā ražotājs ir orientēts uz Rietumu tirgiem, uzņēmuma direktors Didzis Piļāns teic, ka izaugsme turpināsies un tie varētu būt pat 10 – 15% gadā. Vienlaikus viņš atzīst, ka pasūtījumu prognozes ietekmē siltās ziemas Eiropā. “Diversificējam savu produktu portfeli, šujam arī vasaras apģērbus utt. Piesardzīgs optimisms,” tā situāciju raksturo D. Piļāns.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds papildina, ka situācija arī profesionālo apģērbu nišā nav tik vienkārša un, lai saglabātu un noturētos tirgos, uzņēmumiem var nākties atteikties no daļas peļņas.

Runājot par “Nienhaus & Lotz Lettland”, kam 12. maijā ir ierosināts maksātnespējas process, likteni, G. Strazds teic, ka tas bija sagaidāms jau sen. Vācijas mātes kompānijas vadībā nomainījās paaudzes, un jaunajiem cilvēkiem bija atšķirīgs redzējums par turpmāko grupas stratēģiju. Tika meklēts vislētākais tirgus, kur var saražot savu produkciju, un Latvija nav šo pašu lētāko tirgu vidū. Savukārt uzņēmuma augstākā vadība ārzemēs nav spējusi dabūt tādus pasūtījumus, kas atbilstu peļņas maržai Latvijas uzņēmumā. Turklāt Latvijas uzņēmumā daudzus gadus netika veikti ieguldījumi, investīcijas un uzņēmuma infrastruktūra nav labā stāvoklī. Protams, atklāts ir jautājums par veidu, kā uzņēmums pamet Latvijas tirgu. Jāatgādina, ka Vācijas kompānijai “Apanage Fashion Group”, kas ir Latvijas uzņēmuma īpašniece, maksātnespēja pasludināta jau aprīlī.

Nozares pārstāvji atzīst, ka akūta problēma ir darbaspēka trūkums. Tas ir būtisks ierobežojums izaugsmei. Uzņēmēji nodarbina cilvēkus no tuvākajām kaimiņvalstīm, ir gatavi nodarbināt arī bēgļus, izmanto apakšuzņēmējus citās valstīs, lai varētu nodrošināt pasūtījumu izpildi. Līdz ar to būtiskām bažām par “Nienhaus & Lotz Lettland” darbiniekiem nevajadzētu būt.

Ilgtermiņā apģērbu ražošanas nozarē ir paredzama izaugsme, ja uzņēmumi atrod savas nišas un spēj pievienot produktiem pievienot vērtību, strādā gudri un efektīvi.

Suj_8

DIAGNOZE

1. Lētāk par ķīniešiem apģērbu šūt nav iespējams. Latvijas niša – ātri izpildāmi un piegādājami mazi pasūtījumi ar lielu pievienotu vērtību. Darba apģērbi tādi ir.

2. Profesionālo apģērbu nišā apgrozījums aug, peļņa rūk – uzņēmējiem var nākties atteikties no daļas peļņas, ciest var arī nodarbinātie.

3. Uzņēmumu bankrota cēloņi – orientācija 
uz Latviju kā lētā darbaspēka valsti, 
kāda tā vairs nav.

4. Darbaspēka trūkums. Uzņēmēji nodarbina cilvēkus no kaimiņvalstīm, ir gatavi nodarbināt arī bēgļus, izmanto apakšuzņēmējus citās valstīs.

5. Nepietiekami izmantotas valsts nodrošinātās subsidētās darba vietas.

6. Uzņēmēji paši apmāca šuvējus un neizmanto NVA apmācības pēc darba devēja pieprasījuma, kura ietvaros var apmācīt bezdarbniekus šuvēja arodam.

 

 

Uzziņa20160526210503_6360

Šogad NVA īstenotajos “Pasākumos noteiktām personu grupām” (subsidētajās darba vietās) šuvēja profesijā nodarbināti 7 bezdarbnieki.

Praktiskajā apmācībā pie darba devēja – 2 bezdarbnieki.

ESF projekta “Jauniešu garantijas” atbalsta pasākumā “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā” – 3 jaunieši bezdarbnieki.

NVA īsteno arī pasākumu “Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma”, kura ietvaros apmāca bezdarbniekus uzņēmumiem nepieciešamajās profesijās. Apmācībai šuvēja profesijai šogad darba devēju pieprasījums nav bijis.

Dati: NVA

 

Šuvēja profesija Latvijā
Pavisam Latvijā šuvēju 7686
Šuvēju bezdarbnieku skaits 687
Šogad uzsākuši šuvēja profesionālās apmācības NVA 229
Brīvās darba vietas šuvēja profesijā 114
Dati: NVA uzskaite uz 2016. gada 1. maiju

Šuvēju pilsētas un novadi*
Pilsēta/Novads Darba ņēmēju skaits
Rīga 2694
Liepāja 1614
Daugavpils 488
Krāslavas novads 274
Saldus novads 267
Jēkabpils 266
Tukuma novads 256
Auces novads 243
Dobeles novads 193
Priekuļu novads 175
Kuldīgas novads 142
Cēsu novads 138
Jelgava 133
* kuros vairāk par 100 nodarbinātajiem
Dati: CSP

tab_apgerbi

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+