Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
2. augusts, 2014
Drukāt

Profesionālo vidējo izglītību izvēlas arvien vairāk skolēnu (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Profesionālo vidējo izglītību izvēlas arvien vairāk skolēnu. Pēdējo piecu gadu laikā šādu skolēnu īpatsvars, salīdzinot ar vispārējās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem, kāpis par gandrīz 4%, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Pagājušajā mācību gadā no visiem vidusskolas izglītību iegūstošajiem audzēkņiem, kuru skaits bija sasniedzis 66 549 skolēnus, teju trešdaļa jeb 39,77% mācījās kādā no profesionālās izglītības iestādēm. Pirms pieciem gadiem šādu skolēnu īpatsvars bijis 36,13%.

Demogrāfiskā bedre un emigrācijas viļņi pēdējo piecu gadu laikā kopējo vidusskolas izglītību iegūstošo skaitu samazināja par 28 132 cilvēkiem. Arī profesionālās izglītības iestādēs skolēnu kopējais skaits gadu gaitā sarucis par 7742 cilvēkiem. Tomēr šis skaitlis samazinās ne tik strauji kā vispārējo vidējo izglītību iegūstošo skaits.

Lai gan pieteikšanās mācībām profesionālās vidējās izglītības iestādēs vēl turpinās, vairāku profesionālās izglītības iestāžu pārstāvji atzina, ka klases nokomplektēt izdosies. Turklāt vairākās mācību programmās uz vienu mācību vietu veidojas konkursi.

Ventspils Tehnikuma direktora vietniece Antra Gārbena aģentūrai LETA stāstīja, ka jau pašlaik uzņemti vairāk nekā 262 audzēkņi, un sagaidāms, ka pieteikties gribētāji vēl būs. Gārbena norādīja, ka Ventspils Tehnikumam izdosies nokomplektēt klases.

Par klašu komplektāciju neraizējas arī Rīgas Valsts tehnikums. Ilgvars Forands atzinīgi vērtēja pieaugošo interesi par profesionālo izglītību, kas rezultējas audzēkņu pieplūdumā.

Abu tehnikumu pārstāvji norādīja, ka profesionālās izglītības prestižs skolēnu vidū kāpj un tas ir viens no iemesliem, kāpēc arvien vairāk pamatskolas absolventu izvēlas mācības profesionālās izglītības iestādēs.

Par būtisku intereses radītāju tiek saukta arī duālās izglītības ieviešana mācību procesā. Tāpat to sekmē arī tehnikumu renovācija, mācību vides labiekārtošana un pašu izglītības iestāžu mērķtiecīgs darbs mācību kvalitātes uzlabošanā.

Gārbena atzinīgi vērtēja to, ka ar katru gadu kāpj arī skolēnu zināšanu līmenis un arvien vairāk absolventu savas mācību gaitas izvēlas turpināt arī kādā no augstskolām.

“Audzēkņi saprot, ka profesionālā izglītība palīdz vieglāk apgūt augstskolu programmu,” skolēnu motivāciju un zināšanas vērtēja Forands.

Tomēr Austrumlatgales profesionālās vidusskolas direktore Benita Virbule atzina, ka problēmas ar audzēkņu skaitu pastāv. Virbule norādīja, ka audzēkņu skaita samazinājums ir Latgalei raksturīga problēma, kas ar gadiem pastiprinās. Viņa neprognozē, ka situācija Latgalē varētu uzlaboties, jo lauku reģionos iedzīvotāju paliek arvien mazāk. Turklāt tieši vietējo reģionu iedzīvotāji veido lielāko daļu Austrumlatgales profesionālās vidusskolas audzēkņu skaita.

Profesionālās izglītības prestiža pieaugumu Latgalē pagaidām nejūt, skaidroja Virbule. Tomēr viņa cer, ka pēc skolas renovācijas un duālo mācību ieviešanas, par kurām notiek pārrunas, situācija varētu uzlaboties.

Laikraksts “Diena” vēstīja, ka problēmas aizpildīt skolas solus pastāv vairākām reģionālajām profesionālās izglītības iestādēm.

Kā skaidroja Forands, šādās situācijās lietderīgi domāt par izglītības iestāžu konsolidāciju. Mazajām skolām apvienojoties vai nokļūstot kādas lielākas profesionālās skolas paspārnē, palielinās iespēja pretendēt uz finansējuma piesaisti, kā arī dalību projektos, kas veicina mācību vides uzlabošanu, piesaistot vairāk skolēnu.

Demogrāfijas rādītāji liecina, ka bērnu skaita pieaugums nav gaidāms, kas norāda uz vēl krasāku skolēnu skaita samazinājumu gan vispārizglītojošās, gan profesionālajās izglītības iestādēs.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Šogad Rīgas Valsts tehnikums atzīmē 95 gadadienu. Tehnikumu absolvējuši vairāk nekā trīsdesmit četri tūkstoši speciālistu. Daudzi turpinājuši izglītību augstākajās mācību iestādēs, kļuvuši par uzņēmējiem, rūpniekiem, izciliem tautsaimniecības, zinātnes, kultūras darbiniekiem. Latviju pasaulē pazīstamu darījuši leģendāri cilvēki: komandkapteinis Hugo Legzdiņš – Latvijas Kara flotes virsnieks, ar diviem Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvotais zemūdenes ”Ronis” komandieris, pazīstamais lidmašīnu konstruktors un būvētājs Kārlis Irbītis. Trīsdesmitajos gados RVT mācījušies pazīstamais dizainists Teofīls Dreimanis un slavenais Venecuēlas ”džungļu valdnieks” Aleksandrs Laime.
    Par audzēkņu cieņu un pateicību liecina neatkarīgās Latvijas ekspremjera Valda Birkava ieraksts muzeja Goda grāmatā: „Paldies Rīgas Valsts tehnikumam, kur mācījos no 1957. Līdz 1961. gadam, par pamatiem – latviskiem pamatiem, kuri tika ielikti manai dzīvei!” Vērtīgu ceļamaizi tālākai izglītībai, raženam zinātniskajam, kultūras un valsts darbam tehnikumā guvuši daudzi pēckara tehnikuma absolventi: LZA akadēmiķi Egons Lavendelis un Mārtiņš Kalniņš, Mākslas akadēmijas rektors Valdis Dišlers, Lauksaimniecības akadēmijas rektors Olģerts Ozols, LPSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs Miervaldis Ramans, būvsabiedrības „ RBSSKALS” vadītājs Māris Saukāns, Saeimas deputāti (arī dažādu laiku ministri) Māris Vītols, Dzintars Rasnačs, Ainārs Šlesers, Ēriks Jekabsons. 39 beidzēji vēlakos gados kļuvuši par zinātņu doktoriem.
    Tehnikumu absolvējuši daudzi izcili sportisti, viņu vidū Maigonis Valdmanis, TTT basketboliste Skaidrīte Smildziņa – Budovska, treneris Raimonds Karnitis u.c.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+