Praktiski
Mājas

Profesionāļu viltības, kā atvieglot grīdas uzkopšanu 16

Foto-Shutterstock

Apsverot mājokļa tīrīšanu nedēļas garumā, jāsecina: grīdas uzkopšana parasti prasa visvairāk laika, jo šis darbs jāveic katru dienu. Tāpēc meklēsim paņēmienus, kā to atvieglot.

Moderna grīdlupata

Senāk grīdu mazgājām ar nonēsātu apģērba vai aizkaru gabalu, bet centīgākas saimnieces ziedoja pavecāku frotē dvieli. Tagad darbu atvieglo un paātrina grīdām domātās mikrošķiedras lupatas. Uzņēmuma “SOL Latvia” kvalitātes vadītāja Anita Vidiņa demonstrē, kā strādā profesionāļi. Mikrošķiedras grīdlupatu uzliek uz niveļa (tas izskatās kā birste bez sariem) un virspusē piestiprina ar lipekļiem, lai turas stingri un nekrīt nost. Niveļus var nopirkt veikalos “Profiks” un “BG”, kur pārdod profesionālos tīrīšanas līdzekļus.

Ja grīdu mazgā katru dienu, vismaz reizi nedēļā mikrošķiedras lupata būs jāizmazgā. Ar rokām to tīru nedabūt, turklāt ar laiku saveļas, tāpēc jāmazgā veļasmašīnā. Lai neapliptu ar pūkām un nezaudētu labās īpašības, liek maisiņā, kas paredzēts delikātai veļai. Veļas mīkstinātāju nelieto, jo tas aizvērs mikrošķiedras poras, likvidējot materiāla vērtīgās īpašības.

Flīžu segums

Flīžu grīdu kopt ir viegli. Ūdenim pielej tik daudz mazgāšanas līdzekļa, lai mazinātos ūdens virsmas spraigums un tas labāk izplūstu pa grīdu. Netīrumus labāk nomazgās mīksts ūdens.

Uz niveļa uzliek lupatu un grīdu mazgā vispirms ar slapjāku, pēc tam ar sausāku drānu. Anita Vidiņa stāsta, ka netīrumus vislabāk uzņem ne pārāk mitra mikrošķiedras lupata, proti, tai jābūt stingri izžmiegtai. Mitrākai poras ir pilnas ar ūdeni, un tā netīrumus neuzņem, tikai izšķīdina.

Problēmas var radīt flīžu šuves, kā arī reljefās jeb neslīdošās flīzes, kuru iedobumos mēdz sakrāties netīrumi. Tad jāberž ar suku. Jāatceras, ka flīžu grīdu nevasko, bet nodilušas flīzes var impregnēt, šo darbu uzticot profesionāļiem.

Tāpat mazgā arī pārējās mitrumizturīgās grīdas.

Dabiskais parkets un viltīgais polimērvasks

Lamināta laikmetā dažiem mājās tomēr vēl saglabājies parkets. Senāk saimnieces to apstrādāja ar dabisko vasku (citu nemaz nevarēja nopirkt) un pēc tam pulēja ar vilnas lupatiņu. Praktiskākās ģimenes, taupot laiku, parketu nolakoja, neuztraucoties par to, ka koks zaudēs dabiskumu.

Ja grīda nav lakota, bet ievaskota ar dabisko vasku, tā baidās mitruma, tāpēc putekļus uzņem ar viegli mitru lupatu. Tomēr pēc kāda laika parkets būs jāslīpē, koka poras ar laiku uzsūc netīrumus.

Tāpat kopj nelakotas, ar lineļļu apstrādātas koka grīdas. Var arī mazgāt ar ziepjūdeni, taču pēc nožūšanas koks atkal jāpabaro, proti, jāieeļļo.

Parketu un koka grīdu var pārklāt ar polimērvasku, uzticot šo darbu profesionāļiem. Tad grīda spīdēs, bet uzvedīsies kā sintētisks materiāls, jo polimērvasks veido noturīgu pārklājuma kārtu, kas izskatās kā laka. Priekšrocība ir tā, ka polimērvasks nav jāpulē. Var izvēlēties spīdīgu, pusmatētu vai matētu pārklājumu. Klienti biežāk izvēlas pusmatēto, taču arī spīdīgais izskatās eleganti.

Ar polimērvasku pārklātu parketu nedrīkst mazgāt ar sārmainiem līdzekļiem. Izmanto neitrālus līdzekļus vai tīru ūdeni.

Diemžēl vaska kārta ilgi neturas. Vietās, kur intensīvi staigā, pārklājums var nodilt jau pēc pusgada. Tad jāsauc profesionāļi, lai nodilušās vietas pievasko. Labāk aicināt to pašu meistaru, jo viņš zina, ar kādu vasku iepriekš strādājis. Ja negribat, lai polimērvaska pārklājums nodiltu zem rakstāmgalda krēsla kājām, to galiem var uzlīmēt speciālus spilventiņus.

Ja parkets vai koka grīda nolakota ar ūdensizturīgu laku, grīdu viegli var uzkopt ar mitru lupatiņu.

Vienkārša koka grīda

Koka vai presētā kartona grīdas, kas krāsotas ar eļļas krāsu, mazgā ar mikrošķiedras lupatu. Ūdenim var pievienot nedaudz etiķa, lai grīda atgūtu spīdumu. Par etiķa aromātu nav jāuztraucas, jo tas ātri izvēdinās.

Agrāk lauku mājās nekrāsotu dēļu grīdu berza ar ziepjūdeni, līdz tā kļuva balta. Ziepes iesūcās kokā, aizpildot poras, un aizsargāja dēļus. Arī tagad var izmantot skaidiņās sarīvētas un ūdenī izšķīdinātas veļas ziepes, bet lieko ūdeni uzņemt ar lupatu. Vienlaikus jānomazgā arī grīdlīstes.

Uzkopjot putekļainas telpas pēc remonta, ūdenim pielej pāris karošu terpentīna, kas palīdz tikt galā ar kaļķa putekļu kārtiņu. Šim darbam mikrošķiedras lupatu neizmanto, iztiek ar vecu frotē dvieli vai ko citu.

Betona kāpnes agrāk mazgāja ar pulverūdeni, tagad lieto līdzekli cietu virsmu mazgāšanai.

Ūdensnedrošais lamināts

Pircējiem tiek piedāvāts lamināts ar ozola, priedes, ķirša un vēl citu koku rakstu, taču ražošanas procesā koks pat blakus nav stāvējis. Vienkārši sakot, lamināts ir ar plastmasas kārtiņu pārklāts presētais kartons, uz kura uzdrukāts zīmējums.

Laminātu mazgā ar viegli mitru lupatiņu, vēlams dēlīšu virzienā, jo, darot to šķērsām, mēdz palikt švīkas.

Ražotāji piedāvā grīdas mazgāšanas līdzekļus, kas veido plēvīti un grīdai piešķir spīdumu. Tie ir labi līdz brīdim, kamēr šī kārtiņa vietām nav nodilusi. Tad nepieciešama ģenerāltīrīšana un aizsargplēvīte jāņem nost ar stipri sārmainu mazgāšanas līdzekli, kas jānoskalo ar lielu ūdens daudzumu. Un tad sākas nepatikšanas! Ūdens laminātam nepatīk, tas iekļūst šuvju vietās, segums samirkst un piebriest.

Tādēļ, lai izvairītos no šādām situācijām, profesionāļi laminātu mazgā tikai ar tīru ūdeni.

Patīkamais linolejs

Linolejs ir ļoti patīkams grīdas segums – mīksts, silts, patīkams kājām. Arī mājdzīvnieki pa to pārvietojas vieglāk nekā pa cieto un slideno laminātu.

Materiāla izvēle mūsdienās ir daudzveidīga, tomēr to var iedalīt divās lielās grupās – dabiskais un mākslīgais. Piedāvā arī linoleju ar pretslīdes efektu, taču staigājot rodas dīvaina sajūta, jo tas bremzē soļus.

Materiālu var pārbaudīt, kādā mazāk redzamā vietā iedurot uz uguns sakarsētu adatu. Mākslīgajā tā ieslīd viegli kā sviestā, bet dabiskajā – nedaudz ieslīd, bet pēc tam atduras. Dabiskajam linolejam apakšā ir džutas audums. Ja linolejs ir vēl no padomju laikiem, varat nepārbaudīt – tas ir dabiskais, jo tolaik mākslīgais mums nebija pieejams. Klājot segumu, ieteicams paturēt dažus atgriezumus, lai redzētu, kas tas par materiālu.

Linoleju mazgā ar viegli sārmainiem mazgāšanas līdzekļiem. Jaunu segumu neiesaka vaskot, jo tas rūpnīcā jau ir impregnēts. Aptuveni pēc gada jau var vaskot. Vieglāk to darīt mākslīgajam linolejam: nomazgā, aptuveni pusstundu vai stundu pagaida, lai nožūst, un tūdaļ uzklāj vasku, kas izskatās kā bālgana emulsija. Linoleja vasku var nopirkt veikalos, kur tirgo profesionālos tīrīšanas līdzekļus. Var izvēlēties spīdīgu, pusmatētu vai matētu. Vaskojot jāraugās, lai telpas vidū nepaliek neapstrādātas saliņas. Vaskoto linoleju spodrināt ar lupatiņu nav nepieciešams. Ja izmanto profesionāļu pakalpojumus, viņi pēc pāris dienām ar speciālu mašīnu vaskoto grīdu apstrādās (profesionāļi saka – piededzinās), lai pārklājums kļūtu noturīgāks.

Dabisko linoleju vaskot ir grūtāk – aptuveni diennakti jāgaida, līdz nomazgātā grīda pilnībā izžūst, jo jebkurš ūdens piliens vasku atgrūdīs. Dabiskajam un mākslīgajam linolejam var izmantot vienu un to pašu vasku. Divu nedēļu laikā pēc vaskošanas linoleju mazgā tikai ar tīru ūdeni.

Jebkurš linolejs jāmazgā uzmanīgi, jo stipri sārmaini līdzekļi var to sabojāt – gaišu padarīt dzeltenīgu, tumšais var mainīt krāsu. Ir pat redzēts linolejs, kam spēcīgs tīrīšanas līdzeklis sabojājis virskārtu!

Diemžēl uz tīrīšanas līdzekļu pudelēm bieži vien nav norādīta lietošanas pamācība, kā arī pH līmenis (sārmainuma vai skābuma rādītājs).

LA.lv