Profesora Kalnenieka gleznu izstādē – jau rudens noskaņas 0
Liepājas muzejā 6. augustā plkst. 16 atklās liepājnieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Edvīna Kalnenieka izstādi “Rudens motīvi”, pavēstīja muzejpedagoģe Astra Dzērve. Pasteļa gleznu izstādē mākslinieks rāda klusās dabas, ainavas un figurālās kompozīcijas.
Latvijas mākslā Edvīns Kalnenieks (1939) pamatoti tiek uzskatīts par līderi pasteļglezniecībā. Ar pasteli mākslinieks aizrāvies jau jaunībā, apbrīnojot franču glezniecību. Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1966. gada, viņa darbi tikuši izstādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs – Krievijā, Ukrainā, Čehoslovākijā, Polijā, Japānā, ASV u.c.
Edvīna Kalnenieka pasteļu glezniecībā vienāda nozīme ir gan krāsai, gan gaismai, gan telpai, gan faktūrai, mākslinieks tās apvieno harmoniskā polifoniskā skanējumā. Mākslinieka darbos jūtama viņa personīgā attieksme pret gleznoto, vai tas ir ābolu grozs, brūnas sēņu cepurītes, vai skaists meitenes augums, viņas sejas izteiksme. E. Kalnenieka gleznās skatāma Latvijas lauku sēta dažādos gada laikos ar tur notiekošajiem rituāliem – kāzām, cūku bērēm, lauku mājas rītu un pavardu. Viņa darbos redzama ir cilvēka klātbūtne, gan padarītais darbs, gan viņa dzīves ritmi – bērnība jaunība, briedums.
Pastelis ir savdabīga, klasiska glezniecības tehnika. Jau no 17. gadsimta Rietumeiropā pastelis tiek uzskatīts par līdzvērtīgu tehniku eļļas glezniecībai. Pasteļa glezniecības uzplauka baroka un rokoko laikā. Tā ir glezniecība ar savu tēmu loku un savu īpašo attieksmi pret skaistumu, ar savu estētiku un poēziju.
Pasteļa pigmenti salīp kopā bez saistvielas, tāpēc pret šo “sauso glezniecību” jāizturas ar īpašu attieksmi. Nozīme ir arī gleznas pamatam un fiksatīvu lietošanai. Ja krāsu pigments ir gaismas izturīgs un stikls aizsargā gleznas virsmu no bojājumiem un putekļiem, tad pasteļa glezna ir noturīga un ilgstoši saglabā sākotnējo izskatu.
Izstāde skatāma līdz 7. septembrim. Ieeja izstādē – bez maksas.
