Foto – LETA

Profesora Taivāna spriedumi par bēgļiem pēdējā laikā ir muldēšana, uzskata deputāts Abu Meri 62

Cik pamatots ir uzskats, ka patvēruma meklētāji integrēsies krievu kopienā?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Lasīt citas ziņas

Latvijas Universitātes profesors Leons Taivāns nesen izteicās, ka Latvija nav gatava vēl vienai kopienai un ka patvēruma meklētāji sliecas integrēties Latvijas krievu kopienā, nevis latviskajā kultūrvidē. Kā šos Āzijas speciālista izteikumus vērtē kultūras biedrību pārstāvji un eksperti?

Hosams Abu Meri, Arābu kultūras centra valdes priekšsēdētājs: “Profesora Leona Taivāna spriedumi pēdējā laikā ir muldēšana. Atbrauca savulaik libānieši uz Latviju, un viņi visi iemācījās latviešu valodu. Tie, kas apprecējās ar krievu tautības sievietēm, joprojām runā latviski. Protams, ir arī arābi, kas savulaik mācījās bijušajā Rīgas aviācijas universitātē, un tur vide bija krieviska, tādēļ viņi vispirms iemācījās krievu valodu, bet pašlaik ir pilnīgi cita situācija. Es arī zinu krievu valodu, bet to es iemācījos uz ielas. Taivāna izteikumiem nepiekrītu, jo patvēruma meklētāji šeit mācīsies latviešu valodu, viņiem būs mentori, kas viņus integrēs latviskajā kultūrvidē, arī ar valsts iestādēm komunikācija taču notiks latviski. Tracina arī Taivāna izteikumu kategorisms, piemēram, par to, ka pēc daudziem gadiem Latvijā būs šariata likumi. Lielākajā daļā musulmaņu valstu nevalda šariata likumi – Ēģiptē, piemēram, uz ielas sastapsiet sievietes gan šortos, gan kleitās un nikābā. Maldīgi ir arī izteikumi par to, ka patvēruma meklētāji mainīs Eiropas civilizāciju. Lielākā daļa patvēruma meklētāju nav noskaņoti agresīvi un Latviju pieņems kā savas mājas.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ilmārs Mežs, Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs: “Vai patvēruma meklētāji integrēsies latviskajā kultūrvidē, ir atkarīgs no mums pašiem, latviešiem. Daži no patvēruma meklētāju bērniem nonāk krievu skolās ne jau tāpēc, ka viņi tās izvēlas apzināti. Gan Latvijas krievu skolas, gan Latvijas krievu sabiedrība ir gatavāka pieņemt jebkuru, kas iekļaujas viņu pasaules uzskatos. Krievu skolās 1/3 daļa vai tuvu pusei nemācās etnisko krievu bērni. Latviešiem ilgus gadsimtus bijusi viensētnieka mentalitāte. Tas, ka mēs esam atturīgi, bet krievi atsaucīgāki pēc mentalitātes, ir skaidrs. Tomēr mums būtu jābūt atraisītākiem. Atcerēsimies, kā pirms desmit gadiem, kad nebija integrācijas programmu, Latvijā integrējās somālieši, viņi ļoti sekmīgi iekļāvās sabiedrībā, iemācījās latviešu valodu, jo cilvēki no “Zvanenieku” mājām bija atsaucīgi un pretimnākoši. Vislabākais modelis patvēruma meklētāju integrācijai būtu viņu ģimeņu “izkaisīšana” visā Latvijā – labākais Pierīgā, Jelgavā, Jēkabpilī un Tukumā. Igaunijā un Somijā pašvaldībām valsts maksā par bēgļu uzņemšanu, un tas stimulē pašvaldības uzņemt viņus un Somijā pat sacensties. Skaidrs, ka bēgļi nebrauks uz Latgali, kur ir liels bezdarbs, Rīgā tā gandrīz nav – tie ir pieci procenti. Tam visam jānotiek pārdomāti – varam jau izvietot patvēruma meklētājus pie suitu sievām Alsungā, kur ir izteikti latviska vide un tiek koptas tradīcijas, taču tur viņiem nebūs darba.”

Hiva Abdallahs, Irākas biedrības Latvijā valdes priekšsēdētājs: “Krievu skolās pašlaik mācās tikai divi Irākas patvēruma meklētāju bērni. Rīgas 15. vidusskola uzreiz patvēruma meklētāju bērnus no Irākas uzņēma, jo latviešu skolās tobrīd nebija vietu. Tagad mainīt skolu nebūtu saprātīgi, jo bērni jau ir iedzīvojušies, viņiem skolā ir labi pedagogi un jau arī draugi, un mēs nezinām, kā viņus uzņemtu citā skolā, vai viņiem netiktu nodarīts pāri. Irākiešiem, kas ierodas Latvijā, uzsveru, ka jāmācās latviešu valoda, jo dzīvojam taču Latvijā un viņiem šeit būs jāveido dzīve. Nesen biju dusmīgs uz savu bērnu, kuram nesekmējas ar latviešu valodas apgūšanu, pat teicu, ka nedošu ēst. Krievu un latviešu bērnu vecāki atšķiras – pirmie ir atsaucīgāki. Cilvēki jau atbrauc uz svešu zemi, par kuru zina maz, un, kad ir šeit, lūkojas, ar kuriem cilvēkiem veidojas labāks kontakts un kuri ir atsaucīgāki. Mēs, irākieši – gan kurdi, gan arābi –, vēlamies, lai mūsu bērniem būtu vairāk saskares ar latviešu bērniem, piemēram, lai viņi kopā spēlētos.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.