Mobilā versija
+0.5°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
5. oktobris, 2017
Drukāt

Profesoru algas – noslēpums? (12)

Foto LETAFoto LETA

Ilustratīvs attēls

Nākamā gada valsts budžetā augstskolām plānots piešķirt papildu piecus miljonus eiro, lai tās varētu paaugstināt algas mācībspēkiem. Taču kāds tad šobrīd ir augstskolu profesoru un citu pedagogu atalgojums un pēc kādiem principiem to aprēķina, nemaz nav tik viegli noskaidrot.

Konkrētus skaitļus par mācībspēku atalgojuma apmēriem no aptaujātajām augstskolām sniedza tikai divas: Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Tikmēr citas konkrētu informāciju nesniedza. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jūlija Jurāne kā argumentu informācijas nesniegšanai minēja to, ka RTA pasniedzēji ar algām esot pilnībā apmierināti. Tas gan rada jautājumu: kāpēc tad valdībai vajadzēja meklēt papildu miljonus mācībspēku algu finansēšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kura gādājusi par to, lai valsts budžetā netiktu aizmirsts par mācībspēku algām, kā izrādās, arī neapkopo informāciju par to, cik tad augstskolu profesori un viņu kolēģi pelna.

 

Baidās no konkurentiem

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati par dažādu profesiju pārstāvju atalgojumu liecina, ka, piemēram, aprīlī augstskolu pasniedzēji atkarībā no ieņemamā amata pelnījuši, sākot no 7,52 līdz 21,18 eiro stundā (skat. tabulu). Salīdzinājumam – skolu pedagogi pelnījuši mazāk: dažkārt viņu algas atpalika par trešdaļu, bet dažkārt stundas likme pat bijusi trīsreiz mazāka nekā kolēģim augstākās izglītības iestādē. Jāpiebilst, ka valdības pieņemtie Pedagogu darba samaksas noteikumi dažādu veidu pedagogiem paredz arī atšķirīgas darba slodzes. Skolotājam, lai viņa slodze atbilstu darba algas likmei, jānostrādā 1320 stundas, bet mācībspēkam augstskolā – 600 līdz 1000 stundas gadā.

Šie noteikumi arī nosaka, kā triju gadu laikā jāpieaug augstskolu amatpersonu un mācībspēku algām. Pagājušā gada 1. septembrī lektora alga nedrīkstēja būt mazāka par 601,87 eiro par likmi. Savukārt 2018. gada 1. septembrī lektoriem būs jāpelna vismaz 785 eiro. Lai panāktu šādu algu pieaugumu, bija nepieciešams minētais papildfinansējums. Interesanti gan, ka raksta tapšanas laikā neviena no aptaujātajām augstskolām neatzina, ka viņu mācībspēki pelna zemākās pieļaujamās algas. Noslēpumainību par algām augstskolas citstarp pamatoja ar to, ka nevēlas, lai konkurenti – citas augstskolas – uzzinātu mācībspēku atalgojumu, jo tad tās varētu šos darbiniekus pārvilināt. Te gan jāuzsver, ka aptaujātas tika tikai valsts augstskolas, tātad tās, kas saņem valsts budžeta finansējumu.

 

RSU algas – līdz pat 2000 eiro mēnesī

Augstskolās gan skaidroja, ka atalgojums atkarīgs no dažādiem faktoriem. Katrā augstskolā ieviesta sava kārtība pasniedzēju algošanai.

Tā RTU Personāla nodaļas vadītāja Zane Rostoka stāsta, ka RTU atalgojuma sistēmu nosaka vienotā darba samaksas kārtība. Darbinieku darba samaksu aprēķina, reizinot darba algas zemāko mēnešalgas likmi ar atbilstošu koeficientu. To nosaka, izvērtējot darbinieka kvalifikāciju, darba pieredzi, darba rezultātus, kā arī citus faktorus. Piemēram, zinātniskā personāla darbība tiek vērtēta, ņemot vērā piesaistīto finansējumu un darbību projektos, publikāciju skaitu un kvalitāti, sadarbību ar nozari, starptautisko sadarbību, doktorantu sagatavošanu u. c. Pedagoģiskā personāla darbu vērtē, ņemot vērā īstenoto studiju priekšmetu apjomu un attiecīgā pasniedzēja lomu to īstenošanā, pedagoga vadīto noslēguma darbu aizstāvēšanas efektivitāti un kvalitāti, mācību metodisko materiālu izstrādi, iesaisti studiju programmu un studiju priekšmetu pilnveidē, kā arī starptautiskajā sadarbībā, atsauk­smes no studentiem un studiju programmas vadītāja vērtējumu par attiecīgā mācībspēka darbu. Zemākā mēnešalgas likme pirms reizināšanas ar koeficientu profesoram ir 1293,53 eiro, asociētajam profesoram – 1035,35 eiro, docentam – 828,47 eiro, lektoram – 662,91 eiro, bet asistentam – 528,95 eiro. Par papildu darba veikšanu iespējams saņemt piemaksas.

RSU tik plašu informāciju par algu apmēru nesniedza, vien norādīja, ka docētāju atalgojums ir tieši atkarīgs no ieņemamā amata, docētāja kvalifikācijas (piemēram, zinātniskā grāda) un darba sarežģītības. Atalgojums var sasniegt pat 2085 eiro mēnesī. Pēdējo piecu gadu laikā RSU algas pārskatītas vairākas reizes, un salīdzinājumā ar 2012. gadu tās vidēji pieaugušas vairāk nekā par 25 procentiem, dažām amatu kategorijām pieaugums bijis pat 30 procenti, stāsta RSU pārstāvis Edijs Šauers. “Analizējot situāciju darba tirgū, esam secinājuši, ka kopumā RSU docētāju algas ir augstākas nekā vidējais atalgojums Latvijā, to skaitā, augstākās izglītības jomā. Varam pat konkurēt ar Austrumeiropas augstskolu darba samaksu, kas RSU ir lielāka nekā citviet,” pauž E. Šauers.

Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Personālvadības departamenta direktore Jana Grīniņa atteicās nosaukt konkrētas summas, ko pelna mācībspēki. Taču atklāja, ka bonusu vai piemaksu sistēma LU pagaidām attiecas tikai uz tiem pedagogiem, kuri līdztekus studentu skološanai darbojas arī zinātnē. Tieši oktobrī LU sācis darboties jauns algu aprēķināšanas nolikums. Tas arī nosaka, ka pasniedzējiem tiek apmaksāts ne tikai tiešais darbs ar studentiem, bet arī, piemēram, studentu darbu labošana. Pasniedzējiem būs iespēja pelnīt vairāk, ja viņi rakstīšot zinātniskos rakstus, audzināšot jauno zinātnieku paaudzi.

Dzirdēts, ka augstskolās pasniedzēju algas varot atšķirties atkarībā no tā, kādā fakultātē mācībspēks strādā, vai māca maksas studentus vai ārvalstniekus. Tāpat alga esot atkarīga no studentu skaita auditorijā. J. Grīniņa uzsver, ka visās LU fakultātēs algas maksā pēc vienotiem principiem, taču katrā fakultātē dekāni aprēķina darbinieku algas, tāpēc kādas atšķirības var būt. “Protams, ka, samazinoties studentu skaitam, samazinās naudas daudzums, ko varam tērēt algās. Tāpēc, arī no atalgojuma viedokļa raugoties, ir ļoti svarīgi, lai pasniedzēji nodarbotos arī ar zinātni,” skaidro LU pārstāve. E. Šauers uzsver, ka RSU algu izmaksā ir svarīgs iekšējā taisnīguma princips, tāpēc darbinieki līdzvērtīgos amatos saņemot līdzīgu pamatalgu. RTU vienotā darba samaksa ieviesta kopš 2014. gada, un kopš tā laika algas fakultātēs izlīdzinās. Patlaban par vienādu darba apjomu vidējais atalgojums pedagogu amatiem RTU fakultātēs esot līdzīgs. Tomēr, ja būtiski samazinās studentu skaits, tiekot pārskatīta arī pasniedzēja darba samaksa.

 

Bažas par vetu izglītības kvalitāti

Jauni principi no šā mācību gada ieviesti arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Kamēr citās augstskolās pārmaiņas atalgojumā tiek uztvertas vismaz ārēji mierīgi, LLU nu jau vairākus mēnešus turpinās cīņa starp LLU Veterinārmedicīnas fakultāti, kuras mācībspēki iebilst pret piedāvāto atalgojuma aprēķināšanu sistēmu. Kaut arī valdības noteikumi par pedagogu darba samaksu paredz, ka augstskolu mācībspēku slodze nosakāma ne lielāka par 1000 stundām gadā, LLU bija pamanījusies noteikt, ka pasniedzējiem jāstrādā 1600 stundas gadā, norādot, ka tas atbilst tai darba slodzei, kas ir Darba likumā. Jāsaka gan, ka pasniedzējam, lai viņš būtu zinošs, jāseko līdzi jaunākajiem zinātnes atklājumiem, jāstrādā zinātnē vai kā Veterinārmedicīnas fakultātes gadījumā – jāpraktizē kā veterinār­ārstam, tāpēc 1600 stundas nostrādāt tieši pasniedzēja darbā neesot iespējams. Pēc IZM iejaukšanās LLU pasniedzēju slodze tomēr noteikta līdz 1000 stundām. Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis gan norāda: arī pēc šīs piekāpšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo sistēmu topošo veterināru audzinātājiem par to pašu algu jāstrādā vairāk. Dažam pat alga samazinājusies. Tā kā pasniedzējiem jāstrādā vairāk, arī studentiem nu ir vairāk nodarbību, mazāk laika pastāvīgam darbam. Ipriekš, lai saņemtu vienu kredītpunktu, studentiem bija 20 stundas nodarbību un 20 stundas patstāvīgā darba, tagad šī proporcija ir 24 pret 16. Vecākajam kursam jāmācās arī sestdienās. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc studenti līdz ar pasniedzējiem tik ļoti iebilst pret jauno apmaksas sistēmu. Visbiežāk publiski minētais arguments gan ir bažas, ka jaunās sistēmas dēļ kritīsies veterinārmedicīnas izglītības kvalitāte. Toties LLU pārraugošās Zemkopības ministrijas pārstāve Viktorija Straujupe saka: šobrīd bažu par kvalitātes krišanos nav, tomēr “esot risināmi jautājumi”.

LLU rektore Irina Pilvere apgalvo, ka veterinārmedicīnas pasniedzēji gribot strādāt mazāk nekā kolēģi citās fakultātēs. Uz to I. Dūrītis atbild: kurš gan darbs nav padarīts? Piemēram, Veterinārmedicīnas fakultāte ir vienīgā, kurai izdevies piesaistīt tik daudz ārvalstu studentu.

 

Pelna_12

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Es kā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lektors ar savu darba algu pilnībā neesmu apmierināts, jo samaksa par ieguldīto darbu ir tik zema, ka ir pat kauns citiem par to stāstīt. Bet, lai notiek – piemēram, par man par 1 kontaktstundu maksā 6,63 euro (pirms nodokļu nomaksas). Nesen parakstīju papildu vienošanos par sava darba līgumu – akadēmiskā gada laikā kopumā man ir 508 stundas un darba alga 329,54 euro mēnesī (uz papīra). Es docēju 12 dažādus studiju kursus, vadu 1 maģistra darbu, 3 diplomprojektus un 6 studiju darbus – tas viss veido tikai 0,5 slodzes (lektora pilna slodze RTA ir 1000 stundas gadā). Tagad domāju rakstīt pieteikumu Ginesa rekordu grāmatai par visszemāk atalgotā pasniedzēja darbu vismaz ES ietvaros.

  2. Raksts ir nepilnīgs. Norādītās stundas attiecas TIKAI uz kontaktstundām – darbu auditorijā. Bakalaura u.c. darbu vadīšanai, piemēram, nav kontaktstundu. Bakalaura darba recenzēšanai atvēlētas 4 stundas!, kas arī nav kontaktstundas, bet piedalīšanās aizstāvēšanā vispār ir brīvprātīgais sabiedriskais darbs.
    Lai būtu profesors (kļūtu par tādu), jāpiedalās konferencēs, jālasa lekcijas ārvalstu augstskolās u. tml., jāraksta zinātniskie raksti, kuriem jābūt publicētiem izdevumos, kas ir Scopus un Web of Science. Tas nozīmē, ka latviski labāk nerakstīt! Pat monogrāfija tiek uzskatīta par mazāk nozīmīgu. Tas, kas publicēts Latvijā , tiek uzskatīts par mazvērtīgu. Zinātniskajam darbam slodzē nekas netiek paredzēts, meklē projektus! Tās ir tikai dažas nianses. Protams, jābūt arī organizatoram. Tas nekas, ka diennaktī ir tikai 24 stundas.

  3. Profesoru algas, salīdzinot ar augstskolu birokrātiem, ir nesmērīgi zemas. Ar katru gadu savairojas vairāk un vairāk birokrātu, kas parazitē uz docētāju rēķina.

    • birokrātija rullē! Atbildēt

      Paldies Baibai Brokai! Viņas alga 2016.gadā LU rektora birojā bija 50288,08 eiro. Papildus viņa strādāja vēl 11 apmaksātos darbos, kur nopelnīja vēl kādus 70 000 eiro.

      • Atvainojiet, ko tā Brokas kundze pie jums dara? Ja viņa tiešām saņem 50 000 gadā, tas iztaisa ap 4000 mēnesī, kas būtu manuprāt normāli, ja viņas ieņemamais amats būtu – rektors.

  4. Augstākā izglītība sen degradēta. Drīzi nebūs ne lektoru, ne profesoru! Atbildēt

    Lektoriem maksā tikai un vienīgi par kontaktstundām. Par laiku, kas pavadīts gatavojot lekcijas – nemaksā! Par kursiem, lai celtu zināšanas – nemaksā. Par grāmatām, lai lektors varētu pašizglītoties – augstskola nemaksā.
    Mazo augstskolu lektori ir pliki un nabagi – viņiem augstskolā parasti ir 0,5 slodzes un alga ap 250 eiro mēnesī uz rokas!!!!! Pašcieņa neļauj iet strādāt uz RIMI par kasieri.
    Augstskolā var strādāt tikai pensionāri – tiem ir pensija, tiem mājās ir garlaicīgi un tiem tiek “enerģisks” prieks no kontakta ar gados jauniem spēka pilniem cilvēkiem. Panākt, ka jaunieši kļūst par docētājiem un nākotnē profesoriem – pie tādām algām un darba apmēra nereāli!
    Ja nemaldos, tad Baiba Broka, kura nav ne docente, ne profesore, bet strādā LU – gadā iekš LU saņem ap 50 000 eiro (varbūt maldos un viņa saņem jau vairāk). Jaunieši redz, ka jāiet Brokas ceļu un nevis ļoti ļoti smagā garīgajā darbā jākļūst par profesoriem.

  5. Par kādu izglītības kvalitāti ir iespējams runāt, maksājot profesoram 15 EUR stundā uz papīra!? Tas ir apmēram 1000 EUR uz rokas par likmi mēnesī (profesoram!). 1000 stundu likme gadā nozīmē 6 mācību stundas KATRU DIENU! Pie tam lekcijām ir iepriekš jāsagatavojas! Es kā augstskolas lektors varu apgalvot – nopietnā līmenī mācot, piemēram, kvantu teoriju vai teorētisko fiziku katru dienu 6 stundas, pēc pusgada jebkurš profesors ir garantēts psihiatriskais pacients!!!

  6. Tas ir vienkārši vājprāts!!! Par kādu izglītības kvalitāti ir iespējams runāt, maksājot profesoram 15 EUR stundā uz papīra!? Tas ir apmēram 1000 EUR uz rokas par likmi mēnesī (profesoram!). 1000 stundu likme gadā nozīmē 6 mācību stundas KATRU DIENU! Pie tam lekcijām ir iepriekš jāsagatavojas! Es kā augstskolas lektors varu apgalvot – nopietnā līmenī mācot, piemēram, kvantu teoriju vai teorētisko fiziku katru dienu 6 stundas, pēc pusgada jebkurš profesors ir garantēts psihiatriskais pacients!!!

  7. Profesoram ir jāsaņem profesora algu, kas pie mums varētu būt vismaz 2500 eur uz rokas. Profesori ir intelektuālās sabiedrības elite, faktiski, tie, uz kuriem būtu jābalstās visam studentu apmācības procesam, veidojot studiju programmas, vadot pētījumus u.tml. Atceramies savulaik skaveno 600to “mersi”! Pie mums tā bija augstākās raudzes bandītu mašīna, bet, piemēram, Vācijā to mēdza saukt par profesoru mašīnu. Principā, ja cilvēks ir aizvadījis pēc doktora grāda aizstāvēšanas sekmīgu akadēmisko karjeru, tad kādos 15 gados viņam ir jābūt nopelnījušam savu miljonu – kā tas civilizētās (un pat ne tik civilizētās) valstīs parasti arī ir.

    • Pilnībā piekrītu. Augstskolās māca skolotājus, tāpēc pēc būtības augstskolu pasniedzēju algām jābūt lielākām kā skolotāju algām, vai vismaz augstākām, kā attiecīgajā nozarē strādājošiem, jo tas ir vienīgais veids kā piesaistīt labākos pasniedzējus un tā rezultātā izglītības kvalitāte mūsu republikā augtu, nevis stagnētu.

      • Raksts ir nepilnīgs. Norādītās stundas attiecas TIKAI uz kontaktstundām – darbu auditorijā. Bakalaura u.c. darbu vadīšanai, piemēram, nav kontaktstundu. Bakalaura darba recenzēšanai atvēlētas 4 stundas!, kas arī nav kontaktstundas, bet piedalīšanās aizstāvēšanā vispār ir brīvprātīgais sabiedriskais darbs.
        Lai būtu profesors (kļūtu par tādu), jāpiedalās konferencēs, jālasa lekcijas ārvalstu augstskolās u. tml., jāraksta zinātniskie raksti, kuriem jābūt publicētiem izdevumos, kas ir Scopus un Web of Science. Tas nozīmē, ka latviski labāk nerakstīt! Pat monogrāfija tiek uzskatīta par mazāk nozīmīgu. Tas, kas publicēts Latvijā , tiek uzskatīts par mazvērtīgu. Zinātniskajam darbam slodzē nekas netiek paredzēts, meklē projektus! Tās ir tikai dažas nianses. Protams, jābūt arī organizatoram. Tas nekas, ka diennaktī ir tikai 24 stundas.

Draugiem Facebook Twitter Google+