Foto-Flickr/locken_rock

Zinātnieki brīdina: veseli cilvēki, kas regulāri lieto aspirīnu, lai izvairītos no infarkta vai insulta, iespējams, vairāk sev kaitē nekā iegūst.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Ir zināms, ka aspirīns palīdz cilvēkiem sirds slimību gadījumos. Ja pacientam bijis infarkts vai insults, bieži tiek ieteikts profilaktiski lietot aspirīnu, jo šis medikaments neļauj veidoties trombiem, kas varētu izraisīt nākamo sirdslēkmi vai insultu.

Ir bijuši arī pētījumi, kas apstiprina, ka profilaktiska aspirīna lietošana ļauj izvairīties no dažiem audzēju veidiem. Tajā pat laikā, aspirīns tiek saistīts ar kuņģa slimību saasināšanos un iekšējās asiņošanas riskiem, ieskaitot asiņošanu smadzenēs.

Spēcīgu nokrišņu dēļ nākamnedēļ gaidāms ievērojams ūdens līmeņa kāpums Daugavā, liecina laika prognozes

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Galvenais jautājums, ar ko šobrīd nodarbojas zinātnieki, kas pēta aspirīna ietekmi, ir – vai cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts risks saslimt ar kādu no sirds slimībām vai pat pilnīgi veseliem cilvēkiem vajadzētu profilaktiski lietot aspirīnu, lai izvairītos no sirdslēkmes vai insulta nākotnē.

Cilvēkiem, kas ikdienā lieto aspirīnu, par 30% ir palielinājies dzīvību apdraudošu iekšējo orgānu asiņošanas risks. Lai gan par 20% ir samazinājies dzīvību neapdraudošu sirdslēkmju skaits, tomēr nav samazinājies letālo infarktu un insultu skaits kā arī audzēju izplatība.

Pētījumā, kas janvārī publicēts Archives of Internal Medicine* interneta versijā, zinātnieki ir izanalizējuši 9 pētījumu rezultātus, kas kopumā aptver datus par 102621 pacientiem. Rezultāti liecina, ka cilvēkiem, kas ikdienā lieto aspirīnu, par 30% ir palielinājies dzīvību apdraudošu iekšējo orgānu asiņošanas risks. Lai gan par 20% ir samazinājies dzīvību neapdraudošu sirdslēkmju skaits, tomēr nav samazinājies letālo infarktu un insultu skaits kā arī audzēju izplatība. Attiecībā uz secinājumu par audzējiem tomēr iebilst Oksfordas Universitātes pētnieks P. Rotvels (Dr Peter Rothwell), norādot, ka šie pēdējie rezultāti galvenokārt balstās uz 3 – 4 gadu ilgu pacientu apsekošanu, kas nav pietiekami ilgs laiks, lai varētu izdarīt secinājumus par audzēju izplatības mazināšanos saistībā ar aspirīna lietošanu, un ir nepieciešami tālāki pētījumi.

Jaunākā pētījuma galvenais secinājums ir, ka cilvēkiem ar sirds slimībām un infarkta vai insulta pieredzi jāturpina lietot aspirīns, ja ārsts to izrakstījis. Savukārt, cilvēkiem, kam sirds slimības nav diagnosticētas un nav arī tām raksturīgu simptomu, ikdienā aspirīnu lietot nevajadzētu, jo potenciālās asiņošanas riski ir lielāki nekā ieguvumi.

Pēc Zāļu valsts aģentūras apkopotās statistikas, 2010. gadā Latvijā aspirīns ierindojās 1. vietā pieprasītāko bezrecepšu medikamentu topā**. Nevalstiskā organizācija “Veselības projekti Latvijai” aicina cilvēkus, kas ikdienā lieto aspirīnu, vēlreiz konsultēties ar ārstu un pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas izsvērt uz jaunākajiem zinātnes pētījumiem balstītos riskus un ieguvumus.

*Seshasai et al. “Effect of Aspirin on Vascular and Nonvascular Outcomes: Meta-analysis of Randomized Controlled Trials”

http://archinte.ama-assn.org/cgi/content/abstract/archinternmed.2011.628v1

** Rēķinot pēc definētās diennakts devas uz 1000 iedzīvotājiem dienā.

Informāciju sniedza Biedrības “Veselības projekti Latvijai” projektu vadītāja Vita Dumpe.