Mobilā versija
Brīdinājums -7.4°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Trešdiena, 24. janvāris, 2018
22. decembris, 2017
Drukāt

Prognozē darba samaksas kāpumu

nauda_Shutterstock_4

Nākamajā gadā Latvijā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba alga varētu pieaugt par apmēram 7-9%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Tostarp “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ka vidējā bruto darba samaksa 2018.gadā Latvijā varētu pieaugt par 9%, bet ir liela iespējamība, ka tiks sasniegts arī divciparu pieaugums. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtiska daļa no gaidāmā pieauguma būs legalizācijas efekts bez patiesa ienākumu kāpuma.

“Algas augs praktiski visos sektoros, bet straujākais kāpums būs nozarēs, kurās būs vislielākā uzsilšana un šaurākie pudeles kakli, tostarp būvniecība ir tipisks piemērs. Būtisks faktors būs minimālās algas kāpums par aptuveni 16%, kas paraus uz augšu ienākumus nozarēs, kas maksā ap minimālo algu, bet, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vērtējumu, ka aplokšņu algas veido 20% no ienākumiem, būtiska daļa būs tikai legalizācija, nevis patiess algu kāpums. Jā, algas augs, bet nudien nepārspīlējiet ar prasībām darba devējiem algas celt – uzņēmumam tas ir ne tikai jāspēj samaksāt, bet arī to nopelnīt. Turklāt, ja jums aplokšņu algu nav, tad arī vidējais algas kāpums būs būtiski zemāks, nekā redzēsiet oficiālajā statistikā,” sacīja Kazāks.

Arī “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka nākamajā gadā Latvijā algas varētu augt par apmēram 9%.

“Celtniecība ir nozare, kurā sacensība par darbiniekiem Latvijas robežās un pāri tām krasi cels darba tirgus temperatūru. Domājams, ka turpināsies straujš kāpums ar tūrismu un atpūtu saistītajās nozarēs, kur jau šogad vērojams algu kāpums, kas pārsniedz vidējo. Saistībā ar kraso minimālās algas paaugstinājumu straujāks par vidējo algu kāpums var būt vēl dažās nozarēs, kur atalgojums ir zem vidējā. Te, pirmkārt, ir runa par tirdzniecību, par nozari “citi pakalpojumi” (frizētavas, remontdarbnīcas u.tml), kā arī par īpašumu uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem,” sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka šobrīd visvairāk runā par darbinieku trūkumu programmēšanā, bet šajā nozarē jau šobrīd algu līmenis ir ļoti augsts un to tālāk celt nebūs viegli.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Igaunijā darba samaksa 2017.gada pirmajā pusē pieauga par 6,3%, trešajā ceturksnī palielinoties līdz 7,4%, savukārt Lietuvā vidējais algu pieaugums palēninājās no 9% gada pirmajā pusgadā līdz 7,2% trešajā ceturksnī. Līdzīgs vidējās algas pieaugums bija arī Latvijā, darba samaksai 2017.gada trešajā ceturksnī sasniedzot 925 eiro, kas ir par 7,5% vairāk nekā pirms gada. Tomēr lielākā vidējā bruto darba alga joprojām ir Igaunijā – 1201 eiro, bet mazākā vidējā bruto darba alga ir Lietuvā – 851 eiro.

Viņš arī norādīja, ka visas trīs Baltijas valstis nākamgad cels minimālo mēnešalgu. Lietuvā no 2018.gada 1.janvāra minimālā alga pieaugs par 20 eiro – līdz 400 eiro, bet neapliekamais ienākumu slieksnis tiks paaugstināts no 310 līdz 380 eiro. Igaunija minimālo algu palielinās līdz 500 eiro, nosakot arī šādu neapliekamo minimumu, savukārt Latvija ir lēmusi par minimālās algas paaugstināšanu nākamgad līdz 430 eiro, nosakot neapliekamo minimumu 200 eiro apmērā. Visās trijās valstīs ir ieviests progresivitātes princips, kas paredz, ka, ienākumiem palielinoties, neapliekamais minimums samazinās.

Gašpuitis atzīmēja, ka Latvijā 2017.gada trešajā ceturksnī darba samaksa pieauga visās jomās amplitūdā no 2,7% līdz 10,1%, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari (-4,3%) un nekustamo īpašumu nozari (-0,5%). “Šādos apstākļos iespējas saņemt pielikumu pieaug ikvienam. Informācija par straujo atalgojuma pieaugumu spiedienu tikai vairos, jo īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas tik rožainas nav. Rezultātā palielināsies darbinieku migrācija starp un nozares ietvaros. Lielāku algu kāpumu uzrādīs tieši jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti,” viņš sacīja.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts prognozēja, ka šogad Latvijā algas augs par 7,6%, nākamgad – par 8,2%, bet 2019.gadā – par 7,2%, taču izmaiņas atalgojumā būs atšķirīgas pa reģioniem.

“Situācija ekonomikā būs labvēlīga tālākam darba samaksas pieaugumam. Spiedienu palielinās pieaugošais darbinieku trūkums, kā arī nākamgad to veicinās minimālās algas palielināšana. Tas labvēlīgi atsauksies uz patēriņa aktivitāti un audzēs inflāciju. Situācija budžetā ļaus palielināt algas arī valsts iestāžu darbiniekiem. Turklāt arvien vairāk nozaru cīņā par darbiniekiem paplašinās fokusu, tas ir, tos meklēs arī kaimiņvalstīs. Tēmas aktualitāte tikai palielināsies tieši neviennozīmīgo tendenču un nepieciešamo risinājumu dēļ. Pieaugošais algu spiediens, darbinieku trūkums un atturēšanās meklēt sarežģītākus risinājumus audzēs aicinājumus ievest darbaspēku,” pauda Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, lai gan vidējās darba samaksas prognozes ir pārliecinošas, pretrunas būs sabiedrības daļās, kurām atalgojuma kāpums būs minimāls, vai tāda nebūs vispār.

“Visās trijās valstīs turpināsies darbinieku migrācija uz centriem, kur atalgojums ir pievilcīgāks. Izteiktu emigrācijas spiedienu turpinās izjust Latvija un Lietuva. Tas ir atšķirīgi no Igaunijas, kur atsevišķi pabalsti jau pārsniedz Somijas līmeni, bet vidējā alga uz rokas ir ap 1000 eiro, kas varētu būt atbilstošs līmenis, lai aizbraukšana darba meklējumos savu pievilcību zaudētu. Latvijai un Lietuvai šāds līmenis vēl ir vismaz triju gadu tālumā,” teica Gašpuitis.

Savukārt bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā Latvijā varētu pieaugt par 7-8%, taču, ņemot vērā pēdējo mēnešu brīvo vakanču un bezdarba dinamiku, vidējās darba alga pieaugums varētu būt arī lielāks, iespējams, sasniedzot pat 10% kāpumu.

“Algu pieaugumu nākamgad veicinās pietiekami straujā ekonomikas izaugsme, krītošs bezdarbs un minimālās darba algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro. Tādējādi vidējā darba samaksa nākamgad varētu būt aptuveni 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Līdzīgi kā šogad arī nākamgad algu pieaugums gaidāms gandrīz visās nozarēs un prasmju līmeņos. Valsts sektorā vajadzētu pieaugt mediķu atalgojumam, jo nākamā gada budžetā veselībai ir būtiski palielināts finansējums,” sacīja Āboliņš.

Viņš arī atzina, ka spiediens uz darba algām saglabāsies ļoti liels. “Vidējā darba alga strādājošajiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem jau šobrīd pārsniedz 1100 eiro, savukārt pirmspensijas vecumā strādājošiem tā ir nedaudz virs 800 eiro. Situācijā, kad bezdarbs strauji mazinās, tas ir liels izaicinājums nozarēm ar relatīvi zemu atalgojuma līmeni un relatīvi augstu vidējo darbinieka vecumu,” atzina Āboliņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada trešajā ceturksnī Latvijā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, kas ir par 7,5% jeb 65 eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,7%, sasniedzot 913 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – par 7,8%, sasniedzot 954 eiro.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+