Mobilā versija
+14.6°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
24. aprīlis, 2017
Drukāt

Prognozes par turpmāko scenāriju Francijā prezidenta vēlēšanās (1)

AFP/LETAAFP/LETA

Centrista Emanuela Makrona un galēji labējās Marinas Lepēnas izredzes uzvarēt 7.maijā gaidāmajā Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ir līdzvērtīgas, aģentūrai LETA saka Latvijas Ārpolitikas Institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Abu kandidātu izredzes eksperts vērtē līdzīgi, norādot, ka 7.maijā visu var izšķirt vēlētāju aktivitāte, jo šobrīd nav skaidrs vai tie, kas pirmajā kārtā balsoja par konservatīvo Fransuā Fijonu un kreiso ekstrēmistu Žanu Liku Melanšonu, izšķirsies aiziet arī uz vēlēšanu otro kārtu.

“Ja uz otro kārtu dosies tikai 70% no potenciālajiem centrista Emanuela Makrona atbalstītājiem, bet balsot par galēji labējo Marinu Lepēnu aizies gandrīz visi, tad vēlētāju došanās vai nedošanās balsot var izšķirt šīs vēlēšanas,” uzskata Sprūds.

Komentējot sekas, kādas varētu izraisīt Lepēnas uzvara vēlēšanās, viņš saka, ka šī brīža ģeopolitiskajā situācijā Latvijai būtu izdevīga jebkura cita kandidāta triumfs vēlēšanās, tikai ne Lepēnas.

“Lepēnas ievēlēšanas gadījumā Francija, iespējams, varētu izstāties no Eiropas Savienības (ES), tāpat zināms par viņas labajām attiecībām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un saņemto finansējumu no Krievijas. Arī viņas viedoklis par NATO kā novecojušu organizāciju un intereses trūkums transatlantiskajā vai Eiropas solidaritātē nav vēlams. Šīs un citas lietas liecina par zināmu prokrieviskumu,” uzskata Sprūds.

Tikmēr vēlētāju aktivitāti viņš vērtē kā labu, sakot, ka sabiedrībā valda zināms entuziasms par vēlēšanām, kas parāda, ka prezidents ir spējis motivēt cilvēkus doties vēlēt, pat tad, ja neviens no kandidātiem nav šķitis ļoti simpātisks.

Eksperts ir pārliecināts, ka 7.maijs Francijai, Eiropai un, īpaši, Latvijai, ir svarīgākais datums vairāku gadu griezumā, jo Francija ir ES kodolvalsts, kas nosaka, vai tās iekšienē ir vai nav solidaritāte. “Varbūt daži šo vēlēšanu nozīmi līdz galam nenovērtē. Ja Francija būs gatava renacionalizēt savu politiku, tad “maz neliksies” ne Eiropai ne mums,” domā Sprūds.

23.aprīlī notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmis Makrons un Lepēna, liecina Francijas Iekšlietu ministrijas izziņotie oficiālie vēlēšanu rezultāti pēc visu balsu saskaitīšanas.

Pirmajā kārtā Makrons saņēmis 23,75% balsu, Lepēna – 21,53%, konservatīvais Fransuā Fijons – 19,91% un kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons – 19,64%.

Tas nozīmē, ka bijušajam ekonomikas ministram Makronam un Nacionālās frontes līderei Lepēnai būs jācīnās vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+