Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. jūnijs, 2013
Drukāt

Programmēšana jau pamatskolā?

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Informācijas tehnoloģiju jomā strādājošie uzņēmumi aizvien aktīvāk rosina skolās vairāk mācīt datorzinības un iepazīstināt skolēnus ar programmēšanas noslēpumiem.


Jau pagājušā gada nogalē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) izplatīja vēstuli, kurā cita starpā aicināja skolas mācību priekšmetu sarakstā iekļaut “Programmēšanas pamatus” un no 5. klases ieviest jaunu izvēles mācību priekšmetu “Datorika” visā pamatskolas posmā, kas ietvertu skolēnu vecumam atbilstošu algoritmikas un programmēšanas pamatu apguvi. Tāpat LIKTA aicināja matemātiku pamatskolā mācīt vismaz piecas stundas nedēļā, lai attīstītu bērnu algoritmisko domāšanu.

5. jūnijā LIKTA prezidente Signe Bāliņa atgādināja: “Ir īstais brīdis diskutēt par eksakto priekšmetu plašāku iekļaušanu jaunajos izglītības standartos.”

Tikmēr starptautiskā uzņēmuma “Accenture” Latvijas filiāle, kas šobrīd ir lielākais IT uzņēmums Latvijā pēc darbinieku skaita un nodrošina darba vietas vairāk nekā 500 IT speciālistiem, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, Latvijas Informātikas skolotāju asociāciju un citiem partneriem uzsācis izglītības projektu “Start IT”, kura mērķis ir veicināt informātikas popularitāti skolēnu vidū, kā arī palielināt to skolēnu skaitu, kas informātiku apgūst padziļināti.

Projekta gaitā jau nākamajā mācību gadā tiks pasniegti fakultatīvie programmēšanas kursi Latvijas skolās. “Accenture” Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs stāsta, ka jau patlaban uz programmēšanas kursiem skolām pieteikušās aptuveni 30 Latvijas skolas.

Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vecākais referents Viesturs Vēzis gan bilst, ka jau šobrīd līdztekus informātikai, ko skolēni apgūst 5., 6. un 7. klasē, kā arī vidusskolā, izveidots arī izvēles priekšmets vidusskolēniem “Programmēšanas pamati”, taču M. Jegorovs norāda – reāli programmēšanu apgūst tikai aptuveni 35 Latvijas vidusskolās no 350.

Kāpēc lai skolēniem nepietiktu tikai ar zināšanām, ko skolā dod informātikas stundās? “Sabiedrības zināšanas par IT ir stipri aizgājušas uz priekšu,” atbild M. Jegorovs. Skolēni iemācās būt datora lietotāji, bet ar to mūsdienās vairs nepietiek. V. Vēzis atzīst, ka datorikas jomā skolēniem “māca apēst zivi, nevis dod makšķeri”.

M. Jegorovs pauž, ka programmēšana mūsdienās ir tikpat svarīga kā rakstītprasme, tāpēc ar laiku tam vajadzētu būt visās skolās kā obligātam mācību priekšmetam: “Balstoties uz vairāku zinātnieku pētījumiem – programmēšana ir jauna rakstīšana. Šodien nevar iztēloties cilvēku, kurš nemāk uzrakstīt vēstuli. Visi māk. Līdzīga situācija visdrīzāk izveidosies ar programmēšanu – visi mācēs, bet ne visi to varēs darīt profesionāli.

Ja mēs statistiski izpētītu darba tirgu, redzētu, ka cilvēkam, kurš zina programmēšanas valodu (kas parasti ir 200 aktīvi vārdi), alga ir trīs līdz piecas reizes lielāka nekā vidējā.” Viņš norāda, ka programmēšana ielauzusies daudzās nozarēs.

Projekta “Start IT” gaitā izveidos arī programmēšanas apmācību metodisko programmu, ko publicēs internetā. Tajā būs videolekcijas, uzdevumi un testi, kas ļaus skolēniem apgūt pro
grammēšanu pašmācības ceļā. Savukārt skolotājiem šī programma būs rīks, ar kuru varēs ietaupīt laiku, gatavojoties stundām. Skolotājiem piedāvās arī bezmaksas kursus “Programmēšanas pamati”, kuriem jau šobrīd var reģistrēties mājaslapā www.startit.lv. Lapā var reģistrēties arī pedagogiem paredzētā konferencē “Informācijas tehnoloģiju novitātes izglītībā”.

Tieši augsti kvalificētu skolotāju trūkums ir viens no iemesliem, kas šobrīd neļautu ieviest programmēšanu kā obligātu mācību priekšmetu, atzina V. Vēzis. “Start IT” projekts gan galvenokārt orientēts uz skolēniem, kuri mācās no 9. līdz 12. klasei.

V. Vēzis uzskata – patiesībā programmēšana būtu jāmāca jau 5. vai 6. klasē, jo vidusskolā varētu būt par vēlu modināt interesi. Paredzams, ka “Start IT” veidotie materiāli gan varētu būt tādi, ka tos varēs izmantot arī jaunāki bērni.

IT uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs toties pauž bažas, ka “Start IT” tomēr nebūs tādā līmenī, lai jaunieši veidotos par radošiem tehnoloģiju speciālistiem. Viņš stāsta, ka IT jomās strādā tā sauktie kodētāji, kas uzskatāms par IT lēto darbaspēku un pēc būtības nerada neko jaunu, un tie, kuri izdomā jaunas nozīmīgas pro-grammas un tehnoloģijas. Lai Latvijas jaunieši spētu kļūt tie otrie, izglītības programmai jābūt tādai, lai atraisītu radošumu IT jomā. Pēc A. Vasiļjeva domām, nav tik būtiski jau no mazām dienām mācīties programmēšanu, cik algoritmisko domāšanu, kas ļoti noderēs, vēlāk darbojoties IT jomā, un to var mācīt pat no 1. klases.

 

Viedoklis

Vai jūsu skola pieteiksies 
”Start IT” projektam?

Ilze Kalnozola, Engures vidusskolas direktore: “Šobrīd mums tas ir sarežģīti, jo informātikas skolotājs ir pensijas gados un gaidām, kad būs jauns skolotājs. Taču priekšdienās noteikti gribētu piedalīties, jo skolēniem par programmēšanu interese būtu. Pirms dažiem gadiem matemātikas klase kā izvēles kursu jau vidusskolā apguva programmēšanu. Bija interese arī no mazākiem bērniem, kuri šo prasmi apguva pulciņā. Šobrīd programmēšanas pulciņa nav, bet mazākajās klasēs bērni ar lielu interesi apgūst datorgrafiku, taisa dažādas animācijas un piedalās konkursos. Nav pareizi, ka informātikas nav 7. un 8. klasē. Sanāk tā, ka bērni daudz ko aizmirst un vidusskolā jāsāk mācīties atkal no jauna.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+