Dr. iur. Jānis Grasis, RSU Juridiskās fakultates vadošais pētnieks.
Dr. iur. Jānis Grasis, RSU Juridiskās fakultates vadošais pētnieks.
Foto – Agnese Gulbe/LETA

Jānis Grasis: Latvijā cilvēkiem ar relatīvi zemiem ienākumiem nodokļu slogs ir nesamērīgi liels. 8

Latvijas ienākuma nodokļu sistēma joprojām nav taisnīga, un šo rindiņu autors šo sistēmu ir kritizējis gan akadēmiskās, gan populārzinātniskās publikācijās pēdējos 15 gadus. Latvijā cilvēkiem ar relatīvi zemiem ienākumiem nodokļu slogs ir nesamērīgi liels. Priecē tas, ka beidzot valdība ir nobriedusi pārmaiņām, lai gan pēdējos gados ar to pašu ministru un Saeimas deputātu balsojumiem nodokļu sistēma ir tikai sačakarēta.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Kāpēc bija nepieciešams ieviest ļoti sarežģītu diferencētu neapliekamo minimumu, kur sākumā personas ar zemiem ienākumiem kreditē valsti un pēc tam lūdz atmaksāt pārmaksāto nodokli? Kamdēļ bija nepieciešams solidaritātes nodoklis, ja tas skar tikai nelielu daļu čaklu nodokļu maksātāju, bet neskar bagātu cilvēku slāni, kuri saņem dažādus ienākumus, kas nav darba samaksa?

Tagad par piedāvājumu ieviest 0% likmi reinvestētajai peļņai un 20% nodokļa likmi, ja peļņa tiek sadalīta dividendēs. Galvenais arguments, kas tiek minēts, ir investīciju trūkums Latvijā. Bet vai 15% likme ir galvenais iemesls? Domāju ne, jo likme tāpat ir pietiekami zema. Augstie darba spēka nodokļi, pussabrukušie ceļi, darba spēka trūkums un arī korupcija atsevišķos gadījumos ietekmē investīciju trūkumu. Man rodas sajūta, ka sekot Igaunijas piemēram pēc 15 gadiem var būt skriešana pakaļ aizejošam vilcienam. Bet arī, ja ieviestu šo Igaunijas inovāciju, tad, manuprāt, būtu prātīgāk attiecināt šo 0% likmi investīcijām, kas veiktas ārpus Rīgas. Jāļauj harmoniski attīstīties reģioniem, lai cilvēkiem būtu jaunas darba vietas, kur atgriezties no Rīgas, Lielbritānijas vai Īrijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Finanšu ministrijas piedāvājums ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes 23% un 20% apmērā ir prātīgāks nekā Latvijas Bankas ierosinājums samazināt nodokļa likmi vienādi visiem. Tas neatbilst taisnīguma principam nodokļu uzlikšanā, jo cilvēki ar augstu ienākuma līmeni iegūs vairāk nekā cilvēki ar zemiem ienākumiem.

Bet vai atšķirība 3% starp cilvēkiem ar algu 500 eiro un 50 000 eiro mēnesī ir atbilstoša? Domāju ne, jo progresija ir pārāk maza. Tas nenozīmē, ka cilvēkiem ar augstiem ienākumiem būtu jāceļ ienākuma nodoklis. Tomēr zemajām algām nodoklim būtu jābūt vēl mazākam – ideālā variantā 15%. Bet te, protams, vajadzīgi ekonomiski aprēķini.

Atbalstāma ir doma celt neapliekamo minimumu. Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa savulaik savā praksē ir apstiprinājusi, ka ar ienākuma nodokli nedrīkst aplikt summu ģimenes iztikas minimuma apmērā un nodokļu maksātājam pēc ienākuma nodokļa nomaksas no viņa ienākumiem ir jāpaliek tik daudz, lai viņš varētu uzturēt sevi un savu ģimeni. Uz to būtu jātiecas arī Latvijai.

Diemžēl no Finanšu ministrijas šobrīd nav piedāvājuma par nekustamā īpašuma nodokli attiecībā uz vienīgo ģimenes (mājsaimniecības) mājokli. Nedrīkst būt situācija, ka ģimenes nespēj vai ar grūtībām samaksā nekustamā īpašuma nodokli. Tas neatbilst Satversmes Preambulās noteiktajam par sociāli atbildīgu valsti. Ienākuma nodokļi ir jāuzliek, balstoties uz maksātspējas principu, kas nodrošinās solidaritāti, un cilvēkiem ar relatīvi zemiem ienākumiem tiks nodrošināts labklājības pieaugums.