Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. septembris, 2013
Drukāt

Progresīvi var griezt gan augšā, gan apakšā


Foto - Shutterstock. Ivara Ciša datorgrafikaFoto - Shutterstock. Ivara Ciša datorgrafika

Labklājības un Finanšu ministrijas izfunktierējušas, kā, neapgriežot ienākuma augšgalu, vairāk saņemt apakšgalam. Taču īstenot to spēs labi ja 2015. gadā.


 

 

Katrā “LA” diskusijā par nodokļiem atkal un atkal tiek vaicāts: “Kad būs progresīvais ienākuma nodoklis?” Mūsu vērīgais lasītājs Vilis nevaicā, bet atgādina: “Kad būs progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), par kura ieviešanu nākamajā gadā, 2009. gada 9. jūlijā, pēc valdības ārkārtas sēdes ar sociālo partneru un Valsts prezidenta Valda Zatlera piedalīšanos, paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis?” Izņēmums nebija diskusija Rikavā, kur labklājības ministre Ilze Viņķele atbildēja uz Rēzeknes un Viļakas novada iedzīvotāju jautājumiem.

Klātesošajiem viņa toreiz paskaidroja: “Progresivitātes elementam ir pieprasījums sabiedrībā, un uz to arī būtu jāvirzās. Es neticu, ka Latvijā būtu vērts ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Legālu lielo ienākuma saņēmēju ir tik maz, ka tas nedotu vēlamo efektu. Ja mēs būtu piemērojuši dažādu neapliekamo minimumu, tā būtu reāla progresivitāte – vairāk ienākumu mazām algām. (..) Ceru to iedabūt likumā, kas darbosies no 2015. gada.” Pēc šo vārdu publicēšanas jautājumu no lasītājiem pienāca vēl vairāk.

 

“Sabiedrība prasa progresīvo ienākuma nodokli. Valdība sola progresīvo neapliekamo minimumu!”

Ar progresīvo IIN parasti saprot, ka augstāki ienākumi tiek aplikti ar lielāku nodokļa likmi. Finanšu ministrija precizē, ka “nodoklis ir progresīvs, ja augstāku ienākumu guvēju grupai summārā nodokļa īpatsvars ir lielāks nekā zemāku ienākumu guvēju grupai.” Tātad ienākumus var griezt ne tikai ienākumu augšgalā. Var neaplikt ar nodokli arī apakšgalā, no apakšas griežot lielāko algu saņēmējiem.

“Nevarētu teikt, ka IIN progresivitātei vispār nav jēgas, taču mēs uzskatām, ka tas nav efektīvākais veids, kā mazināt ekonomisko nevienlīdzību pie tik ierobežotiem valsts budžeta līdzekļiem,” ministres nostāju pauž viņas padomniece Marta Krivade.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks intervijā žurnālam “Kapitāls” atzinis, ka progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir tālākas nākotnes jautājums.

Viņķeles pieteiktais progresīvais neapliekamais minimums “jo mazāka alga, jo tas lielāks” tika atlikts, tā vietā visiem nākamgad to cels vienādi – uz 53 latiem. Nekādas progresivitātes atkarībā no algu lieluma. Vienīgi atbalsts ģimenēm ar bērniem – IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu 116 lati kaut cik samazina nevienlīdzību. Pagaidām vienīgā progresivitāte atkarībā no bērnu skaita.

 

“Progresīvo nodokli negrib maksāt politmafija un viņu sponsori.”

Jā, gadiem ilgā vilcināšanās ar kapitāla pieauguma nodokli dividendēm, nekustama īpašuma pārdošanai to pierādīja. Arī lēmēji ir lielāko legālo algu saņēmēji, tāpēc viņiem progresīvais IIN pa kabatu sistu visvairāk. Arī Reformu partijas un darbadevēju uzstājīgā IIN samazinājuma prasīšana par diviem procentpunktiem izdevīgāka tieši lielo algu saņēmējiem.

“No mazākuma iekasētā nauda nespēj apmierināt vairākuma vajadzības. Citiem vārdiem runājot – legālā vidējā alga ir tik zema un legālo lielo algu saņēmēju tik maz, ka daudz efektīvāk tas ir panākams ar neapliekamo minimumu, atvieglojumu par apgādībā esošām personām un minimālās algas samērīgu celšanu,” uzskata labklājības ministre.

Lai būtu ko pārdalīt trūcīgajiem, progresīvais nodoklis būtu jāpalielina visiem, kas gūst ienākumus virs vidējās darba algas. Tātad virs Ls 503 (uz rokas 361). Tā kā 71% mājsaimniecību uzskata, ka tās knapi spēj savilkt galus kopā, tad tā būtu politiska pašnāvība valdošajai koalīcijai mēģināt progresīvo nodokli piemērot neesošajam vidusslānim. Atliek tie, kam ienākumi virs 1000 latiem.

 

“No 1000 latiem noņemt 50%, kas virs 2000 – griezt 75%.”

Mūsu lasītājs, kurš pieteicies kā Gunča, piedāvā vienkāršu shēmu: “Neapliekams ir iztikas minimums, kuru viņš nolicis pie Ls 400 atzīmes, līdz Ls 1000 par atlikušajiem pašreizējo likmi, no nākamajiem 1000 latiem noņemt 50%, kas virs 2000 – no tā griezt 75%. Visu veidu ienākumus.”

Finanšu ministrija ir sarēķinājusi: ja ienākumam no 800 līdz 1600 latiem mēnesī tiek piemērota 28% likme, bet virs 1600 latiem – 30% likme, tad IIN ieņēmumi varētu palielināties par aptuveni 7,9 milj. latu. Ieguvums mazs, bet lielāku algu saņēmējiem pieaug motivācija izvairīties no IIN nomaksas.

Vidusslānim tauki vēl jāpieaudzē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+