Latvijā
Politika

“Progresīvie” vēlas kļūt redzamāki: partija plāno piesaistīt arī daļu “Saskaņas” vēlētāju5


Edmunds Cepurītis.
Edmunds Cepurītis.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Pēc vairāku mēnešu klusēšanas, kam par iemeslu bija arī partijas “Progresīvie” līdera Roberta Putņa atkāpšanās no tās politiskās vadības, uzņemoties atbildību par neveiksmi Eiropas Parlamenta vēlēšanās, šis politiskais spēks nolēmis atjaunot aktīvu darbību. Ārkārtas kongresā sestdien partija ievēlēja jaunu vadību – līdzpriekšsēdētājus Edmundu Cepurīti un Antoņinu Ņenaševu –, kā arī apņēmās līdz nākamajām vēlēšanām sa­sniegt 1000 biedru slieksni.

Tās mērķis ir veiksmīgi startēt Rīgas domes un citu pašvaldību vēlēšanās 2021. gada jūnijā, piesaistot arī daļu “Saskaņas” vēlētāju.

Sociāldemokrātiskā partija “Progresīvie” ir dibināta pirms nepilniem diviem gadiem, pašlaik tajā ir 652 biedri. Sabiedrība partiju pamanīja pērn pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Tā ieguva valsts budžeta finansējumu, uz ko var pretendēt organizācijas, par kurām nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Saeimas vēlēšanās “Progresīvos” atbalstīja 2,6% pilsoņu, bet šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 2,9%. “Šie cilvēki par mums nobalsoja, apzinoties, ka mēs varam neiekļūt Saeimā. Tās balsis mums tika iedotas avansā, lai mēs tās izmantotu partijas attīstībai,” kongresā sacīja valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs.

Jaunajā valdē ievēlēti partijas līderi – nodibinājuma “Vides izglītības fonds” projektu vadītājs E. Cepurītis un projekta “Iespējamā misija” skolotāja, Rīgas Stradiņa universitātes lektore A. Ņenaševa, kā arī Ervins Labanovskis, Dace Kavasa, M. Kossovičs, Agnese Logina, Terēze Gruntmane, Igors Kļaviņš un Viesturs Kleinbergs. Bijušais priekšsēdis R. Putnis, partijas dibinātāji Māris Graudiņš un Ansis Dobelis valdes vēlēšanās nekandidēja.

Kongresā bija ļoti daudz gados jaunu cilvēku, tieši ar šīs paaudzes atbalstu nākotnē ir iecerēts īstenot partijas nodomus. “Progresīvie” priekšplānā izvirzījuši nevis spilgtus līderus, bet savas idejas, tā partijas portretu raksturoja E. Labanovskis. Viņš arī uzsvēra, ka šis nav vienu vēlēšanu projekts, tāpēc viena neveiksme to nevarēs izsist no sliedēm – agri vai vēlu “Progresīvie” būšot pie varas.

Lai to sasniegtu, ir nolemts aktivizēt savu darbību un kļūt atpazīstamiem.

“Progresīvie” liks uzsvaru uz sociālās politikas, kā arī vides jautājumiem un klimata pārmaiņām, jo “pasaule atrodas klimata un dabas krīzes priekšvakarā”, norādīja E. Cepurītis. Pirmās redzamākās aktivitātes “Progresīvie” plāno laikā, kad valsts budžeta projekts nonāks Saeimā. Tad “Progresīvie” Jaunajai konservatīvajai partijai un arī veselības ministrei Ilzei Viņķelei (“AP”) atgādināšot pirmsvēlēšanu solījumus, informēja M. Kossovičs.

Saistītie raksti

“Progresīvie” formulēs savu nostāju arī par aktuālākajiem jautājumiem. Piemēram, M. Kossovičs atzina, ka, viņaprāt, ir nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma, kurai būtu jānotiek vēl straujāk, tik ļoti neizdabājot novadiem. Debatēs tika runāts arī par to, kā sasniegt tos vēlētājus, kuri iepriekš atbalstīja “Saskaņu”.

Bijušais žurnālists Miroslavs Kodis, kurš partijā ir tikai mēnesi, sacīja – “Saskaņa” ir sašķelta, un šis esot labs laiks, lai pārvilinātu tās vēlētāju. Viņš arī uzskata, ka partijai ir jā­kļūst interesantai medijiem, kas neesot viegli, atrodoties ārpus parlamenta. Viedokļi par krievvalodīgo vēlētāju piesaistīšanu gan bija dažādi. “Mums ir jāskatās uz kopējo vēlētāju iesaisti, nešķirojot pēc etniskās piederības. Ir jāuzrunā visi. Mēs esam ļoti draudzīga partija vieniem un otriem,” uzskata Jānis Vekmans.

LA.lv