Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. februāris, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Janvāris rāda kārtējo lielo Latvijas izgāšanos (9)

Foto: LETAFoto: LETA

Iepriekš plānotais izstādes "Expo Milano 2015" Latvijas paviljona makets.

Latvija turpina savu kultūru demonstrēt visā pasaulē. Kritiķi slavē Latvijas Radio kora uzstāšanos janvārī Sidnejas festivālā, Austrālijā. Maija Kovaļevska ar uzslavu dziedājusi Sidnejas Operas namā. Šādu programmu, kā arī Dziesmu svētkus mēs mākam veiksmīgi izpildīt.

Bet janvāris arī rāda kārtējo lielo izgāšanos – tiek pārtraukta dalība starptautiskajā izstādē “Expo Milano 2015”.

Tiek minētas prātu apreibinošas summas par dalību “Expo Milano 2015”, kas darbosies tikai pusgadu – no šā gada 1. maija līdz 31. oktobrim. Piemēram, bija noslēgts līgums par ekspozīcijas saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību par 2,541 miljons eiro. Par 600 kvadrātmetru lielu paviljona būvi nākuši piedāvājumi par 6,03 miljoniem, 6,22 miljoniem, kā arī par 2,99 miljoniem. Cik pie šādas izgāšanās ir vainīgs valsts iepirkumu process un cik ir vainīga nekompetence vai mantkārība, to, cerams, spēsim noskaidrot.

Mums ir zināšanas izpildīt visādus projektus 
(… jā, beigās arī uzcēlām Dienvidu tiltu), bet lielākais trūkums ir lielu projektu pārvaldīšanā. Gan izvēlēties, kādam projektam ķerties klāt, gan nodrošināt, ka projekts tiks izpildīts bez liekas kavēšanās. Cik daudzus piemērus varam minēt par projektu ērkšķaino ceļu – par kavējumiem un par izmaksu paaugstinājumiem? Un par bezatbildību, kas novedīs līdz traģiskām sekām.

Lai mēs patiešām būtu konkurētspējīgi modernā Eiropā, mums jāuzlabo likumdošana, lai valsts projektiem būtu gludāks ceļš nekā līdz šim, un jāuzlabo projektu vadības un kontroles kultūra. Efektīva metodoloģija pasaulē ir zināma. Bet Latvijā?

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Izšķērdēšana, izlaupīšana ir apturēta, taču daži pļāpā par lielu samaksu uzraudzības ,rīkotājorganizācijai par it kā padarītu darbu . Tā taču ir totāla izgāšanās un kaitējums valstij !
    Šis atkal ir gadījums ,kad jāpiedzen finansiālie un morālie ( tēls ! ) zaudējumi no organizācijas( vai vairākām) un personām (arī valsts).

  2. Ko autors pats ir izdarījis Latvijas tēla KĀRTĒJAI uzlabošanai?
    Kā autors ir palīdzējis risināt jautājumus expo izdevumu samazināšanai?
    Tukša runāšana (gaudošana) nav graša vērta.

  3. Ar vārdu “kārtējā” autors sevi raksturo, dzīves apdalītu gaudotāju. Cerams, ka ne mērķtiecīgu nelieti, kura mērķis iespaidot citu prātus ar mūsu valsts apd…nu!

    • Jā, jā nedraudziņ, darīt var, bet runāt par to nedrīkst, vai ne? Tas, ka valsts tiek izzagta, tavuprāt ir cienījami un godājami. Bet, ja kāds uzdrošinās šīs nelietības kritizēt, tad tā , tavuprāt skaitās valsts apd…
      Droši vien arī pats piederi pie tiem neliešiem, kuru dēļ mūsu valsts ir izlaupīta. Neceri, ka paliksi nesodīts.”Neatisna manta augļus nenes.” – tāds ir latviešu sakamvārds. Un tas nav tikai sakāmvārds, tas ir nerakstīts likums.

      • Ak, nabadziņš! Aizvainoju pērkamu gaudotāju! Nu ja pērkamu gaudotāju kritizēšana nozīmē, ka es apzogu savu valsti, tad, jā – es apzogu savu vaksti un tikko atkal apzagu!

  4. Vai tiešām esam tik oriģināli – tad jau būtu jālepojas, ka “atkal”. Manuprāt, dzīve ir dzīve, tur kopā viss savijas – panākumi un izgāšanās, talanti un blēdības. Gribēti/as un negribēti/as.

  5. Ne, tā nav izgāšanās. Tā ir sākta valsts attīrīšana no blēžiem un krāpniekiem. Domāja, ka viņu shēmām gailis pakaļ nedziedās.

  6. Kārtējais pierādījums tam, ka viens no Saeimas pirmajiem darbiem – padomju tiesnešu iecelšana uz mūžu ir vislelākā kļūda. Visiem visā pasaulē ir zināms, ka Latvija ir nozagta valsts, bet neviens zaglis cietumā nesēž. Vēl trakāk! Izzagšana turpinās.

  7. Cik saprotu – tā naudiņa jau sadalīta % un vairs nav pirms sākuma?

Draugiem Facebook Twitter Google+