Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. augusts, 2014
Drukāt

Kaimiņvalstis vienisprātis – lai iegūtu labu ražu, bez meliorācijas neiztikt

Foto - Inita PuriņaFoto - Inita Puriņa

Nedēļas nogalē Jaunmoku pilī notika starptautiska melioratoru konference, veltīta pieredzei, kas gūta, intensīvi apsaimniekojot mežsaimniecības un lauksaimniecības zemes, līdztekus rūpējoties par dabas daudzveidību un ūdens kvalitāti notekgrāvjos, upēs un ezeros. Līdzās mājiniekiem konferencē piedalījās arī igauņi, lietuvieši, somi un baltkrievi.

“Meliorācijas sistēmas ir nozīmīgs infrastruktūras elements, kas ietekmē ne vien augsnes īpašības, lauksaimniecisko un mežsaimniecisko ražošanu, bet arī cilvēka dzīves kvalitāti. Lai to nezaudētu, ir vajadzīga visas sabiedrības izpratne un atbalsts,” uzrunājot konferences dalībniekus, sacīja Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. Viņš uzsvēra, ka daudzos gadu desmitos būvētās meliorācijas sistēmas ir pierādījušas savu nozīmību Latvijas tautsaimniecībā un tagad svarīgi sasniegto līmeni noturēt. Lai to izdarītu, jādomā gan par zemes īpašnieku izglītošanu, gan par esošo meliorācijas sistēmu saglabāšanu.

Igaunijā par pieķepuma 
aizvākšanu samaksā 


Mareta Peri no Igaunijas Vides ministrijas stāstīja, ka Igaunijā, tāpat kā Somijā, mežsaimnieki ik gadus saņem valsts atbalstu 2,7 miljonu eiro apmērā. Tas tiek piešķirts gan meža īpašnieku asociācijām, biedrībām, kooperatīviem, gan arī privātiem meža īpašniekiem. Atbalstu var saņemt gan par meža stādīšanu, gan stādu pirkšanu, gan mežu nosusināšanu. Arī par kultūras objektu ierīkošanu savā mežā un sadarbību ar skolām. Interesanti arī tas, ka Igaunijā meža īpašnieki saņem valsts atbalstu par pasākumu, kas saistīts ar vides saglabāšanu, – sedimentācijas dīķu ierīkošanu.

Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārstāve Laila Šica konferencē prezentēja “Latvijas valsts mežu” pieredzi meža meliorācijas sistēmu renovācijā un rekonstrukcijā – šogad uzņēmums plāno šos darbus 14 800 ha, veicot klātnes kopšanu 26 000 km garumā. Valsts mežu apsaimniekotāji stāstīja arī par savu pieredzi ­aerofotogrāfiju izmantošanā teritorijas apsekošanai pirms darbu plānošanas un to, kā pa koka ceļu no saliekamiem vairogiem, netraumējot augsni, iespējams kokmateriālus izvest arī no slapjām cirsmām. Šādu ceļu, kas būvēts no mazvērtīgiem kokmateriāliem, iespējams izmantot reizes piecas, un tas izmaksā vien niecīgu daļu no tā, cik maksātu meža ceļa būve staignājā. Video­filmā konferences dalībnieki redzēja arī to, kā valsts mežu apsaimniekotāji, rūpējoties par medņu riesta vietām, aizber grāvjus, lai mitrums meža nogabalos, kurus iecienījuši krāšņie putni, saglabātos.

Baltkrievijā 
meži pārpurvojas


Vladimirs Makojeds, kurš pārstāvēja Baltkrievijas Meliorācijas institūtu, prezentēja savu kolēģu pieredzi un panākumus jauna filtrējoša materiāla izgatavošanā, kas tiek izmantots meliorācijas caurulēs. Baltkrievijā visus meliorācijas darbus pasūta un finansē valsts un tos izpilda PMK (pārvietojamās mehanizētās kolonnas). Katrā no valsts astoņiem reģioniem ir 22 šādas organizācijas, kurās strādā ap 120 cilvēku. Taču Baltkrievijā meža zemēs nekādi meliorācijas sistēmu renovācijas darbi nenotiekot, jo tam neesot naudas. Vēl padomju laikos izraktie grāvji pamazām aizaugot un mitrajās vietās mežs pārpurvojas. Taču visi spēki tiekot veltīti lauksaimniecības zemju sakopšanai, lai nākotnē lauksaimniecības produkciju varētu eksportēt uz Krieviju. Lauksaimniecības zemi Baltkrievijā fermeri nopirkt nevar, taču var to nomāt uz simt gadiem. Saimniecības, ko nomā vietējie iedzīvotāji, neesot lielas – ap 50 ha. Esot arī pieredze lielās saimniecības, bijušos kolhozus, iznomāt ārzemju investoriem. Tādos gadījumos zeme pirms nodošanas lietošanā tiekot sakārtota par valsts naudu.

Gribējām, kā labāk…


Piedaloties debatēs, Andris Viesturs Urtāns no Dabas aizsardzības pārvaldes vērsa uzmanību uz to, ka aizsargjoslas gar upēm un ūdenstecēm tiek apsaimniekotas tā, ka tās nevis vairo, bet samazina dabas daudzveidību.

A. V. Urtāns: “Aizsargjoslu uzdevums ir samazināt nevēlamo vielu nokļūšanu ūdeņos. Tēlaini izsakoties – aizsargjoslas ir filtrs. Filtrus automašīnām mēs tīrām un mainām. Tāpat arī jātīra aizsargjoslas. Ja tajās uzkrājas kritalas, ja koki krīt upē un pūst, efekts ir pretējs.” Viņš vērsa uzmanību uz to, ka meža zinātnieki nopietni apsekojuši baltalkšņu audzes, veicot 3500 mērījumus, un secinājuši, ka ir vietas, kur ar serdes trupi slimi pat 54% baltalkšņu. Ja parādās trupe, koks maksimāli drīz ir jānocērt. Ja tas sadrūp, nav labuma ne dabai, ne saimniekam. Iekrītot upē, koki veido aizsprostu un veicina krastu izskalošanu, bet sadaloties patērē skābekli. Upes kļūst par infekcijas izplatītājām. A. V. Urtāns: “Tās ir problēmas, kas pasaulē jau atpazītas, un mums arī tam jāpievēršas. Latvijā šobrīd notiek eksperimenti ar sedimentācijas dīķiem. Tiek veidotas paplašinātas iedobes, kur notekgrāvjos straumes ātrums samazinās, sanesumi nogulsnējas un tos aizvāc. To dara arī zemnieku saimniecībā “Lielkrūzes”, kur Guntars Dolmanis ik gadus no sava sedimentācijas dīķa izmeļ 50 tonnas pieķepuma. Esam šos darbus iekavējuši, sugas ūdenstilpēs kļūst vienveidīgākas.”

Debatēs meža īpašnieki atzina, ka tad, ja nav iespējams realizēt meliorācijas projektu par lielu naudu, līdzēt var pat ar lāpstu – ja vien neesi aizmirsis rakt, tad pat neliela, lāpstas dziļuma grāvīša pietiekot, lai aizvadītu lieko ūdeni, un mežs pēc tam augot acīm redzami labāk.

Pēc prezentācijām un debatēm konferences dalībnieki apmeklēja dzērveņu audzētājus saimniecībā “Brīvzemnieki – melior”, jaunu meža ceļu būves objektu valsts mežos un uzklausīja mežzinātnes institūta “Silava” pētnieku atziņas par sedimentācijas dīķu nozīmi.

Atpūtas brīžos viesiem vajadzēja atpazīt mežrozīšu ziedlapu ievārījumu, priežu pumpuru un čiekuru tējas garšu. To gan atminēt nevienam neizdevās.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzē (1)Vistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (7)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+