Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. janvāris, 2016
Drukāt

Prokopčukas plānos ir arī Rio olimpiāde

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Latvijas garo distanču skrējējai Jeļenai Prokopčukai Riodežaneiro olimpiskās spēles plānos un domās ir, tomēr sīkāk viņa to pašlaik nespēj komentēt.
Kā zināms, novembra sākumā Prokopčuka izcīnīja astoto vietu prestižajā Ņujorkas maratonā. 39 gadus vecā sportiste ir 2005. un 2006.gada šo sacensību čempione.
Prokopčuka intervijā Latvijas Vieglatlētikas savienībai (LVS) atzinusi, ka šogad Ņujorkas maratonā viņai “zvaigznes nebija sastājušās”.
“Jebkurā gadījumā tās nebija parastās darba izjūtas, ar kādām parasti skrēju maratonu,” teica sportiste. “Vienkārši kājas nestrādāja. Lai tās pārvietotu, bija nepieciešamas pūles, bet pēc 25.kilometra sākās problēmas ar aknām. Arī to var saistīt ar koncepciju, ka vēl nepaspēju atjaunoties un nebiju paspējusi uzņemt glikogēnu. Sajūtas Ņujorkas maratonā bija, kā esot dziļā atjaunošanās procesa bedrē. Tas ir kā pēc vienas smagas treniņu dienas nākamajā ir vieglāks treniņš. Sākumā – viegls, bet pēkšņi kļūst smagi. Kad organisms sāk atjaunoties, kļūst ļoti grūti. Ir smaguma sajūta. Iespējams, ka arī tā ir norāde, ka atjaunošanās tika iekavēta. Smagas, ļenganas, pat slinkas kājas var būt norāde uz atjaunošanās trūkumu. Ņemot vērā tikai manis noskrietos maratonus, tādā stāvoklī kājas man bija pirmoreiz.”
Neskatoties uz ilgstošajām spekulācijām, Prokopčuka atzīst, ka vēl neplāno beigt karjeru.
“Gribētos noskriet kādu maratonu pavasarī. Pagaidām nezinu, kurš tas būs, jo tas ir menedžeres Ludmilas Olijaras darbs,” izteikusies Latvijas rekordiste. “Tālākie plāni… Ir izpildīts Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvs maratonā. Plānos spēles ir, domas par olimpiādi ir, vēlēšanās ir, bet kā būs, redzēsim.”
“Kā būs, nevaru pateikt. Ziniet, kā mēdz gadīties, ka es pasaku, un pēkšņi neizdodas. Plānos tas ir,” Prokopčuka stāstīja par Olimpiādi. “Latvijas Olimpiskā komiteja un federācija vienmēr ir gribējusi, lai es piedalītos gan pasaules čempionātā, gan olimpiskajās spēlēs. Turklāt tā ir sanācis, ka Latvijā olimpisko normatīvu man sanāca izpildīt pašai pirmajai. Saprotu, ka visi to grib, un varu pateikt tikai to, ka negribētos viņus pievilt.”
Jau novembra beigās publiski izskanēja, ka pēc ukraiņu maratona skrējējas Tetjanas Gameras-Šmirko diskvalifikācijas Prokopčuka atzīta par 2015.gada Osakas maratona uzvarētāju. Savukārt tagad viņa atklāj arī, ka līdzīgā veidā kļuvusi par 2014.gada Nagojas maratona čempioni, jo par pārkāpumiem bioloģiskajā pasē diskvalificēta krieviete Marija Konovalova.
“Atgriežoties no Ņujorkas maratona, uzzināju, ka esmu ieguvusi divus titulus. 2014.gadā Nagojā biju otrā, un apmēram nedēļu pēc Ņujorkas maratona uzzināju, ka esmu tur uzvarējusi. Un vēl pēc kāda brīža kļuvu par uzvarētāju arī Osakas maratonā,” stāstīja Prokopčuka. “Tā kā, atbraucot kā astotā Ņujorkā, saņēmu divas pirmās vietas. Novēloti, taču saņēmu.”
“Morāli kaut kāds apmierinājums noteikti ir. Esmu pirmā, un manā karjerā ir izcīnīti vēl divi tituli. It īpaši patīkami ir par Osaku. Tur uzvarēju pirms desmit gadiem (2005.gadā), un desmit gadi ir milzīgs periods,” stāsta sportiste. “Ja atkal spēju uzvarēt Osakas maratonā, tas, protams, ir patīkami. Ja skatītos sportistu statistiku, droši vien maz būtu tādu, kuri vienā maratonā uzvarējuši pēc desmit gadu pārtraukuma, turklāt tas nav mazs maratons. Uz turieni brauc un skrien ātri – ātrāk par divām stundām un 25 minūtēm. Morāls apmierinājums tas ir, un tas vienmēr paliks grāmatās, kur raksta manus rezultātus.”
“No vienas puses, uzskatu, ka jālemj ir uzreiz, tad, kad maratons noticis, nevis pēc pieciem gadiem. Kaut kādā ziņā tas ir pat nedaudz smieklīgi. No otras puses, esmu par godīgu sportu, un, ja cilvēks mānās un to var pierādīt, tas ir jādara,” izteicās sportiste, stāstot, ka pagaidām nezina, vai saņems prēmiju, kā arī trofejas. “Šo jautājumu esmu pāradresējusi Ludmilai, tas ir viņas kompetencē un viņas interesēs, jo no tā viņai pienāksies arī noteikts procents prēmijas. Es saprotu, ka man jāvēršas tiesā pret sportistu, kuram pirmā vieta atņemta, un jāprasa, lai viņš atmaksā prēmiju. Vai arī tas jādara organizatoriem. Pat nezinu. Es ar rokām nemētājos un nekur neeju. To noskaidros Olijara.”
No Latvijas maratona skrējējām pašlaik Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu izpildījusi arī Ilona Marhele, bet 17.janvārī Hjūstonā to centīsies paveikt latviešu izcelsmes ASV skrējēja Ariana Hilborna.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+