Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. maijs, 2012
Drukāt

Prokrieviskajiem spēkiem maija ofensīvu neizdevās izvērst

mashiina_ts

Ar maija dienu aizvadīšanu gada sākuma bilance ir noslēgta. Satricinoša iznākuma nav. Nacionālā mērogā uztraucošie 18. februāra referenduma rezultāti, kas parāda lielas masas vēlēšanos par valsts valodu ieviest krievu valodu, tālāk neattīstījās.

 

Vismaz formāli latviešu valoda guva pārsvaru, bet valsts valdošās aprindas saprata, ka latviešu noskaņojuma dēļ jāuzmanās ar pārlieku atklātu piekāpību prokrieviskajiem spēkiem Latvijā. Šīs pašas uzmanības dēļ oficiālie drošības dienesti kļuva nedaudz runīgāki par visapkārt notiekošo.

Skaidrs, ka valdošajās aprindās radās rūpes par 18. februāra uzrādīto bīstamību vistuvākajā sastrēgumlaikā, un tas bija 9. maijs Rīgā. To bija iespējams vēl vairāk sakarsēt ar provokatorisko grupu saorganizēto parakstu vākšanu ar mērķi piespiest valsts varu bez izvēles un ierobežojumiem izdāļāt Latvijas pilsonību. Valsts prezidents A. Bērziņš izmantoja savus resursus, uzstādamies ar aicinājumu, lai bijušie karavīri Otrā pasaules kara upurus pieminētu vienoti. Brāļu kapos piemiņas ceremonijā latviešu tautības bijušie karavīri vismaz daļēji atsaucās Valsts prezidenta aicinājumam, bet Krievijas vēstnieks kārtējo reizi ceremonijā Brāļu kapos nepiedalījās. Tikpat kā kārtējo reizi piedalījās pasākumā Pārdaugavā.

 

9. maija notikumu gaita bija jau pierastā, un vadošā loma tajos pieder “Saskaņai”. Par pozitīvu iezīmi ir jāatzīst tā, ka parakstu vācējiem par vispārējo pilsonības dalīšanu nekāda pretimnākšana netika izrādīta, notikuma vietā politiskā rosība Buzajevam un citiem netika pieļauta.

 

Domāju, ka to nodrošināja N. Ušakova vadītā Rīgas dome un šo signālu nevajadzētu palaist nepamanītu.

Ciktāl Otrā pasaules kara beigu dienu pieminēšana nozīmē arī milzīgo kara upuru pieminēšanu, prezidenta A.Bērziņa rosinātā vienotā kara upuru pieminēšana ir atbalstāma. Cilvēku upuri ir milzīgi, un diez vai patlaban atzītos var uzskatīt par pilnīgiem. Pēc padomju avotu atzinuma, padomes par Baltijas valstīm samaksājušas ar 1,5 miljoniem lieliem zaudējumiem, un tie lielā mērā attiecas uz Pārdaugavā pulcējošos ļaužu piemiņu. Latvieši savus zaudētos cilvēkus piemin 8. maijā – Rīgas Brāļu kapos un Lestenes Brāļu kapos.

Ja 8. un 9. maijs būtu milzīgo cilvēku upuru piemiņas diena, tad prezidenta A. Bērziņa aicinājums nešķelties dramatisku atmiņu reizē būtu stipri sekmīgāk realizējams, bet tā nav. Ar nožēlu ir jāatzīst, ka aiz šiem diviem maija datumiem slēpjas reakcionāru politisku spēku intereses un darbības. Pazīstamais padomju cilvēks Aleksandrs Giļmans krievvalodīgā avīzē “Čas” tās lasītājiem paskaidro, ka šī Uzvaras diena kļūstot par postpadomju telpas konsolidācijas dienu.

Nedomāju, ka mūsu “Latvijas Avīzes” lasītāji nenojauš, ka tā konsolidācija nozīmē atpakaļ krieviskajā “telpā”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+