Prokrieviskie spēki zaudē tiesā Igaunijā 8
Igaunijas Valsts tiesas administratīvā kolēģija nolēmusi, ka visās valsts finansētajās vidusskolās vismaz 60 procentiem mācību procesa jānotiek igauniski un izņēmumi te netiks pieļauti. Tādējādi kolēģija noraidījusi Tallinas un Narvas pašvaldību, kā arī privātpersonas Aleksandra Jefimova prasību ļaut nepalielināt igauņu valodas lomu apmācību procesā 15 šo pilsētu ģimnāzijām.
Šim spriedumam ir gana sena vēsture: Igaunijas valdība tikai 2007. gadā nolēma, ka krievu skolās jāpalielina igauņu valodas īpatsvars. Tika noteikts pārejas periods piecu gadu garumā un noteikta tāda pati valodu proporcija kā Latvijā, kur vidusskolas klasēs krieviski drīkst apgūt ne vairāk kā 40 procentus mācību vielas. 2011. gadā Igaunijā tika izveidota sabiedriskā apvienība “Krievu skola Igaunijā”, kas vāca vecāku parakstus pret mācībām pārsvarā igauņu valodā un iesniedza valdībai prasību ļaut skolām pašām izvēlēties mācību valodu, kā to nosakot Igaunijas konstitūcija. Iespēju pašiem izvēlēties mācību valodu pieprasīja Tallinas un Narvas pašvaldības, kas vēlējās dot šo privilēģiju 15 skolām. Interesanti, ka tiesības turpināt mācīties pārsvarā krieviski pašvaldība centās izcīnīt ne tikai krievu skolām, bet arī Tallinas ebreju skolai. Šīs prasības tika pamatotas ar tādiem pašiem argumentiem, kādus lieto prokrieviskie spēki Latvijā: skolēniem igauniski mācīties būšot grūti, pamatskolā viņi neesot pietiekami labi apguvuši igauņu valodu.
Igaunijas valdība atteicās pildīt pašvaldību prasības, tāpēc krievu skolu aizstāvji sūdzējās tiesā. Prasībai pievienojās A. Jefimovs, kurš uzskatīja, ka mācības lielākoties igauņu valodā apdraudēs viņa dēla nacionālo identitāti. Tiesāšanās ilga kopš 2012. gada.
Tiesa atzinusi, ka valstij ir tiesības noteikt izglītības valodu un vietējām pašvaldībām nav tiesību iejaukties šajā jautājumā. Vietējām varām arī nav tiesību prasīt, lai pašvaldību dibinātās ģimnāzijās mācības noritētu krieviski. Valstij nav pienākums nodrošināt iespēju mācīties krieviski. Tiesa norādīja: sūdzības par to, ka skolēni nav gatavi reformai, nav pamatotas, jo pārmaiņas skolās bijis iespējams ieviest pamazām. Tiesa arī paudusi: tā kā mācībām nav jābūt pilnībā igauņu valodā, mazākumtautībām nav liegta iespēja saglabāt savu nacionālo identitāti un valodu.
Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis, kurš bija izglītības un zinātnes ministrs laikā, kad Latvijā tika ieviesta mācību valodas reforma, saka: “Patiesībā igauņi šo reformu no mums nošpikoja, un esmu saņēmis ne vienu vien komplimentu no igauņu kolēģiem par to, kā Latvijā izdevies īstenot šīs pārmaiņas.”
Jāatgādina, ka arī Latvijā krievu skolu aizstāvji pret reformu vērsās Satversmes tiesā, kura tāpat atzina, ka iebildumi nav pamatoti un krievu valoda un identitāte netiks apdraudēta.
