Prokuratūra: bija vismaz 30 gadījumu, kad Zolitūdes traģēdiju varēja novērst 2
Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka bija vismaz 30 gadījumi, kad Zolitūdes traģēdiju bija iespējams novērst, pirmdien žurnālistiem teica viens no prokuroriem Agris Skradailis.
Viņš norādīja: “Aizdomājoties par šo skaitli, jādomā par to, kādā apmērā izpaudusies personu nolaidība un neizdarība.”
Savukārt prokurors Kaspars Cakuls norādīja, ka lietā pieteiktais kompensāciju apmērs pārsniedz 155 miljonus eiro. Kopumā lietā par cietušajiem atzītas 263 personas. Lietā ir 144 liecinieki, tāpat piesaistīti desmit eksperti.
Lieta nodota Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai. Prokurors arī atgādināja, ka joprojām vairākām juridiskajām un fiziskajām personām ir uzlikts arests dažādai kustamajai un nekustamajai mantai, kā arī naudas līdzekļiem.
Lietas apjoms esot ievērojams, tās materiāli apkopoti 80 sējumos. Kopumā apsūdzību uzturēs Skradailis, Cakuls un Jekaterina Kušakova.
Rīgā, Zolitūdē, veikalā “Maxima” 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku.
Priedaines ielas 20 projekta attīstītājs bija “Homburg Zolitude”, kas pieder Nīderlandē reģistrētam investīciju fondam “Homburg Eastern Europe Fund B.V.”, kura īpašnieki ir aptuveni 800 privātpersonu.
Tirdzniecības kompleksu būvējusi būvkompānija “Re&Re”, bet ēku projektējusi arhitektu firma “Kubs”. Veikala ēka Zolitūdē, Priedaines un Anniņmuižas ielu krustojumā, pabeigta 2011.gada nogalē.
“Homburg Zolitude” piederēja sabrukušā “Maxima” veikala jumta virsējā daļa, pazemes autostāvvieta un blakus uzbūvētais daudzdzīvokļu nams. Tirdzniecības platību īpašnieks ir “Tineo”, kas savukārt ēku iznomāja mazumtirgotājam “Maxima Latvija”.
Šobrīd piecām personām šajā lietā ir piemērots aizdomās turētā statuss.
Prokuratūras pārstāve Una Rēķe aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka krimināllietā kopumā esot ap 200 cietušo, no kuriem 140 cietušie ir tādi, kuriem bojā gājis kāds radinieks.
Iepriekš ziņots, ka aizdomās turētā statuss saistībā ar Zolitūdes traģēdiju piemērots būvdarbu vadītājam un būvuzraugam. Uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs attiecīgajā periodā bija Staņislavs Kumpiņš, bet būvuzraugs – Mārtiņš Draudiņš. Abiem vīriešiem kā drošības līdzeklis noteikts aizliegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzība, kā arī aizliegums tikties ar noteiktiem cilvēkiem.
Tāpat aizdomās Zolitūdes lietā tiek turēts arī sabrukušā lielveikala “Maxima” ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, kuram piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā. Par aizdomās turēto lietā atzīts arī būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs “Kubs”, kuram noteikts mantas arests un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu “Maxima”. Kalinkam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Aizdomās turētā statuss piemērots lielveikala “Maxima” būvinženieriem Ivaram Sergetam.
Apsūdzības visiem pieciem vīriešiem papildinātas arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Apsūdzības uzrādītas Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija.
Saistībā ar Zolitūdes tragēdiju, vairāki cietušie civilprocesuālā kārtībā cēla prasības par atbildētāju – piemēram, uzņēmumu “Maxima Latvija”, “Re&Re”, “Tineo”, “Homburg Zolitude”, “Kubs”, “CMConsulting”, “HND Grupa” un Rīgas pilsētas pašvaldību – prettiesisku bezdarbību, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.
Šīs civilprasības skata vairākās Rīgas tiesās, Jūrmalas pilsētas tiesā (tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams), Liepājas tiesā, kā arī Talsu rajona tiesā.
