Foto – LETA

Prokuratūra vērtēs Rubika izteikumus par deportācijām
 0

Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns iesniegumā ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram lūdzis izvērtēt, vai Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Alfrēda Rubika publiskajos izteikumos, attaisnojot padomju režīma veiktās represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, nav kriminālpārkāpuma. 


Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

“Tās represijas, kas bija 1949. gadā, nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem,” LNT ziņu sižetā klāstījis A. Rubiks. Arī uzrunā sociālistu tradicionālajā 1. maija mītiņā viņš noliedza okupācijas faktu – Latvijas pievienošana PSRS, viņaprāt, bijusi tikpat brīvprātīga kā iestāšanās Eiropas Savienībā.

Sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors M. Kaprāns atgādina, ka Latvijā padomju represijas tiek traktētas kā noziegums pret cilvēci. Tā, piemēram, 1992. gada 25. martā pieņemtais Augstākās Padomes lēmums “Par konvencionālo tiesību normu izpildi Latvijā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci” cita starpā paredz “saskaņā ar konvencionālajām tiesību normām uzskatīt Padomju Savienības Komunistiskās partijas un Latvijas Komunistiskās partijas organizētās un vadītās politiskās represijas pret Latvijas pilsoņiem, kā arī Latvijas valsts un tās vērtību iznīcināšanu un deformēšanu pret tautas gribu par noziegumiem pret cilvēci, gluži tāpat kā nacionālsociālistu līdzīgu rīcību, un neattiecināt uz šiem noziegumiem noilgumu”. Tādēļ pētnieks iesniegumā lūdz Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai A. Rubika izteikumos nav konstatējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes – nozieguma pret cilvēci attaisnošana.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ir tomēr sarkanās līnijas, kur beidzas vārda brīvība. Un, ja tās pārkāpj pat amatpersonas, tad šādus gadījumus nedrīkstētu atstāt bez ievērības. Ja Rietumeiropā kāds šādā formā mēģinātu attaisnot kādu noziegumu pret cilvēci, piemēram, holokaustu, tad saskartos ar ļoti plašu sabiedrības nosodījumu,” uzskata M. Kaprāns.

Pats Rubiks no saviem vārdiem neatkāpjas un uzskata, ka neko nav pārkāpis. “Deportācijas neveica kāds no meža iznākušais, bet gan tā laika oficiālās iestādes, balstoties uz likumiem,” telefonsarunā teica eirodeputāts. Viņaprāt, uz tā laika notikumiem esot jāskatās tā laika acīm, nevis no šodienas skatpunkta.

Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Šēnhofa apstiprināja, ka iesniegums prokuratūrā saņemts un jau pārsūtīts Drošības policijai (DP).

Krimināllikuma 74.1 pants paredz, ka par nozieguma pret cilvēci publisku slavināšanu, publisku noliegšanu vai attaisnošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Šis pants Krimināllikumā iestrādāts 2009. gadā un šajā laikā pārkāpts jau vairākkārt, bet ierosinātās lietas parasti beigušās bez īpaša rezultāta. Tā 2010. gada nogalē Rīgas tiesas apgabala prokuratūra uzrādījusi apsūdzību daugavpilietim Ruslanam Jefimovam, par viņa rakstu vietējā portālā “gorod.lv”, kurā 1941. gada deportācijas nosauktas par pārāk maigām un humānām. 2011. gada februārī šī lieta klusiņām tika izbeigta.

Cits daugavpilietis Valentīns Andrejevs 2012. gada sākumā, neilgi pirms divvalodības referenduma, izplatīja vēstuli, kurā apgalvoja, ka Staļins ar deportācijām glābis cilvēkus no kara šausmām. Par šo gadījumu DP bija ierosinājusi lietu, bet vēlāk arī to izbeidza, jo vēstules autors esot tikai izteicis savu viedokli.

Reklāma
Reklāma

Savukārt Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija pērn jūnijā vērsās Drošības policijā ar lūgumu izvērtēt “PCTVL” politiķa Aleksandra Giļmana publikāciju, kurā viņš apšauba deportāciju traģiskumu un izsūtījumu pielīdzina “jautrai pastaigai dabā”. Šo lietu DP “izmeklē” jau gandrīz gadu. Ņemot vērā līdzšinējos drošībnieku tempus un sasniegumus, maz ticams, ka Rubikam, kuru turklāt vēl sargā EP deputāta imunitāte, nāksies atbildēt par saviem vārdiem.

 

UZZIŅA

Mārtiņa Kaprāna iesniegums LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram

Šā gada 1. maijā Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) Grīziņkalnā rīkoja mītiņu, kas ieguva plašu publicitāti Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Televīzijas kanāla LNT raidījumā “Ziņas” plkst. 20 arī tika ziņots par LSP pasākumu. Līdzās vairākiem mītiņa dalībniekiem LNT ziņu sižetā tika intervēts LSP priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, kurš žurnālistam apgalvoja, ka padomju iekārtas īstenotajās 1949. gada represijās pret Latvijas iedzīvotājiem daudzi cilvēki tika represēti pēc nopelniem, jo viņi sadarbojās ar fašistiem.

Latvijas tiesu praksē un virknē Latvijas politikas dokumentu padomju represijas tiek traktētas kā noziegums pret cilvēci. Savukārt Krimināllikuma 74.1 pants paredz, ka par nozieguma pret cilvēci publisku slavināšanu, publisku noliegšanu vai attaisnošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Ņemot vērā augšminēto informāciju, lūdzu pārbaudīt, vai Alfrēda Rubika izteikumos par padomju represijām, kas izskanēja LNT “Ziņās”, nav konstatējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes.