Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. augusts, 2013
Drukāt

Prokurora protests

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

Pirms diviem gadiem iegādājos dzīvokli. Pārdevēja īpašumtiesības bija ierakstītas zemes­grāmatā, pamatojoties uz tiesas spriedumu par īpašumtiesību atzīšanu – bija strīds ar pašvaldību, bet viņš šajā lietā uzvarēja. Pēc kāda laika saņēmu tiesas paziņojumu, ka spriedumu pārskatīs prokurora protesta dēļ.

Tajā norādīts, ka īpašumu no manis atprasa, jo tas it kā atsavināts tiesas laikā, lai gan tobrīd, kad dzīvokli pirku, nekādas tiesāšanās nebija. Tāpat protestā rakstīts, ka es it kā veicot kaut kādas neatļautas un nepieklājīgas darbības. Vai tiešām man var atņemt dzīvokli? 
Valentīna Talsos

 

 

Civillikuma 1055. pantā noteikts, ka par lietas atsavināšanu prāvas laikā katrs atbildētājs atbild tāpat kā ļaunticīgs valdītājs. Ja šī atsavināšana nav bijusi nepieciešama, piemēram, lai novērstu lietas bojāšanos, prasītājam nav jāsamierinās tikai ar to, ka viņam atdod par lietu saņemto maksu, bet arī viņš var prasīt, lai viņam atdod pašu lietu ar tās piederumiem vai arī lai atlīdzina lietas un tās piederumu vērtību, kā arī visus zaudējumus un izdevumus.

Taču, iespējams, ka šis Civillikuma pants jūsu lietā nav piemērojams, ja nav iegūti pierādījumi, ka nekustamais īpašums atsavināts prāvas laikā.

1055. pants attiecas uz īpašuma prasības gadījumiem un nosaka atbildētāja atbildību par atprasāmās lietas atsavināšanu īpašuma prasības izskatīšanas laikā. Šajā gadījumā nevis pret pārdevēju bija celta īpašuma prasība, bet gan viņš pats bija cēlis prasību pret domi par īpašuma tiesību atzīšanu uz strīdus nekustamo īpašumu.

Ar tiesas spriedumu acīmredzot šī prasība ir apmierināta, un spriedums stājies likumīgā spēkā, ko apliecina ieraksts zemesgrāmatā un fakts, ka prokurors protestu var iesniegt par jau spēkā stājušos tiesas spriedumu. Tas nozīmē, ka nevar būt strīds par to, ka pārdevēja īpašumtiesības ir apstrīdētas tiesā. Kādā savā spriedumā LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments norāda, ka par prāvas laiku atzīstams laika periods no prasības celšanas brīža līdz attiecīgā strīda galīgai izšķiršanai visās tiesu instancēs, pārsūdzot pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumus. Jēdzienu “prāvas laiks” nevar attiecināt uz laika periodu no tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz civillietas jaunai izskatīšanai sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem vai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Tā kā pirkuma pārdevuma līguma noslēgšanas brīdī strīdus nekustamais īpašums bija reģistrēts zemesgrāmatā uz pārdevēja vārda un uz to zemesgrāmatā nebija reģistrēti atsavināšanas aizliegumi vai citi apgrūtinājumi, atbilstoši Civillikuma 994. pantam (kas nosaka, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās) un Zemesgrāmatu likuma 1. panta nosacījumiem (kas paredz, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība), jūs var atzīt par personu, kas īpašumu ieguvusi labticīgi un tāpēc no jums to nevar atprasīt.

Prasītājs atbilstoši Civillikuma 1055. panta nosacījumiem ir tiesīgs atprasīt lietu vienīgi no ļaunticīga ieguvēja – no tādas personas, kura zināja vai kurai konkrētos apstākļos vajadzēja zināt, ka viņa iegūst prāvas laikā atsavinātu lietu.

Jums tātad jāpierāda, ka, noslēdzot pirkuma līgumu, nezinājāt, ka par strīdus nekustamā īpašuma apstiprinošo spriedumu iesniegts prokurora protests, t.i., prokurora protestu un paziņojumu no tiesas saņēmāt jau pēc pirkuma līguma noslēgšanas.

Civillikuma 1415. pants nosaka, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu – tāds darījums nav spēkā. Savukārt Civillikuma 1592. pants nosaka, ka neviens līgums, kas veicina kaut ko pretlikumīgu, netikumīgu vai negodīgu, nav saistošs.

Jūsu gadījumā pirkuma līguma priekšmets ir nekustamā īpašuma pārdošana un pirkšana. Līgums noslēgts starp jums kā pircēju un pārdevēju kā zemesgrāmatā ierakstītu šī strīdus nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram vienīgajam ir tiesības ar to rīkoties. Tātad nav arī iemesla atzīt, ka, pērkot nekustamo īpašumu, jūs kā labticīga ieguvēja būtu veikusi darbību, kas ir pretēja likumiem vai labiem tikumiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+