Pasaulē
Citur

Apsūdzības drošībniekiem varētu piespiest sarunās ar Putinu runāt par Krievijas iejaukšanos0


Sabiedriskās organizācijas “Helsinku aicinājums” vakar rīkotajā demonstrācijā Somijas galvaspilsētā tās dalībnieki aicināja ASV un Krievijas samita dalībniekus paust atbalstu cilvēktiesību ievērošanai un nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā.
Sabiedriskās organizācijas “Helsinku aicinājums” vakar rīkotajā demonstrācijā Somijas galvaspilsētā tās dalībnieki aicināja ASV un Krievijas samita dalībniekus paust atbalstu cilvēktiesību ievērošanai un nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā.
Foto – Leonhard Foeger/REUTERS/LETA

Nostrostējis NATO sabiedrotos par nepietiekamu aizsardzības budžetu un nokritizējis Britānijas premjerministri par neprasmīgām breksita sarunām, ASV prezidents Donalds Tramps nedēļas nogalē patvērās no savas politikas kritizētājiem savā golfa klubā Skotijā pirms došanās uz Helsinkiem, kur šodien paredzēta viņa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

 

Prokurors Millers apkopo pierādījumus

Prezidentam Trampam nododoties golfa spēlei Skotijā, ASV tieslietu ministra vietnieks Rods Rozen­šteins, kurš pārrauga īpašā prokurora Roberta Millera vadīto izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā, oficiāli apsūdzējis 12 Krievijas izlūkdienesta darbiniekus par ielaušanos Demokrātu partijas Nacionālās komitejas datu bāzes serveros. Apsūdzībā kā vainīgie nosaukti Krievijas armijas ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) virsnieki, taču jāšaubās, vai viņi jebkad nonāks uz ASV tiesas sola. Kremlis noliedz jebkādu saistību ar iejaukšanos ASV vēlēšanās, un Maskava neizdod savus pilsoņus tiesāšanai ārvalstīs. Apsūdzība pret 12 GRU aģentiem izvirzīta, prokurora Millera vadītajai izmeklētāju grupai turpinot apkopot pierādījumus pret virkni Trampa kampaņas darbinieku un vēlāk viņa administrācijas ierēdņu par slepenu saziņu un varbūtēju darbības koordināciju ar Krievijas amatpersonām. No 32 apsūdzētajiem, kuru vidū ir četri bijušie Trampa kampaņas darbinieki un Baltā nama padomnieki, četri jau atzinuši savu vainu un piekrituši sadarboties ar izmeklētājiem. Bijušais nacionālās drošības padomnieks Maikls Flinns, bijušais ārlietu padomnieks Džordžs Papadopuls, bijušais Trampa kampaņas vadītājs Pols Manaforts un viņa vietnieks Riks Geitss atzinuši savu vainu nepatiesu liecību sniegšanā par saviem kontaktiem ar Krievijas pārstāvjiem. Manaforts un Geitss arī apsūdzēti naudas atmazgāšanā laikā, kad viņi darbojās kā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča politiskie konsultanti.

 

Tramps runāšot ar Putinu par Krievijas iejaukšanos

Tramps kārtējo reizi apšaubījis ASV izlūkdienestu kopienas un Kongresa izmeklēšanas komitejas secinājumus par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā un paziņojis, ka Krievijas specdienestu uzbrukums noticis iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas laikā, tāpēc atbildība esot jāprasa no viņa. ASV mediji atzīmē, ka apsūdzību izvirzīšana Krievijas drošībniekiem varētu piespiest Trampu sarunās ar Putinu izvirzīt jautājumu par Krievijas iejaukšanos. Apsūdzībā teikts, ka Krievijas izlūkdienesta aģenti ielauzās Demokrātu partijas kampaņas datu bāzē un uzlauza tās prezidenta kandidātes Hilarijas Klintones e-pastu, kas bija daļa no plašākas Kremļa sazvērestības ASV vēlēšanu procesa ietekmēšanā, lai veicinātu Trampa nonākšanu Baltajā namā, atzīmē aģentūra “Associated Press”.Pēc abu partiju kongresmeņu spiediena Tramps paziņojis, ka sarunās ar Putinu “noteikti un stingri” izvirzīs jautājumu par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās. Demokrātu partijas senatoru grupa vēstulē Trampam bija ieteikusi prezidentam atcelt samitu, “ja jūs neesat gatavs izvirzīt Krievijas uzbrukumu mūsu vēlēšanām kā galveno apspriežamo jautājumu”. Senāta mazākuma līderis Čaks Šūmers aicinājis Trampu atcelt plānoto samitu ar Putinu, jo šāda tikšanās nav iespējama, kamēr Maskava nespers “pierādāmus un caurskatāmus soļus, lai apliecinātu, ka nākotnē nenotiks nekādi mēģinājumi iejaukties ASV vēlēšanās”. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš agrāk vadīja Centrālo izlūkošanas pārvaldi, paudis pārliecību, ka Trampa un Putina “tikšanās nāks Amerikai par labu”. Vakar intervijā raidsabiedrībai CBS prezidents Tramps atzina, ka “negaida daudz” no tikšanās ar Putinu Helsinkos. Pēc Trampa vārdiem, tikšanās “nav nekas ļauns un varbūt dos kaut ko labu”. Analītiķi atzīmē, ka sarunām Helsinkos nav iepriekš noteikta darba kārtība un rūdītais čekists Putins varētu apvest ap stūri impulsīvo un nepareģojamo Trampu, kurš turklāt apliecinājis dīvainu bijību pret Kremļa saimnieku.

LA.lv