Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers
Foto: Valdis Semjonovs

Māra Libeka: Ģenerālprokurors trenē manas smadzenes 28

Ar attaisnojošu spriedumu ir beidzies Krievijas karoga bojāšanā apsūdzētā Daiņa Rūtenberga vairāk nekā gadu ilgušais tiesas process, kurā valsts apsūdzību cītīgi uzturēja prokurore Līga Īzaka. Punktu šim ilgajam tiesas procesam, kurš jau bija folklorizējies par “salauztā slotas kāta krimināllietu”, pielika Augstākā tiesa. Prokurore bija iesniegusi kasācijas sūdzību cerībā, ka tiesas process tiks sākts no jauna. Arī Īzakas apelācijas protests par pirmās instances tiesas apsūdzētā attaisnojošo spriedumu neguva cerēto rezultātu.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulcē, runājot par prokuratūras darba uzlabošanu, sacīja, ka esot jāpanāk tāda situācija, lai netiktu pārsūdzēti vai apstrīdēti tādi nolēmumi, kur viss ir juridiski pareizi, bet tas tiekot darīts, lai novilcinātu laiku. Vētījot Rūtenberga lietu, rodas jautājums: kā interesēs bija šīs prāvas vilkšana garumā cauri visām tiesu instancēm, kurai faktiski nevajadzēja sākties vai, augstākais, beigties ar administratīvas lietas ierosināšanu? Starp citu, pavisam svaigs piemērs ir ierosinātais kriminālprocess par Rīgā izvietotās izstādes “Maidana cilvēki” ekspozīcijas bojāšanu, kurš beidzies ar to, ka prokrieviskais aktīvists Staņislavs Bukains saukts pie administratīvās atbildības un saņēmis 70 eiro sodu, ziņo BNS. Valsts policija sākotnēji pret šo personu bija ierosinājusi kriminālprocesu, taču konstatēts, ka noziedzīga nodarījuma sastāva nav, tāpēc kriminālprocess izbeigts un persona saukta pie atbildības par sīko huligānismu.

Taču Rūtenberga gadījumā prokuratūras neatlaidība bija nepārspējama – pēc policijas lēmuma kriminālprocesu izbeigt to atjaunoja, pārkvalificēja un uzturēja tiesā. Izskatās, tas notika to cilvēku interesēs, kuri pauda atbalstu starptautiskajam noziegumam – Krimas okupācijai un aneksijai, vicinot Krievijas karogus. Prasības iesniedzējs Ždanokas domubiedrs Razumovskis, kurš daudzus gadus dzīvo Latvijā, bet valsts valodā nespēj sazināties, tāpēc tiesas sēžu laikā viņu apkalpoja tulks, žurnālistiem izteica atzinīgus vārdus par prokuratūras neatlaidību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad pie ģenerālprokurora vērsos, lai noskaidrotu, vai viņam pēc Rūtenberga lietas izspriešanas nav radušās pārdomas par prokuratūras un reizē arī tiesas resursu tēriņu lietderību, saņēmu atbildi, ka “prokuratūra savus resursus tērē atbilstoši tai noteiktajām funkcijām” un aicinājumu “pastudēt jautājumus par vārda brīvības jēdzienu un izpratni tā, kā to saprot valstīs, kur patiesi ciena šo demokrātijas vērtību”. Kalnmeiera kungs, uzdodot man veselu virkni pretjautājumu, liek saprast, ka lietai nav nekāda sakara ar politiskiem motīviem, runa ir tikai par prettiesiskas darbības sodīšanu. Ģenerālprokurors, vēlot veiksmi manā smadzeņu treniņā, vaicā: kādi Latvijas Republikas normatīvie akti aizliedz slavināt Krimas aneksiju un paust atzinību Krievijas rīcībai, vai Latvijas Republikā ir aizliegts demonstrēt un lietot Krievijas Federācijas karogu? Ja šāda aizlieguma nav, vai Latvijā darbojas demokrātiskās brīvības princips, ka atļauts ir viss, kas speciāli nav aizliegts? Turklāt Rīgas dome taču nav likusi šķēršļus piketa rīkošanai Krimas atbalstam un neviens to kā nelikumīgu neesot apstrīdējis administratīvajā rajona tiesā. Ģenerālprokurors man atgādina, ka “vārda brīvība ietver sevī tiesības katram indivīdam brīvi paust savu viedokli un uzskatus, pat tādus, kuri sabiedrības lielākajai daļai ir nepieņemami, šokējoši, provocējoši, “no kājām gāzoši”, ja vien tie nepārkāpj ar normatīvajiem aktiem noteiktos ierobežojumus”.

Tas apliecina, ka arī turpmāk prokuratūra līdz pēdējam turēsies pie lietas un līdz pēdējai instancei uzturēs apsūdzību, ja kāds cilvēks nespēs savaldīties un būt tolerants pret Latvijā propagandētu ideoloģiju un rīcību, kas apdraud mūsu valsti un mūsu konstitucionālās pamatvērtības.