Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. oktobris, 2013
Drukāt

Prokuroru dzīvība birokrātijas mašīnā


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Abas iestādes nesteidzas pārvietot 160 darbiniekus, kas tur strādā, satraukuma pilni neskrien pie valdības vadītāja vai uz Saeimu, lai operatīvi meklētu risinājumu. Arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis nedraud ar ministra atstādināšanu no amata, ja nenovērsīs prokuroru dzīvību apdraudošo situāciju.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Saeimas Juridiskās komisijas deputātiem, kas vakar bija ieradušies brūkošajā ēkā, lai to redzētu savām acīm, neslēpa – FM amatpersonas atklāti paziņojušas, ka neatbalsta šīs ēkas remontēšanu vai prokuroru pārvietošanu uz citām valstij piederošajām ēkām, jo valsts budžetā no tā nebūšot ekonomiskā ieguvuma. Ministrijai cilvēku veselība un dzīvība ir mazsvarīgāka salīdzinājumā ar ieņēmumiem valsts budžetā, secināja ģenerālprokurors un piebilda, ka laikam nekas cits viņam neatlikšot kā savus kolēģus pārvietot uz teltīm.

Akciju sabiedrība “Komunālprojekts”, pēc prokuratūras iniciatīvas apsekojot ēkas nesošās konstrukcijas, jau 2006. gadā atzinusi, ka pamatu nevienmērīgas sēšanās dēļ nesošajās sienās izveidojušās progresējošas caurplaisas ar atvērumu līdz pat 15 milimetriem, sienas ievērojami bojātas ilgstoša mitruma iedarbībā, bīstamas caurplaisas izveidojušās arī pirmā stāva balstos un sijās… Bojājumu saraksts ir garš, un tas beidzas ar slēdzienu, ka ēka ir avārijas stāvoklī un steidzami jāatjauno. Kopš tā laika pagājuši septiņi gadi, tiek piesaukta krīze, kuras dēļ daudz kam atņemta nauda, un prokurori turpina strādāt dzīvībai bīstamos apstākļos, pat nesaņemot no valsts dzīvības apdrošināšanas polisi, kā man pastāstīja daži prokuratūras darbinieki.

Deputātiem uzklausot Tieslietu ministrijas, FM un VNĪ amatpersonas, kļuva skaidrs, ka krīze ir aizsegs, aiz kā paslēpties visos neērtos gadījumos, taču aiz tā nebija iespējams paslēpt valsts pārvaldes neizdarības, kas izlīda kā īlens no maisa. FM, uz kā vārda Dzirnavu ielas nams ierakstīts zemesgrāmatā, un ministrijas pakļautības iestāde valsts akciju sabiedrība “VNĪ”, kuras pārvaldīšanā tas nodots, līdz pat šim laikam nav aprēķinājušas, cik izmaksātu prokuroru pārcelšana uz citām telpām. TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis informēja deputātus, ka viņš jūtoties kā pastnieks starp šīm divām iestādēm. Ja TM neiejauktos, tās savstarpēji nekomunicētu. Kārtējā darba grupa, kas tika izveidota 2011. gadā un ko vadīja Lazdovskis, ir izvērtējusi iespējas pārvietot Dzirnavu ielās ēkā nodarbinātās septiņas prokuratūras uz citiem valstij piederošiem īpašumiem, piemēram, Aspazijas bulvāri 7 vai arī Valsts ieņēmumu dienesta un Nacionālās bibliotēkas telpām, kad šīs iestādes ēkas atstās, lai pārceltos uz jaunajiem namiem. Taču FM un VNĪ joprojām nav aprēķinājusi, cik naudas vajadzēs, lai prokurori varētu pārvākties, un cik līdzekļu nepieciešams šo telpu pielāgošanai tiesībsargājošās iestādes vajadzībām. Tāpēc informatīvo ziņojumu uz valdību nenes. Pēc Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes asajiem vārdiem VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane apsolīja to izdarīt divu nedēļu laikā, lai var iesniegt ziņojumu valdībai.

Piebildīšu, ka VNĪ administrācijas vidējā alga ir tuvu diviem tūkstošiem latu mēnesī un brīvo līdzekļu uzkrājums – 14 miljoni latu. Uz šī drūmā fona svarīgi arī VNĪ oficiālajā mājas lapā internetā rakstītais: VNĪ nospraudusi mērķi “Par stiprām mājām!”. “Par savām mājām parūpējas katrs pats, bet par stipriem namiem Latvijai iestājas un gādā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. (..) Uzņēmuma svarīgākā funkcija ir kvalitatīvi un profesionāli apsaimniekot un attīstīt valsts nekustamo īpašumu un nodrošināt ar telpām valsts institūcijas. Šos uzdevumus sekmīgi ļauj pildīt jau gadiem ilgi krātā pieredze.”

Cik ilgi virs prokuroru galvām karāsies pussabrukušie griesti un sienas? Deputāti tā arī nesaņēma precīzu atbildi uz šo jautājumu. Ierēdņi divas nedēļas gatavos aprēķinus, tad sniegs valdībai ziņojumu, pēc tam valdība lems, ko darīt. Pēc mēneša skatīšoties, cik tālu ierēdņi tikuši. VNĪ amatpersonas deputātus mierināja, ka šis nav vienīgais valsts īpašums avārijas stāvoklī. Līdzīga situācija esot arī Ventspils mūzikas skolā, kur mācās bērni un jaunieši…

Finanšu ministrija un “Valsts nekustamie īpašumi” nesteidzas novērst ārkārtas situāciju


Rīgas tiesas apgabala prokuratūras ēka Rīgā, Dzirnavu ielā 113, vēl nav sabrukusi, vēl neviens prokurors tur nav gājis bojā, nogāžoties, piemēram, griestiem vai sienām, kuras ir katastrofālā stāvoklī, tāpēc Finanšu ministrija (FM), kurai ēka pieder, un akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kura to pārvalda, jūtas pavisam mierīgi. Abas iestādes nesteidzas pārvietot 160 darbiniekus, kas tur strādā, satraukuma pilni neskrien pie valdības vadītāja vai uz Saeimu, lai operatīvi meklētu risinājumu. Arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis nedraud ar ministra atstādināšanu no amata, ja nenovērsīs prokuroru dzīvību apdraudošo situāciju.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Saeimas Juridiskās komisijas deputātiem, kas vakar bija ieradušies brūkošajā ēkā, lai to redzētu savām acīm, neslēpa – FM amatpersonas atklāti paziņojušas, ka neatbalsta šīs ēkas remontēšanu vai prokuroru pārvietošanu uz citām valstij piederošajām ēkām, jo valsts budžetā no tā nebūšot ekonomiskā ieguvuma. Ministrijai cilvēku veselība un dzīvība ir mazsvarīgāka salīdzinājumā ar ieņēmumiem valsts budžetā, secināja ģenerālprokurors un piebilda, ka laikam nekas cits viņam neatlikšot kā savus kolēģus pārvietot uz teltīm.

Akciju sabiedrība “Komunālprojekts”, pēc prokuratūras iniciatīvas apsekojot ēkas nesošās konstrukcijas, jau 2006. gadā atzinusi, ka pamatu nevienmērīgas sēšanās dēļ nesošajās sienās izveidojušās progresējošas caurplaisas ar atvērumu līdz pat 15 milimetriem, sienas ievērojami bojātas ilgstoša mitruma iedarbībā, bīstamas caurplaisas izveidojušās arī pirmā stāva balstos un sijās… Bojājumu saraksts ir garš, un tas beidzas ar slēdzienu, ka ēka ir avārijas stāvoklī un steidzami jāatjauno. Kopš tā laika pagājuši septiņi gadi, tiek piesaukta krīze, kuras dēļ daudz kam atņemta nauda, un prokurori turpina strādāt dzīvībai bīstamos apstākļos, pat nesaņemot no valsts dzīvības apdrošināšanas polisi, kā man pastāstīja daži prokuratūras darbinieki.

Deputātiem uzklausot Tieslietu ministrijas, FM un VNĪ amatpersonas, kļuva skaidrs, ka krīze ir aizsegs, aiz kā paslēpties visos neērtos gadījumos, taču aiz tā nebija iespējams paslēpt valsts pārvaldes neizdarības, kas izlīda kā īlens no maisa. FM, uz kā vārda Dzirnavu ielas nams ierakstīts zemesgrāmatā, un ministrijas pakļautības iestāde valsts akciju sabiedrība “VNĪ”, kuras pārvaldīšanā tas nodots, līdz pat šim laikam nav aprēķinājušas, cik izmaksātu prokuroru pārcelšana uz citām telpām. TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis informēja deputātus, ka viņš jūtoties kā pastnieks starp šīm divām iestādēm. Ja TM neiejauktos, tās savstarpēji nekomunicētu. Kārtējā darba grupa, kas tika izveidota 2011. gadā un ko vadīja Lazdovskis, ir izvērtējusi iespējas pārvietot Dzirnavu ielās ēkā nodarbinātās septiņas prokuratūras uz citiem valstij piederošiem īpašumiem, piemēram, Aspazijas bulvāri 7 vai arī Valsts ieņēmumu dienesta un Nacionālās bibliotēkas telpām, kad šīs iestādes ēkas atstās, lai pārceltos uz jaunajiem namiem. Taču FM un VNĪ joprojām nav aprēķinājusi, cik naudas vajadzēs, lai prokurori varētu pārvākties, un cik līdzekļu nepieciešams šo telpu pielāgošanai tiesībsargājošās iestādes vajadzībām. Tāpēc informatīvo ziņojumu uz valdību nenes. Pēc Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes asajiem vārdiem VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane apsolīja to izdarīt divu nedēļu laikā, lai var iesniegt ziņojumu valdībai.

Piebildīšu, ka VNĪ administrācijas vidējā alga ir tuvu diviem tūkstošiem latu mēnesī un brīvo līdzekļu uzkrājums – 14 miljoni latu. Uz šī drūmā fona svarīgi arī VNĪ oficiālajā mājas lapā internetā rakstītais: VNĪ nospraudusi mērķi “Par stiprām mājām!”. “Par savām mājām parūpējas katrs pats, bet par stipriem namiem Latvijai iestājas un gādā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. (..) Uzņēmuma svarīgākā funkcija ir kvalitatīvi un profesionāli apsaimniekot un attīstīt valsts nekustamo īpašumu un nodrošināt ar telpām valsts institūcijas. Šos uzdevumus sekmīgi ļauj pildīt jau gadiem ilgi krātā pieredze.”

Cik ilgi virs prokuroru galvām karāsies pussabrukušie griesti un sienas? Deputāti tā arī nesaņēma precīzu atbildi uz šo jautājumu. Ierēdņi divas nedēļas gatavos aprēķinus, tad sniegs valdībai ziņojumu, pēc tam valdība lems, ko darīt. Pēc mēneša skatīšoties, cik tālu ierēdņi tikuši. VNĪ amatpersonas deputātus mierināja, ka šis nav vienīgais valsts īpašums avārijas stāvoklī. Līdzīga situācija esot arī Ventspils mūzikas skolā, kur mācās bērni un jaunieši…

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+