Protestē pret Ķīnas varu Tibetā 0

Ķīnā pēdējās dienās ir aizdedzinājušies vēl divi tibetieši, tajā skaitā četru bērnu māte, protestējot pret Ķīnas varu Tibetā.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

33 gadus veca tibetiešu māte Kala Kji nedēlas nogalē aizdedzinājās un nomira no apdegumiem Sičuaņas apgabala Abas apriņķī, ziņoja “Radio Brīvā Āzija” (“Radio Free Asia”), piebilstot, ka viņai ir četri bērni. Tibetiešu apdzīvotajā Abas apriņķī šādi protesti notikuši kopš 2009. gada. 43 gadus vecs tibetietis Lhamo Kjabs pirmdien aizdedzinājās Gaņsu apgabalā, paziņoja ASV izvietotā organizācija “Starptautiskā kampaņa par Tibetu”. Kopš 2009. gada ir aizdedzinājušies vairāk nekā 110 tibetiešu, protestējot pret Ķīnas varu Tibetā, un lielākā daļa no viņiem miruši no apdegumiem. Pirmais zināmais šāda veida protests notika 2009. gada februārī Sičuaņas apgabala Abas apriņķī, kad Kirti klostera mūks, turot Tibetas garīgā vadoņa dalailamas attēlu, aplējās ar eļļu un aizdedzinājās. Nākamā aizdedzināšanās notika 2011. gada martā, un pēc tam tās notika samērā bieži.

Ķīna ir paziņojusi, ka atbildība par aizdedzināšanos vilni jāuzņemas dalailamam, kas 1959. gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu aizbēga no Tibetas uz Indiju. Ķīna uzstāj, ka tā neliedzot tibetiešiem praktizēt reliģiskos rituālus. Dalailama noliedz, ka viņš mudinātu tibetiešus uz aizdedzināšanos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ķīna ir okupējusi Tibetu kopš 1951. gada un daudzkārt apsūdzēta centienos izskaust tibetiešu kultūru, īstenojot politiskas un reliģiskas represijas, kā arī veicinot etnisko ķīniešu (haņu) migrāciju uz Tibetu.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.