Pasaulē
Eiropa

Protestē pretimnākšanai katalāņu separātistiem0


Desmitiem tūkstošu cilvēku vakar Madrides centrā piedalījās Spānijas labējo partiju rīkotajā protesta akcijā pret sociālistu premjerministru Pedro Sančesu, kuru labējie apsūdz nodevībā sarunās ar Katalonijas separātistiem.
Desmitiem tūkstošu cilvēku vakar Madrides centrā piedalījās Spānijas labējo partiju rīkotajā protesta akcijā pret sociālistu premjerministru Pedro Sančesu, kuru labējie apsūdz nodevībā sarunās ar Katalonijas separātistiem.
Foto: Victor Lerena/EPA/SCANPIX/LETA

Vakar Madridē desmitiem tūkstošu spāņu protestēja pret Spānijas valdības politisko pretimnākšanu Katalonijas separātistiem, pieprasot jaunu vēlēšanu rīkošanu Spānijā.

 

Labējie grib pirmstermiņa vēlēšanas

Tūkstošiem labējo partiju atbalstītāju mītiņā Madrides centrā protestēja pret premjerministra Pedro Sančesa sociālistu valdības plānu mazināt politisko spriedzi attiecībās starp Madridi un Barselonu, piedāvājot sākt sarunas ar katalāņu separātistiem. Centriski labējā Tautas partija (PP) un partija “Ciudadanos” (Pilsoņi) uzskata premjerministra Sančesa plānu par nodevību un padošanos katalāņu separātistu prasībām.

Valdošā sociālistu partija tāpat kā opozīcijā esošās labējās partijas noraida Katalonijas neatkarību, taču grib Madrides un Barselonas konfliktu risināt sarunu ceļā, izvairoties no vardarbības.

Valdība ir piedāvājusi separātistiem sākt apaļā galda sarunas un iecēlusi īpašo pārstāvi.

Labējās partijas to uzskata par kapitulāciju un pieprasa nākamgad paredzēto vēlēšanu rīkošanu pirms termiņa. Kāds no protestētājiem intervijā aģentūrai “Reuters” izteicies, ka “premjerministrs Sančess nodod Spāniju un tāpēc nav pelnījis būt valdības vadītājs”.

Uzrunājot demonstrantus Madridē, Tautas partijas līderis Pablo Kasado nosodīja premjerministra Sančesa politiku kā “sociālistu nodevību” un “darījumus zem galda”, ziņo aģentūra “Efe”. “Sančesa laiks ir beidzies”, apgalvoja Kasado, piebilstot, ka “protesti iezīmē pavērsienu un atgriešanos pie saskaņas un likumības Spānijā”.

 

Premjers Sančess iestājas par dialogu

Pēc demonstrācijas Madridē uzrunājot sapulcējušos pašvaldību vēlēšanu kampaņas saietā, premjerministrs Sančess paziņoja, ka viņa sociālistu partija ir vienmēr bijusi par dialogu un tagad mēģina atrisināt krīzi, ko saasinājusi iepriekšējā Tautas partijas valdība. Sociālistu valdībai nācies atzīt, ka katalāņu separātisti ir noraidījuši tās piedāvāto sarunu ietvaru.

Premjerministra vietniece Karmena Kalvo atzinusi, ka Madrides un Barselonas attiecības ir “ie­stigušas, jo separātistu aicinājumi uz neatkarības referendumu ir nepieņemami”. Katalonijas separātisti apsūdz Spānijas valdību par nevēlēšanos iesaistīties dialogā.

Katalonijas nacionālisti atguva varu Barselonā maijā pēc septiņus mēnešus ilgušās Madrides ieviestās tiešās pārvaldes, kad tika izgaiņātas neatkarības kustības atbalstītāju demonstrācijas un aizturēti tās vadītāji. Jūnijā par Spānijas premjerministru kļuva sociālistu partijas līderis Pedro Sančess, kurš paziņoja, ka sarunas ar Katalonijas neatkarības kustību ir viņa prioritāte.

Sančess vada mazākuma valdību, kas ir atkarīga no nacionālistu, tajā skaitā katalāņu, atbalsta, taču ir atteikusies atbalstīt neatkarības referenduma rīkošanu. Katalonijā saglabājas spriedze, vietējiem iedzīvotājiem pārmetot Madridei spēka lietošanu pērn pret neatkarības atbalstītājiem.

Rīt Madridē paredzēts sākt tiesas prāvu pret Katalonijas neatkarības kustības vadītājiem, kuri apsūdzēti musināšanā uz vardarbību un var tikt notiesāti līdz pat 25 gadiem cietumā. Pagājušā gada nogalē Katalonijas premjerministrs Kims Torra sakaitināja Spānijas valdību, uzslavējot Slovēnijas sekmīgo – bet asiņaino – ceļu uz neatkarību, atšķeļoties no bijušās Dienvidslāvijas 1991. gadā.

 

Katalāņi grib līdzsvarotu budžetu

Katalonija ir Spānijas apgabals ar senu vēsturi, valodu, plašu autonomiju, kurā dzīvo 7,5 miljoni cilvēku.

Katalāņi ir neapmierināti, ka apgabalam jāveic lielākas iemaksas Madrides kontrolētajā centrālajā budžetā.

Sančesa mazākuma valdībai 2019. gada budžeta apstiprināšanai nepieciešams katalāņu separātistu partiju atbalsts.

Saistītie raksti

Par Katalonijas ekonomikas svarīgumu Spānijai liecina fakts, ka te top piektā daļa valsts iekšzemes kopprodukta un tiek saražota ceturtā daļa valsts eksporta. 2010. gadā Madrides veiktās izmaiņas Katalonijas autonomajā statusā pazemināja apgabala iedzīvotāju identitāti. 2017. gada referendumā, ko Spānijas Konstitucionālā tiesa atzina par nelikumīgu, aptuveni 90% Katalonijas vēlētāju atbalstīja reģiona neatkarību, taču referendumā piedalījās tikai 43% balsstiesīgo.

Katalonijas parlaments pasludināja neatkarību, taču Madride ieviesa reģionā tiešo valdīšanu. Katalonijas parlaments tika atlaists, neatkarības kustības vadītāji aizturēti un sarīkotas jaunas reģionālās vēlēšanas, kurās atkal uzvarēja nacionālistu partijas.

LA.lv