Pasaulē
Baltija

Protestējošos Lietuvas skolotājus atbalsta arī mediķi, zinātnieki un kultūras darbinieki 0


Ilustratīvs foto. Lietuva.
Ilustratīvs foto. Lietuva.
Foto: SCANPIX/AFP/LETA

Lietuvas skolotājiem, kas jau gandrīz trīs nedēļas turpina streiku, atbalstu apliecinājuši arī mediķi, zinātnieki, kultūras jomas pārstāvji un sociālie darbinieki.

Pie Izglītības un zinātnes ministrijas ēkas, kurā jau kopš trešdienas nakšņo pulciņš pašu nepiekāpīgāko protestētāju, svētdien uz atbalsta mītiņu bija pulcējušies Lietuvas Mediķu kustības, Lietuvas Sociālo darbinieku asociācijas un citu organizāciju pārstāvji,

tikmēr Lietuvas Arodbiedrību konfederācija nedēļas nogalē vērsusies pie premjerministra Sauļus Skverneļa, aicinot viņu “iejaukties un stabilizēt situāciju”.

Kā ziņots, daļa Lietuvas skolotāju 12.novembrī sāka streiku, pieprasot mainīt kopš septembra ieviesto pedagoga slodzes apmaksas struktūru, palielināt algu koeficientus un samazināt klases. Piektdienas pievakarē Viļņā notika plašs skolotāju mītiņš pie Seima ēkas, bet vēlāk simtiem protestētāju ieradās pie ministrijas, lai atbalstītu tur palikušos skolotājus, un daļa protestētāju aizslēgtajā ēkā atgriezās pa logu, piesaistot plašu mediju uzmanību un raisot atšķirīgus vērtējumus šādai rīcībai.

Kā svētdien akcijā pie ministrijas izteicies Mediķu kustības pārstāvis profesors Vītauts Kasjulevičs, publiskajam sektoram nepieciešams efektīvs finansējums.

“Šobrīd mēs redzam finansējumu no ekonomikas pieauguma cikla, bet nodokļu reforma nepieļauj būtiskus pārkārtojumus finansējumā – tātad tās ir aplamas stratēģijas sekas,” viņš sacījis žurnālistiem.

Jautāts, vai viņš atbalsta skolotāju izvēlētās protesta formas, tai skaitā kāpšanu ministrijas ēkā pa logu, profesors atbildējis, ka gribētu novēlēt labākus apstākļus dialogam. “Būtu ideāli, ja izglītības ministre ar skolotājiem runātos Skolotāju namā vai arodbiedrības mītnē un viņiem nevajadzētu nākt un rāpties pa logu, lai ministre beidzot nāktu runāties. Domāju, ka tāds ceļš izraudzīts aiz izmisuma,” viņš spriedis.

Lietuvas Odontologu kameras padomes priekšsēdētājs Alvīds Šeikus norādījis, ka veselības, izglītības un kultūras nozares ir savstarpēji saistītas, bet “nonākušas pameitu lomā”.

“Lietuva šogad svin savu simtgadi. (..) Mūsu valsts pamatus ielika gaiši, brīvi un taisnīgi cilvēki, kuriem svarīgākās vērtības bija kultūra, izglītība un veselība, bet tagad redzam izglītības problēmas, jo mūsu ierēdņi aizmirsuši, kādā valstī dzīvo un kas ir vērtības,” viņš piebildis.

Viena no zinātnieku iniciatīvas grupas “Pēdējā prioritāte” dibinātājām – socioloģe Rūta Žiļukaite – atzinusi, kad strukturālās reformas ir vajadzīgas, bet tām jāsagatavojas un tās nedrīkst īstenot, “bradājot pāri cilvēkiem”.

Akcijas dalībnieki īpaši aicinājuši nepretnostatīt dažādu nozaru darbiniekus citu citam.

“Sociālajos tīklos lasīju, ka viens Seima deputāts skolotājiem teicis – ko jūs te raudat par mazām algām, sociālie darbinieki saņem vēl mazāk,” ziņu aģentūrai BNS sacījusi Sociālo darbinieku asociācijas prezidente Jūrate Tamašauskiene. “Gribam uzsvērt, ka mazākas sociālo darbinieku algas nedrīkst izmantot kā argumentu pret skolotājiem, tā ir nozaru konfrontēšana. Mēs gribam, lai visa sabiedrība dzīvotu labi, saņemtu kvalitatīvus, profesionālus pakalpojumus – gan izglītībā, gan sociālajā aprūpē, gan veselības aizsardzībā un zinātnē.”

Pēc viņas teiktā, Lietuvas Mediķu kustība, Lietuvas Sociālo darbinieku asociācija, zinātnieku iniciatīvas grupa “Pēdējā prioritāte” un Lietuvas Izglītības darbinieku arodbiedrība pērn parakstījušas sadarbības līgumu.

Arī Kasjulevičs, atbildot uz jautājumu, vai lielāks finansējums izglītībai neradītu zaudējumus un problēmas mediķiem, aicinājis neievirzīt diskusiju nozaru konfrontācijas gultnē. Vaicāts, vai mediķi varētu sekot skolotāju paraugam un sākt streiku, viņš atbildējis, ka tuvākajā laikā to neprognozē.

“Medicīnā tāds process nebūtu vienkāršs, mēs ļoti atbildīgi raugāmies uz savu pacientu veselību. Streiks visā veselības aprūpes nozarē būtu sarežģīts izaicinājums, visticamāk, tas notiktu atsevišķos segmentos un tam būtu jāsagatavojas,” norādījis profesors.

Lietuvas Teātru un koncertiestāžu darbinieku arodbiedrību federācijas vadītājs Laimis Rosleks atbalstu “kolēģiem izglītības nozarē” apliecinājis sociālajā tīklā “Facebook”.

“Jūsu protests atspoguļo spraugas mūsu valsts demokrātijā – ka trūkst normālas, konstruktīvas komunikācijas starp valsts institūcijām un strādājošo pārstāvjiem, ka likumi tiek pieņemti pēc buldozera principa, laikus neparedzot, kādas būs sekas,” viņš rakstījis.

Streikojošās Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrjus Navicks aicinājis arī citu nozaru pārstāvjus aktīvāk iestāties par savām interesēm. “Domāju, viņi arī dosies uz savām ministrijām un būs vajadzīgs zināms laiks, lai vienotos. Nē jau, es nesaku, ka jāieņem ministrijas, vienkārši tā ir laba vieta diskusijām,” viņš paziņojis. “Ja mēs izbeigtu streiku, kur tad lai atgriežas? Nav kur atgriezties. (..) Tādēļ visi nolēmām, ka labāk ir vienoties, lai atgriežoties būtu skaidrs, kā jāstrādā.”

Tikmēr premjera padomnieks Skirmants Maļinausks izteicies, ka situācija pārkāpusi civilizēta dialoga robežas un “jau liek domāt par zināmiem likumpārkāpumiem”.

Pēc viņa teiktā, sarunas ar skolotājiem jau notiek, jo nedēļas nogalē viņus apmeklējusi gan izglītības ministre Jurgita Petrauskiene, gan Seima Izglītības un zinātnes komitejas vadītājs Euģēnijs Jovaiša un citi deputāti, tādēļ iespējams, ka protestētāju patiesais mērķis esot “nevis vienoties, bet izraisīt pēc iespējas lielāku destrukciju”.

Maļinausks norādījis, ka pirmdien paredzēts “dialogs ar arodbiedrībām dažādos formātos”, kā arī valdības sēde par budžetu. Sestdien, kad ministrijā streikojošos skolotājus apmeklēja ministre un daži deputāti, izraisījās vētraina diskusija, taču kompromiss netika panākts un skolotāji palika nakšņot ēkā.

Ministre norādījusi, ka pirmdien tiksies ar arodbiedrību pārstāvjiem, lai runātu par skolotāja slodzes apmaksas jautājumiem, bet vēlāk tiks izstrādāti vajadzīgie tiesību akti.

LA.lv