Foto – Karīna Miezāja

Protestēs pret “valsts reketu”
 0

Valsts kopš šā gada sākuma vietējiem pasažieru pārvadātājiem ik mēnesi kompensē vien 50 – 70% no vajadzīgās naudas dotācijas, turklāt par 2012. gadu nav samaksāts Ls 886 488 liels parāds, kas vairākus uzņēmumus novedis ļoti tuvu maksātnespējai.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Varam nopirkt vien degvielu, bet nevaram laikā maksāt darbiniekiem algas, ir izveidojušies nodokļu parādi. Tāpēc nevaram piedalīties citos iepirkuma konkursos,” atzīst Bauskas SIA “Aips” vadītājs Uldis 
Kolužs.

SIA “Madonas CB” autobusu parka direktors Andris Sakne vakar pēc Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas sanāksmes pastāstīja, ka darbinieki brīdinājuši Madonas, Gulbenes un Alūksnes pasažieru pārvadātājus par protesta akciju rīkošanu algu kavējuma gadījumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Reģionālo vietējo maršrutu pasažieru pārvadātājiem šajā gadā ir par 1,37 miljoniem latu mazāks atbalsts nekā pērn. Pasažieru pārvadātāji maršrutus slēgt nedrīkst, reisos ir jādodas un, neraugoties uz veiktajiem optimizācijas pasākumiem, valsts jau sen nenodrošina likumā noteiktās tiesības cilvēkiem ar sabiedrisko transportu ik dienu nokļūt darbā, ārstniecības iestādē vai citā sabiedriskā vietā. Nacionālās attīstības plānā ierakstīts, ka Latvijas iedzīvotāji šo pakalpojumu līdz 2020. gadam saņems vismaz divas reizes dienā.

Redakcijai atsūtītais vēstījums no Satiksmes ministrijas Komunikācijas daļas liecina, ka plānošanas reģioni, kas dala naudu vietējiem pasažieru pārvadātājiem, darbojas ļoti neprasmīgi, pārtērējot tiem piešķirto naudu.

Samezglojuma risinājums varētu būt vietējo maršrutu plānošanas nodošana Autotransporta direkcijai, kas pērn nenotika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības kategorisko iebilžu dēļ.

Reģionālie vietējie pasažieru pārvadātāji un plānošanas reģionu pārstāvji jūtas aizvainoti par šādu valsts attieksmi pret viņiem, uzsverot – ar agrāk notikušo budžeta konsolidāciju ir izdarīts viss iespējamais. Tiesa gan, viena kilometra pašizmaksā atšķirības starp plānošanas reģioniem ir, ko daļēji var arī skaidrot ar iedzīvotāju blīvumu.

“Pērn 27. septembrī parakstītais Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības protokols paredz vietējo maršrutu tīkla saglabāšanu. Kā varam pārvadāt pasažierus, ja šo gadu sākām ar 19 procentu lielu naudas iztrūkumu, ja mums nepietiek naudas ikdienas pakalpojumu sniegšanai?” tā A. Sakne. Latvijas Pašvaldību savienībā apstiprināja, ka iepriekš nosaukto solījumu tiešām devis arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Nav šaubu – ja patiešām kāds no pārvadātāju uzņēmumiem nespēs darboties, cietīs arī iedzīvotāji. Cik sarežģīti ir citam pārvadātājam pārņemt jaunu maršrutu, varēja redzēt šā gada sākumā Jūrmalā.

Reklāma
Reklāma

No Autotransporta direkcijas (ATD) “Latvijas Avīzei” sniegtās atbildes uz jautājumu, kā izvairīties no vietējo pārvadātāju maksātnespējas, izriet, ka dotācijas pietiekamību direkcija izvērtēs pēc 2012. gada darbības rezultātu izskatīšanas. Darbības pārskati mazajiem uzņēmumiem ir jāiesniedz līdz 1. aprīlim, lielajiem uzņēmumiem – līdz 1. augustam. Vakar sapulcē izskanēja viedoklis, ka, iespējams, atbalsts vairākiem pārvadātājiem pēc dažiem mēnešiem var izrādīties nevajadzīgs. Bija arī pārvadātāju pārstāvji, kas norādīja – ir jāizmanto pašvaldību vēlēšanu tuvums.

Pasažieru pārvadātāji arī nu jau vairākus gadus pret viņiem vērsto “valsts reketu” ar nepietiekamajiem avansa maksājumiem saistīja ar direkcijas pērn neizdevušos ieceri pārņemt vietējo autobusu maršrutu plānošanu savā pārziņā.

Pērn 18. decembrī valdība lēma, ka 
Ls 0,9 milj. lielo parādu vietējie pārvadātāji saņems pēc tam, kad par to būs vienojusies Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Abas ministrijas aizvien cenšas vienoties, bet pārvadātāji gatavojas piketam.

ATD arī norādījusi, ka mazāka pārvadātāju skaita gadījumā darbošanās tai būtu vienkāršāka nekā patlaban.

“Līdz šim esam bijuši ļoti mierīgi un daudz rakstījuši vēstules. Jārīkojas aktīvāk!” vakar Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas sanāksmē Ikšķilē mudināja Jelgavas SIA “Migar”
vadītājs Uldis Valters. Pasažieru pārvadātāji pēc īsas diskusijas arī secināja – streika rīkošana ir pārāk sarežģīta un prasa ilgu laiku, tāpēc kopā ar Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrību vienojās par piketa rīkošanu pie Ministru kabineta šā gada martā.

Darba devēji piketa rīkošanas dienā saviem darbiniekiem nodrošinās nokļūšanu ar autobusu Rīgā, tomēr algu gan nemaksāšot. Tātad būs uzņēmēju un viņu darbinieku kopīgs pikets pret valdību.

Jau patlaban aprēķināts, ka vietējiem pārvadājumiem šajā gadā nepietiks 2,26 miljoni latu. Valsts kontroles 2012. gada 27. aprīļa revīzijas ziņojumā teikts, ka Satiksmes ministrija budžeta programmas sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanai gatavo bez ekonomiskā pamatojuma. Ministrija arī pilnībā ignorē Sabiedriskā transporta pakalpojuma likuma prasības, kas noteic – valsts dotācija sabiedriskajam transportam ir jāpiešķir tik liela, ka lauku cilvēki līdz izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, darbavietām, valsts un pašvaldību iestādēm
var nokļūt to darba laikā. Savukārt Ministru kabinets nav noteicis minimālo maršruta tīkla apjoma noteikšanas metodiku vietējiem un starppilsētu autobusu maršrutiem.

Pasažieru pārvadātāji vakar vienojās par rezolūcijas tekstu, kurā brīdina par nozares sabrukumu, aicina valsti norēķināties par parādiem un piešķirt 2013. gadam vajadzīgo atbalsta summu. Tāpat tiek ziņots par protesta akciju rīkošanu.

 

Valsts nesegtie zaudējumi pasažieru pārvadātājiem 2012. gadā

 

 

 

 

 

 

Plānošanas reģions Zaudējumi (Ls)
Latgales 65 000
Zemgales 32 401
Vidzemes 489 087
Kopā 886 488

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts budžetā 2013. gadā vietējam reģionālajam sabiedriskajam transportam paredzēti Ls 9,1 milj., par 
Ls 1,37 milj. mazāk nekā 2012. gadā.

Paredzamie nesegtie zaudējumi 2013. gadā Ls 2,26 milj.