Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. februāris, 2014
Drukāt

Protestētāji atbrīvo Kijevas domes ēku

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

An anti-government protester stands on a barricade in Kiev, on February 15, 2014. Protesters occupying Kiev city hall said on February 15 they stood "ready" to vacate the premises, in a gesture of goodwill after authorities released all those detained in the anti-government unrest rocking the country. The "headquarters of the revolution" since the protest movement rocking Ukraine began more than two months ago, the building where 600 to 700 protesters camp out is highly symbolic and the concession comes ahead of a fresh, mass demonstration due on February 16. AFP PHOTO / MARTIN BUREAU

Protestētāji Kijevā svētdien atbrīvojuši pilsētas domes ēku, kuru bija okupējuši ilgāk nekā divus mēnešus.

Protestētāji domes ēku ieņēma 1.decembrī pēc policijas īstenotas brutālas demonstrantu apspiešanas iepriekšējā naktī.

Ēkas atbrīvošana uzskatama par opozīcijas piekāpšanos varasiestādēm pēc tam, kad tās atbrīvoja no ieslodzījuma visus protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus.

Pēc tam, kad protestētāji atstāja ēku, tajā iegāja Šveices vēstnieks Kijevā. Šveice pašreiz ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošās valsts.

“Šveici (..) abas konfliktējošās puses uzaicināja piedalīties pilsētas domes nodošanā varasiestādēm,” žurnālistiem atklāja Šveices vēstnieks.

Domas ēka atbrīvota neilgi pirms Kijevas Neatkarības laukumā jāsākas kārtējai masu demonstrācijai, ko izsludinājusi opozīcija.

Ekspremjeres Jūlijas Timošenko partija “Batkivščina” (“Tēvzeme”) paziņojusi, ka galvenais jautājums protesta akcijā būs “aktīvistu miermīlīga ofensīva, lai tiktu izpildītas demonstrantu prasības,” bet nav paskaidrojusi, kas īsti domāts ar jēdzienu “miermīlīga ofensīva”.

Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.

Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku – kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtībās uzdarbojas radikāļi.

Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+