Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. marts, 2012
Drukāt

Provizoriskie rezultāti: Putins ir uzvarējis

putin

Krievijā 4.martā notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis premjerministrs Vladimirs Putins (attēlā), iegūstot vairāk nekā 64% balsu, un līdz ar to vēlēšanu otrā kārta nebūs nepieciešama. Par to liecina Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie provizoriskie rezultāti, kas iegūti, saskaitot 46% balsu.

Pārējie kandidāti vēlēšanās bija Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas izvirzītais Genadijs Zjuganovs, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas kandidāts Vladimirs Žirinovskis, neatkarīgais kandidāts uzņēmējs un miljardieris Mihails Prohorovs un partijas “Taisnīgā Krievija” izvirzītais Sergejs Mironovs.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Zjuganovs ieguvis 17,24% balsu, Prohorovs – 7,05%, Žirinovskis – 6,81%, bet Mironovs – 3,74% balsu.

 

Vēlēšanas sākās Kamčatkas pussalā Tālajos Austrumos, kur iecirkņi tika atvērti svētdien pulksten 8 (sestdien 22 pēc Latvijas laika) un beidzās Kaļiņingradas apgabalā pie Baltijas jūras, kur iecirkņi tika slēgti svētdien pulksten 20 (19 pēc Latvijas laika).

Kopš 4.decembrī notikušajām parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanām Krievijā notiek plašas protesta akcijas pret pārkāpumiem, ar kuru palīdzību tika panākta Putina vadītās partijas “Vienotā Krievija” uzvara. Protestētāji arī pieprasa Putinam aiziet no varas un pauž bažas, ka pārkāpumi notiks arī prezidenta vēlēšanās.

Bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Putins kļuva par Krievijas prezidenta pienākumu izpildītāju 1999.gada 31.decembrī, kad no prezidenta amata atkāpās Boriss Jeļcins un toreizējam premjeram Putinam, kuru Jeļcins bija izraudzījies par savu “pēcteci”, saskaņā ar konstitūciju bija jāuzņemas valsts vadība. Putins uzvarēja 2000.gada 26. martā notikušajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 53% balsu, un 2004.gada 14.martā ar 71% balsu tika ievēlēts uz otru amata termiņu.

Putins tiek apsūdzēts, ka savas prezidentūras laikā pārlieku koncentrējis varu savās rokās un ierobežojis demokrātiju, kā arī bijis faktiskais valsts vadītājs, pēdējos četrus gadus esot premjera amatā. Tā kā 2008.gadā konstitūcija liedza Putinam kandidēt uz trešo prezidenta amata termiņu pēc kārtas, viņš prezidenta amatam atbalstīja pirmā vicepremjera Dmitrija Medvedeva kandidatūru. Medvedevs, kurš ir Putina līdzgaitnieks kopš darba gadiem tolaik Putina vadītajā Sanktpēterburgas mērijas ārējo sakaru daļā 90.gadu pirmajā pusē, pagājušā gada septembrī notikušajā partijas “Vienotā Krievija” kongresā izvirzīja Putina kandidatūru prezidenta amatam, savukārt Putins paziņoja, ka viņa uzvaras gadījumā Medvedevs kļūs par premjerministru.

Medvedeva prezidentūras laikā tika grozīta konstitūcija, tāpēc tagad prezidentu ievēlēja nevis uz četriem, bet uz sešiem gadiem. Joprojām ir spēkā ierobežojums, ka viens cilvēks nevar būt prezidents divus amata termiņus pēc kārtas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+