Pasaulē
Citur

Provizoriskie rezultāti: Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Erdoans 16


Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans,
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans,
Foto – LETA/REUTER

Turcijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Redžeps Tajips Erdoans, bet parlamenta vēlēšanās – viņa Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) vadītā alianse, kurai būs absolūtais vairākums, liecina valsts ziņu aģentūras “Anadolu” izplatītie provizoriskie rezultāti.

Turcijas Vēlēšanu padomes vadītājs Sadi Givens paziņojis, ka pēc 97% balsu saskaitīšanas vēl nesaskaitītās balsis vairs nevarēs ietekmēt vēlēšanu galīgo rezultātu.

Erdoans svētdienas vakarā Stambulā teica, ka, “pēc neodiciāliem rezultātiem, mūsu tauta mums ir uzticējusi prezidenta pienākumus un izpildvaras vadību, dodot vairākumu mūsu Tautas aliansei, un tā ir liela atbildība”.

Naktī uz pirmdienu, uzrunājot savus atbalstītājus Ankarā, Erdoans sacīja: “Mēs nekad neliecamies neviena cita, kā tikai Dieva priekšā. Jūs esat devuši mācību stundu tiem, kas gaida, ka Turcija metīsies ceļos.”

“Šo vēlēšanu uzvarētāja ir demokrātija, tautas griba, ikviens no mūsu 81 miljona pilsoņu, Mēs arī esam mācījušies no šiem rezultātiem. Mēs (..) novērsīsim savus trūkumus. Mēs turēsim savus solījumus,” teica Turcijas prezidents.

Pēc prezidenta vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, Erdoans saņēmis 52,5% balsu, bet otrajā vietā ir opozīcijā esošās Republikāņu tautas partijas (CHP) kandidāts Muarrems Indže, kas ieguvis 30,7% balsu.

Trešajā vietā ar 8,4% balsu ir apcietinājumā esošais kurdu politiķis Selahatins Demirtašs no opozīcijā esošās Tautas demokrātiskās partijas (HDP), bet ceturtajā vietā ar 7,3% balsu ir Merala Akšenera no opozīcijā esošās Labās partijas.

Abi pārējie kandidāti katrs ieguvis mazāk nekā vienu procentu balsu.

Vairāki ārzemju līderi jau apsveikuši Erdoanu ar uzvaru prezidenta vēlēšanās, un starp viņiem ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, Bosnijas un Hercegovinas prezidents Bakirs Izetbegovičs, palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass un Kataras emīrs Tamims bin Hamads al Thani.

Savukārt parlamenta vēlēšanu provizoriskie rezultāti, liecina, ka AKP saņēmusi 42,5% balsu, iegūstot 293 vietas parlamentā, kurā būs pavisam 600 deputātu. Līdz ar to AKP zaudējusi absolūto balsu vairākumu, kāds tai ir pašreizējā parlamentā, kur tai ir 316 no 550 vietām. Taču AKP sabiedrotā ultralabējā Nacionālās kustības partija (MHP) saņēmusi 11,1% balsu un tai būs 50 vietas parlamentā, līdz ar to abām partijām, kas pirms vēlēšanām izveidoja Tautas aliansi, kopā jaunajā parlamentā būs absolūtais vairākums.

Savukārt no četru opozīcijas izveidotās Nācijas alianses parlamentā iekļuvušas divas sekulāras partijas – tās ir valsts vecākā partija CHP, kas ieguvusi 22,7% balsu, kas tai nodrošina 146 mandātus, un pirms vēlēšanām izveidotā Labā partija, kas ieguvusi 10,% balsu, nodrošinot 44 mandātus.

10% procentu barjeru iekļūšanai parlamentā pārvarējusi vēl tikai kurdu intereses pārstāvošā HDP, kas saņēmusi 11,6% balsu, nodrošinot 67 mandātus.

Balsu skaitīšanai turpinoties, mandātu sadalījums var nedaudz mainīties.

CHP un HDP apsūdzējušas valsts ziņu aģentūru “Anadolu”, kurai vienīgajai ir tiesības izplatīt vēlēšanu provizoriskos rezultātus, manipulēšanā ar šiem rezultātiem.

Pēc provizoriskajiem datiem, vēlēšanās piedalījušies 87,7% no apmēram 60 miljoniem balsstiesīgo Turcijas pilsoņu.

Vēlēšanām bija jānotiek 2019.gada 3.novembrī, taču aprīlī Erdoans izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kā iemeslu minot situāciju Irākā un Sīrijā, kā arī nepieciešamību pieņemt ekonomiskus lēmumus.

Erdoans ir uzvarējis visās vēlēšanās, kopš viņa partija AKP nāca pie varas 2002.gadā, un šo gadu gaitā viņš kļuvis aizvien autoritārāks. Līdz 2014.gadam viņš bija premjerministrs, bet, kad partijas statūti viņam vairs neļāva vēl vienu termiņu ieņemt premjera amatu, kandidēja un uzvarēja prezidenta vēlēšanās, bet pēc tam viņa vadībā Turcija tika pārvērsta no parlamentāras par prezidentālu valsti.

Pēc šīm parlamenta vēlēšanām stāsies spēkā konstitūcijas grozījumi par valsts pāreju uz prezidentālo sistēmu, kurā tiks likvidēts premjera amats un prezidentam piešķirtas plašas pilnvaras. Turpmāk prezidents vadīs valdību un lems par valsts budžetu.

LA.lv