Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. marts, 2014
Drukāt

Ukrainas ģenerālprokurors: Krievijas iebrukums ir gadiem 
gatavota specoperācija (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vakar Krievijas armija turpināja nostiprināt savas pozīcijas Krimas apgabalā. Ukrainas ziņu aģentūra “Unian” informē, ka Krimā izvietoti jau vairāk nekā 20 tūkstoši Krievijas armijas karavīru, kā arī vairāki desmiti bruņutehnikas vienību. Ukrainas armijas pārstāvji informējuši, ka arī Krievijas teritorijā netālu no robežas ar Ukrainu novērota “karaspēka kustība”. Tikmēr pieeju Ukrainas krastiem no Melnās jūras vakar bloķēja desmit Krievijas karakuģi, tāpat kaujas gatavība izsludināta Krievijas Baltijas jūras flotē. Ukrainas robežsardze informē, ka karaspēka kustība novērota arī netālu no Kerčas šauruma.

Krimu gatavo 
pievienošanai Krievijai


“Ukrainā bija mēģinājumi aizliegt krievu valodu un jaunajai valdībai nevēlamas politiskās partijas,” iebrukumu Krimā vakar pamatoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, norādot, ka armija iesūtīta aizsargāt “etnisko minoritāšu tiesības un brīvības”, kaut etniski pamatoti uzbrukumi Ukrainā nav notikuši. To apstiprina arī tas, ka Krievija paziņojusi, ka nav gatava apstiprināt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju misiju Ukrainā. Savukārt Krievijas parlamentā izskatīšanai jau nodots likumprojekts par Krimas pievienošanu Krievijai.

Apskatnieki secina, ka pēdējo dienu laikā Krievijas armija pilnībā izolējusi un savā kontrolē pārņēmusi Krimas pussalu, kuras pilsētā Sevastopolē atrodas Krievijas Melnās jūras flotes bāze. Svētdienas pievakarē nesen amatā ieceltais Ukrainas kara flotes komandieris Deniss Berezovskis paziņoja, ka pieslienas krievu armijas apsargātajai Krimas valdībai. Tiesa, par spīti Berezovska lūgumam ukraiņu flotes karavīri atteikušies sekot komandierim un palikuši uzticīgi Ukrainai dotajam zvērestam. Vakar par Ukrainas flotes komandieri iecelts Serhijs Haiduks, bet Berezovskis apsūdzēts valsts nodevībā.

Ukrainas ģenerālprokurors Oļegs Mahnickis vietējiem medijiem paziņojis, ka šobrīd Ukrainā un Krimā notiekošais nav pēkšņs pavērsiens, bet gan vairāku gadu garumā plānota un gatavota “spec­operācija”. “Viss bija izdarīts jau iepriekš. Scenārijs uzrakstīts. Pēdējo četru gadu laikā Ukrainas bijusī valdība nodeva valsts nacionālās intereses. Tā darbojās tikai sava personīgā labuma gūšanai. Tajā pašā laikā tā darbojās citas valsts interesēs, pastrādāja noziegumus. Ukrainas drošības dienestā darbojās ne tikai ārvalstu pilsoņi, bet arī Krievijas Federālā drošības dienesta un citu specdienestu darbinieki,” paziņojis Ukrainas ģenerālprokurors, norādot, ka pret aizdomās turamajiem notiek izmeklēšana un vainīgie tiks saukti pie atbildības.

Uz Ukrainu ved 
krievu provokatorus


Pastāv reālas bažas, ka Krievijas armija neapstāsies pie Krimas. Pēdējās dienās spriedze palielinājusies netālu no robežas ar Krieviju esošajā Harkovā. Taču šīs pilsētas mērs Genādijs Kerness sarunā ar Ukrainā iznākošo laikrakstu “Kommersant” norādījis, ka vairākums harkoviešu atbalsta Ukrainas valdību. “Mūsu cilvēki sevi uzskata par Ukrainas pilsoņiem. Mums ar Krieviju ir gadu simtiem sena tirdzniecība un radniecība. Taču esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šeit dzīvojošo atbalstīs Ukrainas valdību. Krimā situācija ir citāda. Tā ir autonoma republika ar savu konstitūciju, taču mēs dzīvojam saskaņā ar Ukrainas likumiem. Tāpēc, ja mēs esam likumpaklausīgi pilsoņi, mēs neļausim vaļu emocijām, neļausim, ka mūsu mītiņi pāraug varas pārņemšanā par labu Krievijai,” sacīja Kerness.

Pēdējās dienās Harkova piedzīvojusi vardarbīgas sadursmes starp Ukrainas jaunās valdības atbalstītājiem un Krievijas piekritējiem. Ukrainas mediji ziņo, ka sadursmēs piedalījušies aptuveni divi tūkstoši no Krievijas atvestu provokatoru. Šā iemesla dēļ Ukrainas vicepremjers Vitālijs Jerema paziņojis, ka tiek apsvērta iespēja slēgt robežu ar Krieviju. Arī Jerema apstiprināja, ka uz prokrieviskajiem mītiņiem Ukrainas austrumu reģionos masveidā tiek ievesti Krievijas pilsoņi. Savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina bijušais padomnieks Andrejs Ilarionovs paziņojis, ka uz Krimu varētu tikt norīkotas Krievijas īpašo spēku grupas, lai nodarbotos ar provokācijām un nogalinātu krievus un krievu armijas karavīrus. “Tādu taktiku Krievijas vienības izmantoja Dienvidosetijā, kad Krievijas īpašo vienību kaujinieki nošāva krievu armijas virsniekus. Šīs slepkavības tika piedēvētas gruzīniem,” intervijā Ukrainas televīzijas kanālam “1+1” stāstīja bijušais Putina padomnieks.

Merkele: Putinam 
nav saiknes ar realitāti


Krievijas kara draudi Ukrainai izpelnījušies starptautiskās sabiedrības nosodījumu un sašutumu. Tiesa, nekādi soda mēri Krievijai līdz šim nav noteikti. Kijevā šajās dienās ierodas ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Tieši Savienotās Valstis publiski izteikušās, ka apsver iespējas noteikt sankcijas pret Krieviju. Arī Britānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs paziņojis, ka Britānija apspriež “ekonomiskās un diplomātiskās, nevis militārās iespējas” Ukrainas krīzes risināšanā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. * Условие:* -“- украинской стороной должны быть выполнены положения * соглашения *, подписанного 21 февраля президентом Виктором Януковичем и * лидерами * теперь уже бывшей оппозиции в * присутствии * европейских дипломатов.
    Negribu tulkot šo tekstu.Gudrie sapratīs,muļķim pietiks ar ES un NATO taurētājiem.
    Pašu ukraiņu izvēle ES kā sirpis pa pa—-m.Ukraiņiem nevajag ne krievu ne ES slaucēju,viņiem savējos bandītus sālsraktuvēs jāsūta.Bet pārāk jau trekns tas kumoss,lai starptautiskā masonu loža no tā tik viegli atteiktos.

    • Šķie, ka Tu pati neesi visu līdz galam sapratusi, jo nesaproti, ne kas ir Nato, ne ES, ne Krievija. Tikai parastā latviešu gaudošana par to, ka visi slikti.

  2. Lai to pateiktu šis izcilais prāts tad ASV un Rietumiem bija maidana un valsts apvērsuma organizēšanai jāiztērē 5 miljardi EIRO.

  3. Kur tad bija jeņķu, NATO un ES izlūki, ka visu nogulēja?

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+