Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. februāris, 2014
Drukāt

Prūsis: Ceru, ka puiši uzlabos manus Nagano rezultātus

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Kad pirms trim gadiem Latvijas bobslejs palika bez pilotiem Jāņa Miņina vēlāk arī Edgara Maskalāna, šķita, ka Sočos latvieši būs statistu lomās. Taču negaidīti strauji progresēja Oskars Melbārdis. Viņa īstās olimpiskās spēles varētu būt pēc četriem vai pat astoņiem gadiem, lai gan 25 gadus vecais pilots kaut ko taustāmu iegūt var arī Sočos, kur divnieku sacensības notiks 16. un 17. februārī, četriniekiem – 22. un 23. februārī. Piecus gadus jaunākais Oskars Ķibermanis centīsies iekļūt pirmajā desmitniekā. Par līdzšinējām sekmēm šosezon un izredzēm Sočos izvaicāju Latvijas izlases galveno treneri Sandi Prūsi.

Kā dzeņa vēders


– Sezona bijusi tik raiba un piedzīvojumiem bagāta, ka pietiktu visai karjerai vai vismaz četrgadei. Taču Eiropas trasēs sapratām, ka situācija nav tik traka, kā dažbrīd izskatījās.

– Vai kādreiz likās, ka viss krīt no rokām?


– Radās līdz šim nebijušas ķibeles – Kalgari četriniekam pārsniegts svars, Īglsā divniekam nepareizs materiāls. Iemeslu daudz, tie savstarpēji nav saistīti. Kaut kāda melnā josla.

– Caurcaurēm izpētīji visu tehniku un skatījies, kas ir kas?


– Vairāk galvā, jo fiziski nevarējām pagūt. Pēc Pasaules kausa izcīņas pēdējā posma devāmies mājās, bet bobsleja kamanas jau 29. janvārī aizsūtījām uz Sočiem. Ar tehniku būs jādarbojas tur uz vietas, jāiziet visam cauri un vēlreiz jāpārbauda.

– Melbārdis pērn Pasaules kausa kopvērtējumā bija otrais gan divniekos, gan četriniekos. Šosezon – tikai attiecīgi 12. un sestajā vietā. Vai tu tam pievērs uzmanību?


– Nē, jo kopvērtējums bieži vien nav īsti objektīvs. Pērn daudzi nestartēja Altenbergā, šosezon mums tukši bija vairāki posmi. Divniekos neesam desmitniekā, bet neko darīt. Sočos visi startēs pēc ranga, un nav būtiskas atšķirības, vai esi devītais vai divpadsmitais. Turklāt būs četri braucieni, nevis divi.

– Varbūt konkurenti būtiski pagājuši uz priekšu un tāpēc mūs apsteiguši?


– Nē, izņemot to, ka amerikāņu jaunie divnieki izskatās daudz labāk nekā vecie. Konkurenti kļuvuši fiziski stiprāki, taču nekā cita būtiska es nesaredzu. Mēs nekad neesam bijuši tie varenie, un to parāda pasaules čempionāti. Mūsu piloti ir ar tik mazu pieredzi kā nevienā citā valstī.

Medaļu pretendenti


– Ko tu gribētu, lai puiši Sočos izdara?


– Jācenšas uzlabot latviešu labākos sasniegumus brīvvalsts laika olimpiskajās spēlēs – piekto vietu divniekos un sesto četriniekos. Domāju, ka viņiem tas ir pa spēkam, turklāt būtiski.

– Abi sasniegumi ir tavējie, ko guvi Nagano spēlēs 1998. gadā.


– Ļoti ceru, ka tie tiks laboti. Mēs esam starp tām ekipāžām, kas mērķē uz goda pjedestālu. Divniekos ne, bet četriniekos gan. Domāju, ka konkurenti atkal būs amerikāņi, kanādieši, vācieši, krievi, arī šveicietis. Agrāk olimpiskajās spēlēs allaž bija izteikti favorīti, bet šoreiz ir septiņas, varbūt pat astoņas ekipāžas, kas sadalīs medaļas.

– Kas ir svarīgākais, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu?


– Lai čaļi izdara to, kam ir gatavi. Lai nebūtu muļķīgu kļūdu. Arī veiksmei jābūt, pārējais mums ir. Mūsu pluss ir tas, ka komanda ir jauna, kolektīvs labs un puiši fiziski spēcīgi. Nekašķējamies par vietām sastāvā.

– Starts ir trumpis. Kā vērtē tehniku un braukšanu?


– Tehnika mums laba. Ir gan aizdomas, ka viena otra komanda izmanto blēdības slieču apstrādē. Ja tā nenotiks, tad var teikt, ka mūsu tehnika ir konkurētspējīga. Braukšana Soču trasē bijusi līmenī, turklāt abām ekipāžām. Melbārdim pietiekami ātri izdevās uzķert trases īpatnības, pirms gada viņš Sočos uzvarēja Pasaules kausa posmā, taču bija arī kļūdas, kuras nedrīkstēs pieļaut olimpiskajās spēlēs.

– Cik tas svarīgi, ka pilots dodas uz sacensībām ar labām domām par trasi, ar labām emocijām?


– Tas ir svarīgi, taču nedrīkst iemigt. Nekad nav tik labi, lai nevarētu būt vēl labāk, un nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Mūsu izlasei tas ir diezgan aktuāli.

– Vai Melbārdim izdodas saglabāt vēsu galvu un kontrolēt visu?


– Reizēm gadās problēmas, bet ceru, ka izdosies. Tam visam jāiziet cauri, un pēc katras problēmsituācijas kļūst labāk. Tā ir slimība, kas jāizslimo, lai veidotos imunitāte.

Nometne Ventspilī


– Kāpēc lidojat uz Sočiem tikai 10. februārī?


– Tāpēc, ka bobslejistiem treniņi tur sāksies 13. februārī. Atklāšanas ceremonija? Runājām ar komandu, un tie puiši, kas tajā jau piedalījušies, vairs negribēja. Pārējiem nācās samierināties ar vairākuma viedokli. Ja es pirmo reizi būtu olimpiskajās spēlēs, tad gribētu piedalīties, taču mums ir cits mērķis nekā atklāšanas pasākums. Diez vai Sočos būs tik labi treniņu ap­stākļi kā mājās.

– Kā pašlaik trenējaties?


– Līdz piektdienai mums ir nometne Ventspilī – skrienam, ceļam svarus. Slodze mērena. Aizgājām uz pirti, baseinu, pie reizes akvaparkā pa caurulēm nobraucām.

– Izlases līderis ir Melbārdis, bet ko var gaidīt un prasīt no Ķibermaņa?


– Ko var prasīt, ja puisis tikai trešo sezonu pilotē? Viņš jau tā daudz izdarījis. Sezonas sākumā man kāds varbūt pārmeta, vai tiešām Ķibermanim jābūt komandā, taču ar saviem rezultātiem viņš pierādījis, ka vieta tajā ir pelnīta. Arī Ķibermanis var Sočos abās disciplīnās cīnīties par desmitnieku vai pat augstāk.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+