Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. janvāris, 2016
Drukāt

Psihoterapeite: “Pasaule iegājusi pamatīgā turbulencē” (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Otrais pasaules karš atstājis sekas pat to cilvēku zemapziņā, kuri dzimuši daudzus gadus pēc tā. To zinot, var izskaidrot arī dažu politisko lēmumu pieņemšanas dziļāko motivāciju. Kāpēc Vācija pēkšņi izrādījās tik iecietīga, tik toleranta pret bēgļiem, ka vienu brīdi bija gatava uzņemt vai visus?” tā sarunā retoriski vaicā ārste psihoterapeite Diāna Lapsa. Ar viņu sarunājos par to, kā starptautisko notikumu ziņu plūsma un paši notikumi ietekmē cilvēkus, par svētku un ikdienas depresiju, kā arī citiem jautājumiem.

– Mūsdienu pasaulē cilvēkam, kurš seko ziņām, pastāvīgi jādzird, jāredz un jālaiž caur sevi stāsti par dažādiem starptautiskiem konfliktiem, problēmām. Nu jau gandrīz divus gadus, precīzāk – kopš konflikta izcelšanās Ukrainā – es nereti esmu piedalījies sarunās, kurās cilvēki apsver savu rīcību gadījumā, ja pēkšņi sāksies karš. Vai arī psihoterapeiti jūt šo norišu ietekmi uz cilvēku psiho­emocionālo stāvokli?

D. Lapsa: – Manā kabinetā līdzīgu sarunu vilnis sasniedza maksimumu 2014. gada rudenī un ziemā. Tad kara tēmai pieskārās gandrīz katrs otrais apmeklētājs. Daži par to runāja pavisam atklāti, cits slēpti, netieši, un, tikai dziļāk parakņājoties, mēs kopīgi atradām šo pirmajā brīdī šķietami neizskaidrojamo rūpju, iekšējo baiļu cēloni.

Neaizmirsīsim, ka mēs visi esam kara laika bērni, mazbērni vai mazmazbērni. Vācijā veiktie pētījumi liecina par kara atstātajām sekām pat to cilvēku zemapziņā, kuri dzimuši daudzus gadus pēc kara. Nedomāju, ka Latvijā situācija ir atšķirīga. Mūsos joprojām turpina dzīvot tolaik piedzīvotās briesmas, bailes un šausmas. Patiesībā visa Eiropa sevī glabā Otrā pasaules kara atbalsis – no Francijas un Vācijas kontinenta rietumos līdz pat Krievijai austrumos.

To zinot, var izskaidrot arī dažu politisko lēmumu pieņemšanas dziļāko motivāciju. Kāpēc Vācija pēkšņi izrādījās tik iecietīga, tik toleranta pret bēgļiem, ka vienu brīdi bija gatava uzņemt vai visus? Manuprāt, te kopā saslēdzās viss – gan vainas apziņa par nacistu laika noziegumiem, gan līdzcietība, kuras pamatā ir pašu piedzīvotās šausmas pēc padomju armijas ienākšanas Vācijā. Sava loma noteikti bija arī komunistiskajā Austrumvācijā izaugušās kancleres Angelas Merkeles personīgajām bērnības un jaunības atmiņām. Arī Latvijā atmiņas par karu, par padomju laiku represijām apslēptas zem pavisam plānas un viegli uzplēšamas garozas. Turklāt neprognozējamā Krievija atrodas tepat blakus.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Dakteres vardos 99% – udens

  2. Psihoterapeits var operēt ar sekām un dot padomu un īslaicīgu mierinājumu. Taču jāmeklē dziļāk cēlonis visam tam, kas tagad notiek pasaulē un vairāk vai mazāk satrauc katru cilvēku. Kristietim vislabākais padomdevējs, atbalsts un mierinātājs ir Jēzus Kristus, Svētie Raksti- Dzīvais Dieva Vārds. Jēzus Kristus brīdināja par visu to, kas tagad notiek pasaulē un apsolīja dot Savu mieru, būt kopā ar Saviem sekotājiem līdz pasaules galam, kā arī būt modrīgiem un palikt Garā un Patiesībā.

    • cilvēk, Tev nav ne jausmas, ko dara psihoterapeits. ne padomu, ne mierinājumu tur nav. tieši tur tiek strādāts ar cēloņiem cilvēka individualitātes un dzimtas robežās. un pie izpratnes un jauniem dzīves scenārijiem jānonāk cilvēkam pašam. tas ir darbs gadiem. nevis kaut kādi padomi, bet iekšēja sakārtošanās un sevis paša mainīšana. terapeits ir zinošs un izprotošs ceļa rādītājs, gids, laiku pa laikam noieta analizētājs. reizēm provokators, lai atvērtu tev skatu uz sevi pašu no negaidītiem rakursiem. tikai ne padomdevējs.

  3. Izklausās labi un pareizi.

    • “Otrais pasaules karš atstājis sekas ……”
      =================================================================
      Lielāku iespaidu atstāja angļu-amerikāņu uzrīkotais denacifikācijas process, kura gaitā izgaisa netikai nacistu iepotētais, bet arī vācu tautas identitāti noteicošais “Šillera gars” (Latvijā tas ir 1905.g. revolūcija)
      Pakļaušanās tagad modē, par kādu tur dumpošanos pret globālajiem banksteriem vācu pilsonīši pat domāt nespēj – pat vērojot Ķelnē notiekošo tiešā tuvumā – vācu policisti, rupji domājot, taču pieklājīgi uzrakstot – slapināja biksēs.

Draugiem Facebook Twitter Google+